Praktiski
Receptes

Viss pašu audzēts, viss bioloģisks un ekoloģisks. Bet vai vienmēr?0

Foto: Just Dance/SHUTTERSTOCK

Katrai paaudzei sava mode. Arī ēšanā. Ja pagājušajā gadsimtā viesības nebija iedomājamas bez karbonādes ar majonēzes restīti un rasola bļodas, tagad bieži vien saimniece uzsver, ka “viss pašu audzēts, viss bioloģisks un ekoloģisks”. Bet vai vienmēr?

 

Intuīcija un pieņēmumi

Laiku pa laikam organizētās aptaujas liecina, ka vēl joprojām Latvijas iedzīvotāju izpratne par bioloģisko pārtiku un tās lietošanas paradumiem ir nepilnīga. Galvenie atslēgvārdi, ar kuriem cilvēkiem saistās bioloģiskā pārtika, ir “bez ķīmijas”, “dabīga, dabīgi audzēta”, “tīra”, “bez pesticīdiem”.

Tajā pašā laikā minēti arī tādi atslēgvārdi kā “pašu audzēts”, “bez E vielām”, “bez konservantiem”, “Latvijā audzēta”, “laukos audzēta”, kuri neatbilst bioloģiskās pārtikas būtībai. Produktus ar kvalitātes zīmēm iedzīvotāji novērtē un izvēlas biežāk.

Bet cilvēki Latvijā maz pazīst Eiropas Savienības ekomarķējumu – zaļo ekolapiņu, kas ir vienīgais marķējums, kurš garantē bioloģiskās lauksaimniecības principu ievērošanu produkta audzēšanā un ražošanā. Visatpazīstamākais marķējums, ko izvēlas pircēji, kādu laiku bija Zaļā karotīte, kas norāda uz Latvijā ražotu produktu.

Bet izrādās, ka Bordo karotīti, ko piešķir produktiem, kuru pilns ražošanas cikls notiek Latvijā un kas atbilst paaugstinātas kvalitātes prasībām un nesatur ģenētiski modificētus organismus, patērētāji vēl īsti neizprot.

Pagājušajā gadā Zaļā karotīte piešķirta 123 uzņēmumu 532 produktiem, bet Bordo karotīte – 51 uzņēmuma 276 produktiem.

 

Par zemes veselību

Ja runā par bioloģisko pārtiku, pirmā asociācija – viss, kas audzis mazdārziņā, lauku saimniecībā, arī ir ekoloģisks. Bet Anglijā bijis pētījums par mazdārziņiem, kas liecinājis, ka piesārņojums no agroķimikālijām tur ir lielāks nekā industriālā laukā, kur devas aprēķina dators un augi tiek piebaroti īstajā brīdī.

Mazdārziņā tas tiek darīts uz aci. Arī kukaiņus bieži vien indē, kad tie jau parādījušies, un augu slimības apkaro, kad pirmie simptomi jau redzami. Maldīga ir arī izpratne par lauku olām. Svarīgi ne tikai, ka vistas skraida savā vaļā, bet gan – ar ko tās baro.

Bioloģiskā pārtika – tas nozīmē sertificēta un pārbaudīta, bioloģiskās lauksaimniecības metodēm atbilstīgi audzēta un ražota pārtika, neizmantojot pesticīdus, minerālmēslus un antibiotikas.

Bioloģiskās saimniekošanas rezultāts ir ne tikai veselīgi un garšīgi produkti – šāds saimniekošanas modelis ir ilgtspējīgs projekts, jo veicina zemes nepiesārņošanu, tīru apkārtējo vidi sev tagad un bērniem nākotnē. Bioloģiskā saimniekošana ir dzīvesveids, kad tiek ņemti vērā dabas procesi.

Piemēram, augļudārza tuvumā ir putni, kuru ligzdošanas laikā saimniecībā augu apstrāde pret slimībām netiek veikta, jo putni tajā laikā ķer kukaiņus, kas ir dārzā, lai pabarotu mazos putnēnus. Diemžēl mēdz gadīties saimniekotāji, kuriem viens lauks ir bioloģisks, bet tālāk no acīm – ar ķimikālijām.

