Praktiski
Mājas

Ūdens pagrabā. Atjaunot vai būvēt jaunu?0

Foto: SHUTTERSTOCK

Pagrabos gruntsūdeņu dēļ mēdz krāties ūdens. Vai un kā pareizāk pagrabu atjaunot?

Pieredze liecina, ka visbiežāk vienkāršākais un lētākais risinājums ir pagraba ierīkošana citā, sausākā vietā, jo esošā saglābšana prasīs apjomīgus rakšanas darbus, hidroizolācijas ierīkošanu un gruntsūdens līmeņa pazemināšanu.

 

Virszemes pagrabs

Ja sausākas vietas nav, vērts apsvērt jauna virszemes pagraba ierīkošanu. Piecu cilvēku ģimenei ikdienas krājumu uzglabāšanai pietiks ar pagrabu, kura iekšējais izmērs ir 3 x 5 metri, ja vien nav paredzēta dārzeņu un sakņu audzēšana pārdošanai lielākos apjomos.

Izvēloties virszemes pagrabu, jārēķinās ne tikai ar celtniecības, bet arī grunts iegādes izmaksām. Risinājums varētu būt dīķa ierīkošana blakus šādam virszemes pagrabam, tā būs atrisinātas uzreiz divas problēmas – kur ņemt grunti un kā pagraba tuvākajā apkārtnē pazemināt gruntsūdens līmeni.

Vispirms būs jānorok melnzemes kārta, grunts jānoblietē, jāveido pietiekami izturīgs betonēts laukums. Būvbedres dziļums šajā gadījumā būs ap 40 centimetru. Bedres apakšā ieber 10 cm smilšu kārtu, ko noteikti noblietē, virs tās – ap 10 cm biezu šķembu vai rupjas grants kārtu, ko arī noblietē.

Hidroizolācijai ieklāj 200 mikronu biezu poli­etilēna plēvi. Tad seko ap 20 cm bieza betona kārta, kas būs pietiekami stabila. Ierīko veidņus tā, lai to virsējā mala būtu 10 cm virs zemes. Veidņu augšējo malu rūpīgi nolīmeņo – tā būs vieglāk nolīdzināt betona virsmu.

Aptuveni betona slāņa vidū nostiprina armatūras sietu (100 x 100 x 3 mm). Sagatavo betona javu (cementa un smilšu attiecība 1:3) un piepilda veidņus. Betonam žūstot, pirmās 3–4 dienas virsmu mitrina un pārsedz ar polietilēna plēvi, lai nepieļautu pārlieku strauju žūšanu.

Veidņus var noņemt pēc nedēļas, taču tālākos darbus var turpināt ne agrāk kā pēc trim nedēļām. Kad betons ieguvis paredzēto stiprību, var mūrēt sienas gan no ķieģeļiem, gan Fibo keramzītbetona blokiem, betonēt griestus, ierīkot starpsienas, ventilācijas kanālus.

Nākamo ierīko hidroizolāciju. Uz sienas klāj kādu no bitumena hidroizolācijas mastikām, vislabāk uz ūdens bāzes veidotu. Par pamata hidroizolācijas slāni varētu kalpot kāds no ruļļveida hidroizolācijas materiāliem, ko pie pamatnes piekausē ar liesmu.

Īpaša uzmanība jāpievērš stūriem, pamata plāksnes un sienas savienojuma vietai. Klājums jāveido tā, lai gruntsūdens nevarētu iekļūt zem hidroizolācijas slāņa. Ieteicamāk materiālu klāt divās kārtās – vienu perpendikulāri otrai.

Pagraba sienas vēlams siltināt, līdzīgi kā siltinot ēku pamatus. Viens no iecienītākajiem materiāliem, ko izmanto siltināšanai, ir ekstrudētais putupolistirols, kam ir arī laba spiedes stiprība. Lietojot putupolistirolu, nedrīkst izmantot līmes, kuru sastāvā ir organiskie šķīdinātāji, vai arī karstas mastikas.

Siltināšanai parasti izmanto 50 mm biezas loksnes, kuras kārto divos slāņos, kas orientēti perpendikulāri viens otram. Kopējais siltinājuma biezums – 10 centimetru.

Lai pasargātu putupolistirola plāksnes no ķīmiskajām vielām augsnē, jāuzklāj vēl viens ruļļu hidroizolācijas slānis. To ierīko, klājot loksnes no apakšas uz augšu un veidojot 10 cm pārlaidumus.

Protams, var izmantot arī speciālas šim mērķim paredzētas membrānas. Grunts slāņa biezums, ar ko jāapber pa­grabs, ir vismaz viens metrs.

 

Daļēji ierakts pagrabs

Ja plānots ierīkot daļēji ieraktu pa­grabu, izrok aptuveni 1,2 m dziļu būvbedri, lai ziemā pamatus nesasniegtu sasalums. Ja vien iespējams, jāierīko drenāžas sistēma, kas gruntsūdeni no būvbedres un vēlāk no pagraba pamatiem novadīs uz tuvējo grāvi.