Kontroles institūcijas ik pa laikam atklāj pārkāpumus, kas ir ne tikai audzējot, bet arī dokumentus noformējot. Problēmas ir tad, ja blakus ir bioloģiskais lauks un kaimiņš savus laukus miglo, jo sods jāmaksā bioloģiskajam saimniekotājam.

 

Ķīmijas mazāk, uzturvielu – tikpat

Pieņēmums, ka bioloģiskā pārtika ir veselīgāka, tikai daļēji atbilst patiesībai, jo šajā produktu grupā ir arī cukurs, baltmaize. Lai spriestu par veselīgumu, jāpēta cita informācija.

Pārliecinoši pierādījumi ir par to, ka bioloģiskajam pienam un gaļai ir labāks sastāvs no uzturvērtības viedokļa – labāks taukskābju sastāvs, jo lopi dzīvo brīvā dabā un neēd kombinēto lopbarību. Daudzi bioloģisko pārtiku izvēlas tāpēc, ka tiek piesaukta pārtikas produktu alerģija, nepanesība.

Bioloģiskajā pārtikā nav mazāk kaloriju, kā to nereti domā tievētāji. Uzturvērtība ir tāda pati! Kārtīgā karbonādes šķēlē kā ir tā ir ap 500 kaloriju, bet atšķirība ir garšā. Ja industriālā gaļa, kas ir saldēta, ilgi uzglabāta, cepot var pārvērsties viendabīgā masā, tad bioloģiski audzētas cūkgaļas konsistence ir stingrāka, tā ir sātīgāka, un gaļai noteikti ir izteiktāka smarža un garša.

 

Cena un izvēle

Bioloģiskā pārtika ir dārgāka. Tas nav mīts, sadārdzinājums ir aptuveni 30 procentu. Taču ir atkarīgs, kur un kādā veidā pārtika tiek pirkta. Ekoveikalā viss būs dārgāk, jo šie veikali nav lieli, tajos ir daudz importa produktu.

Bet lielveikalā var atrast produktus, kam cenas ir diezgan līdzīgas, piemēram, auzu pārslas, miltus, kā arī piena produktus. Joprojām pārtikas produktus var pirkt tiešajā tirdzniecībā, kad no zināmām zemnieku saimniecībām piegādā pasūtītos produktus.

Ietaupīt var uz tā rēķina, ka ikdienas ēdienkarti plāno precīzāk, nav impulsīvu pirkumu, kā tas mēdz būt lielveikalā, iekrītot uz atlaidēm. Iepirkšanās tirgū ir saistīta ar risku. Tur šķiet, ka viss ir svaigs, pašu audzēts. Ja ir atrasti savi saimnieki, ko pazīst, tas ir droši.

Foto: Daxiao productions/SHUTTERSTOCK

 

Pircēja orientieris

Pircēja orientieris, iegādājoties bioloģisko pārtiku:

• ekolapiņa;

• bioloģiskās lauksaimniecības sertifikāts;

• informācija PVD datu bāzē.

Termini “eko”, “bio”, “dabisks” šķiet pazīstami, taču saskaņā ar veikto aptauju (Danonki BIO aptauja realizēta sadarbībā ar Norstat, aptaujājot 3000 Baltijas valstu iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem) puse Baltijas iedzīvotāju neatšķir bioloģisku produktu ekomarķējuma zīmes.

Uztura speciāliste Lizete Puga un Ekodizaina kompetences centra vadītāja Jana Simanovska piedāvā četrus soļus, kam pievērst uzmanību, ja ir vēlme izvēlēties patiesi bioloģisku produktu.

 

1. Uz produkta iepakojuma jābūt Eiropas Savienības bioloģiskās lauksaim­niecības vai Latvijas ekoprodukts logotipam.

Saskaņā ar aptaujas rezultātiem mazāk nekā trešdaļa latviešu (28%) zina, ka Eiropas Savienības bioloģiskās lauksaimniecības logotips (zaļā lapiņa) norāda – produkts ir bioloģisks. Kaimiņvalstīs izpratne par zaļo lapiņu ir mazliet augstākā līmenī, taču arī nav pārliecinoša, proti, 47% Igaunijā un 51% Lietuvā.

Latvijas vietējo marķējumu Latvijas ekoprodukts atpazīst biežāk – turpat 2/3 iedzīvotāju. Šie ir Latvijā biežāk pieejamie ekomarķējumi, kuri garantē, ka pārtika ir sertificēta un atbilst Eiropas Savienības bioloģiskajām prasībām.