Līdzīgi kā virszemes pagrabam veido betona pamatu, ieberot un noblietējot smiltis, šķembas, ieklājot hidroizolāciju un betonējot laukumu. Šajā gadījumā gan betona slānis varētu būt plānāks – 6–7 centimetri. Tomēr tas jānostiprina ar armatūras sietu, sienu vietās jāizveido armatūras pagarinājumi.

Sienu pazemes daļu (biezums 20 cm) vēlams betonēt, bet virszemes daļu var mūrēt no ķieģeļiem vai Fibo blokiem. Griestus vislabāk betonēt, veidojot dzelzsbetona konstrukciju, un to biezums vēlams 12–15 centimetru. Arī griestiem nepieciešama hidroizolācija.

Tāpat jāierīko ventilācijas ievadi un izvadi. 3 x 5 m lielai telpai noteikti jāveido starpsienas, lai mazinātu slodzi uz griestu laukumu. Arī šajā gadījumā pēc betona nožūšanas jāierīko hidroizolācija un siltinājums.

Pagraba apbēršanai izmanto grunti, kas pēc iespējas mazāk vada mitrumu. Virs tās vēlams uzklāt atbilstīgu ģeotekstilu un uzbērt melnzemi, iesēt zālienu.

 

Plastmasas pagrabs

Vēl viens risinājums – iegādāties pa­grabu no polimēru materiāliem, ko tāpat ierok zemē, taču šim pagrabam nekaitēs augsts gruntsūdens līmenis. Šāda pagraba izmaksas, lai arī šķiet augstas (2 x 2 m pagrabs izmaksā, sākot no 3000 eiro), ilgtermiņā atmaksāsies.

 

Bez rakšanas neiztikt

Pats lētākais risinājums, ja vien ūdens pagrabā nav pārāk daudz, – izrakt padziļinājumu, kur sakrāsies liekais ūdens. Tajā ierīko sūkni ar pludiņu, kas ūdeni automātiski izsūknē. Lētākie šādi sūkņi nopērkami par 30 eiro. Tomēr pagrabs būs tikai nosacīti sauss, toties ar konstantu gaisa mitrumu un temperatūru 4 grādi pēc Celsija.

Ja izlemts uzlabot esošo pagrabu un pazemināt gruntsūdens līmeni, jāatceras, ka ūdens pa kapilāriem lieliski spēj šķērsot betonu, ja vien tas nav īpaši aizsargāts. Tāpēc vienīgais veids, kā droši pasargāt iekštelpas no mitruma, – ierīkot hidroizolāciju no ārpuses.

Pagrabs būs jāatrok līdz tā pamatu pēdai un jānoklāj ar hidroizolācijas materiāliem līdz pat augšpusei, neaizmirstot arī par jumta konstrukcijām. Kad sienas atraktas un rūpīgi notīrītas, uz tām klāj uz ūdens bāzes veidotu bitumena hidroizolācijas mastiku.

Saistītie raksti

Uzklāj biezā kārtā, rūpīgi aizpildot sīkos padziļinājumus. Tad piekausē kādu no ruļļveida hidroizolācijas materiāliem, īpaši apstrādājot stūrus. Savukārt zem pagraba grīdas nepieciešama drenāžas sistēma ar izvadu, virs tā – drenējošs smilšu slānis, hidroizolācija (bieza polietilēna plēve) un betona kārta.

Ja tuvumā nav grāvja, kur novadīt drenāžas sistēmā ieplūstošo ūdeni, vajadzēs ierīkot drenāžas ūdens uztveršanas aku, kuru regulāri izsūknē. Kad hidroizolācija ierīkota, grunti uzber atpakaļ.

 

 

KONSULTĒJIS BŪVFIRMAS KMT PROJEKTS VALDES LOCEKLIS MĀRIS STIPRAIS

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
PR
Praktiski.lv
Praktiski
VIDEO. 3 vislabākās auksto zupu receptes: gardas un neparastas
3 dienas
PR
Praktiski.lv
Praktiski
VIDEO. Lai nebūtu jādzīvo blakus tīģerim: kā izvēlēties kaķi
3 dienas
IK
Ilona Klovāne
Praktiski
Labākie kaimiņi – draugi augiem: atbaida kaitēkļus un sekmē aputekšņošanos
3 dienas

Lasītākie

LE
LETA
Latvijā
Sausums posta Latviju. Svētdien izcēlušies vairāki jauni meža ugunsgrēki
6 minūtes
VS
Viesturs Sprūde
Latvijā
Kad notiek cīņa par cilvēku prātiem, tāda lieta kā nacionālā identitāte, ir būtiski svarīga. Intervija ar Latvijas Vēstures institūta direktoru Gunti Zemīti
Intervija 54 minūtes
VK
Vita Krauja
Kultūra
“Grozi, kā gribi, bet izrādei jānotiek šeit un tagad!” Saruna ar Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra direktori Danu Bjorku
Intervija 1 stunda
IK
Ilze Kuzmina
Latvijā
Pulcēšanās ierobežojumi ietekmēs arī uzņemšanu augstskolās. Ar ko jārēķinās topošajiem studentiem
2 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Ministrs Edgars Rinkēvičs: Ir izgudrota velnišķīga aplikācija, kas izsekos visu, ko darām un nedarām 1
4 stundas