 

2. Rūpīgi jāiepazīstas ar produkta sastāvdaļām.

Uztura speciāliste Lizete Puga iesaka vienkāršu plānu: “Mēs taču zinām, ko no produkta sagaidām, ja uz marķējuma ir minētas tieši šīs sastāvdaļas līdzīgā proporcijā, kā to gatavotu mēs paši, un tajā nav lieku piedevu, kā sintētisku krāsvielu, konservantu un/vai garšas pastiprinātāju, to var droši likt iepirkumu groziņā.

Bioloģiskā pārtika izceļas galvenokārt ar to, ka sastāvā nav atrodamas pesticīdu atliekvielas, kā arī sintētiskas E vielas, kas var veicināt dažādas alerģiskas reakcijas.

Bioloģiskā pārtika satur vairāk antioksidantu, bet bioloģiskie piena produkti salīdzinoši vairāk taukos šķīstošos vitamīnus un omega-3 taukskābes, kas nepieciešamas redzes, smadzeņu, sirds darbībai, balsta un kustību sistēmai, kā arī pozitīvi ietekmē garastāvokli.”

 

3. Vārds “dabisks”, “lauku labumi”, “ražots Latvijā” u. c. neko negarantē.

Cilvēki bieži maldās, domājot, ka šie vārdi raksturo bioloģiskus produktus, taču tas neatbilst patiesībai. Tikai produktiem no sertificētas bioloģiskās lauksaimniecības vai ražotāja drīkst izmantot uzrakstus: “bioloģisks”, “ekoloģisks” vai “organisks”.

Produkta etiķetei noteikti jāsatur ekomarķējuma zīme zaļā lapiņa vai cita sertificēta zīme. Aptaujā secināts, ka trešā daļa cilvēku tic mītam – zemnieku saimniecībā audzētie produkti vienmēr būs bioloģiski. Taču jāatceras, ka ne visi zemnieki ir bioloģiski sertificēti.

 

4. Uz iepakojuma var būt dažādi marķējumi, tāpēc tie jāpārbauda divkārt.

Bieži vien ražotāji marķē savus produktus ar iekšējās kontroles etiķetēm, kuras nav reģistrētas ne valsts, ne starptautiskā mērogā.

Saistītie raksti

“Pētījumā, kurā starp desmit dažādiem simboliem tika lūgts atpazīt ekomarķējumus, tika iekļauts arī zaļš simbols ar uzrakstu eco-friendly, kas nepadara produktu bioloģiski atpazīstamu, taču šis simbols piesaistīja 46% respondentu uzmanību, kas ir turpat divreiz vairāk nekā zaļajai lapiņai.

Ja uz iepakojuma norādīts neskaidrs marķējums, noteikti jāizpēta, ko tas nosaka,” skaidro Jana Simanovska.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
PR
Praktiski.lv
Praktiski
VIDEO. 3 vislabākās auksto zupu receptes: gardas un neparastas
2 dienas
PR
Praktiski.lv
Praktiski
VIDEO. Lai nebūtu jādzīvo blakus tīģerim: kā izvēlēties kaķi
3 dienas
IK
Ilona Klovāne
Praktiski
Labākie kaimiņi – draugi augiem: atbaida kaitēkļus un sekmē aputekšņošanos
3 dienas

Lasītākie

VK
Vita Krauja
Kultūra
“Grozi, kā gribi, bet izrādei jānotiek šeit un tagad!” Saruna ar Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra direktori Danu Bjorku
Intervija 1 stunda
IK
Ilze Kuzmina
Latvijā
Pulcēšanās ierobežojumi ietekmēs arī uzņemšanu augstskolās. Ar ko jārēķinās topošajiem studentiem
1 stunda
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Ministrs Edgars Rinkēvičs: Ir izgudrota velnišķīga aplikācija, kas izsekos visu, ko darām un nedarām 1
3 stundas
IB
Ivars Bušmanis
Ekonomika
“Pandēmija parādīja, ka attīstāmies nepareizi.” Intervija ar Arni Putniņu 1
4 stundas
LE
LETA
Dabā
Kļūs vēsāks, bet vai pierims vējš? Laika prognoze pirmdienai 1
2 stundas