Praktiski
Mājas

Gribas sapņu virtuvi! Padomi virtuves pārveidē – no plānošanas līdz iekārtošanai0

Foto: G-Stock Studio/SHUTTERSTOCK

Virtuve. Lai kā reizēm negribētos atzīt, bet tā ir viena svarīgākajām telpām ikvienā mājoklī. Tieši tur ir visomulīgākā vieta, kur ģimene sāk dienu, brīvdienās kopīgi pusdieno un vakarā pēc saspringtas darbadienas dzer tēju.

Man pašam patīk gatavot, tādēļ vēlos, lai virtuve būtu ne tikai estētiska, bet arī maksimāli funkcionāla, lai viss būtu pa rokai un nekas nekavētu gatavošanas procesā. Lai iegūtu šādu sapņu virtuvi, ir mazliet jāpapūlas. Ar ko sākt?

 

Plānošana

Pirms ķeras pie darba, jāsaprot, ko patiešām vēlaties un vai šīs vēlmes ir atbilstīgas jūsu finansiālajām iespējām. Ķeroties pie plānošanas, godīgi sev pašiem jāatbild uz vairākiem jautājumiem.

Kādi ir pašreizējās virtuves lielākie trūkumi?

Kas virtuvē vajadzīgs visvairāk?

Bez kā varētu iztikt?

Vai nepieciešams tikai kosmētiskais remonts?

Kādas virtuves iekārtas jāmaina?

 

Budžets

Kad izlemts, ko virtuvē nepieciešams mainīt, jāsaprot, cik daudz naudas tam vajadzēs. Speciālisti uzskata, ka pilna virtuves remonta izmaksas ir 5– 15 procenti no mājokļa kopējās vērtības.

Tiek uzskatīts, ka mēbelēm jāatvēl ap 30% no budžeta, to montāžai ap 16%, tehnikai un ventilācijai – 14%, galda virsmām 10%, grīdām 7%, apgaismojumam 5%, sienām un griestiem 5%, santehnikai, durvīm un logiem, katram pa 4%, atlikusī daļa – citām vajadzībām.

Tomēr jāsaprot, ja, piemēram, jāuzlabo grīda, tai jāatvēl lauvas tiesa izdevumu. Noteikti jādodas izpētes gājienā uz būvmateriālu, santehnikas preču, mēbeļu un sadzīves tehnikas veikaliem, lai noskaidrotu izmaksas un izvēlētos piemērotākos risinājumus.

Ja vēlaties, piemēram, akmensgrīdu, bet nevarat atļauties, iespējams, derēs keramikas flīzes ar piemērota materiāla imitāciju. Tās būs lētākas, taču tikpat funkcionālas.

 

Darbi, kas jāuztic profesionāļiem

Kritiski izvērtējiet savas prasmes un iespējas! Virtuves remonts ir visai specifisks un prasa zināšanas ļoti daudzās jomās. Iespējams, daļu darbu patiešām varat paveikt pats, taču nevajag sevi padarīt par visdari.

Nolīgt attiecīgus amatniekus ir lētāk nekā darīt pašam, kļūdīties un pēc tam meklēt palīdzību. Turklāt darba kvalitāte būs augstāka, ja to veiks pieredzējis speciālists. Amatnieku pakalpojumi parasti ir līdz 20% no kopējām izmaksām.

Vēlams arī talkā aicināt dizaineru – tās būs izmaksas ap 10% no kopējās tāmes, taču būsiet pasargāts no tā, ka galarezultāts pašam jau pavisam drīz nepatiks. Dizainers piedāvās risinājumus, par kuriem, iespējams, pat nespējāt iedomāties.

Protams, pirms jebkura darba pasūtīšanas vislabāk noslēgt līgumu, kurā minēts ne tikai darba apjoms, bet arī apmaksas nosacījumi. Ja jums ir pieredze celtniecībā un telpu labiekārtošanā, bez amatnieku palīdzības, protams, var iztikt, tā ietaupot.

 

Ar ko sākt

Ķeroties pie darba pašam, pirmajā darbadienā pārbaudiet, vai noslēgta ūdens un gāzes piegāde, atvienota elektrība, sagatavota vieta celtniecības atkritumiem, iznesta sadzīves tehnika, izkrāmēti skapīši, ar atbilstīgu materiālu noklātas grīdas.

Ja viss kartībā, jāsāk ar skapīšu un aiz tiem sakrājušos gružu izvākšanu. Jādemontē izlietne, galda vir­smas, gaismekļi, ja nepieciešams, arī vecā sienu un grīdas apdare.

 

Ūdensvada un kanalizācijas revīzija

Foto: Kurhan/SHUTTERSTOCK

Kad virtuves telpa ir tukša, īstais brīdis remontēt vai mainīt santehniku, ūdensvada un kanalizācijas caurules. Iespējams, cauruļu aizsērēšanas dēļ bijis zems ūdens spiediens, kādi savienojumi mazliet sulojuši vai pat pamatīgi pilējuši.

Vēlams nomainīt visas lokanās ūdensvada caurules pret jaunām, kvalitatīvām. Iespējams, vecajām sācies korozijas process un tās var pārplīst pašā nepiemērotākajā vietā un brīdī, kad tikko izremontētajā virtuvē atjaunosiet ūdens piegādi.

Jāpārliecinās, vai kanalizācijas caurules ir tīras. Tās tagad iespējams izjaukt un iztīrīt mehāniski. Iespējams, jāuzlabo cauruļu kritums, lai izvairītos no asiem pagriezieniem, vai pat jānomaina savu laiku nokalpojušās čuguna caurules pret modernām plastmasas.

Vienlaikus ar ūdensvadu un kanalizāciju laikus jāpadomā par ventilācijas sistēmas sakārtošanu vai ierīkošanu, ja tādas nav. Turklāt jāņem vērā šajā jomā pastāvošā likumdošana, īpaši, ja plānojat ierīkot tvaiku nosūcēju.

 

Elektroinstalācija

Foto: Speedkingz/SHUTTERSTOCK

Šo sadaļu, ja vien patiešām neesat attiecīgās jomas speciālists, labāk uzticēt profesionāļiem, kuri zinās, kāda šķērsgriezuma vadi un kāds papildu aprīkojums jāierīko, lai droši varētu lietot jaudīgas elektroierīces, kas ir katrā modernā virtuvē: elektriskā vai indukcijas plīts, cepeškrāsns, veļas un trauku mazgājamā mašīna.

Virtuves elektrosaimniecību var papildināt ar dimmeru – ierīci, kas ļauj regulēt apgaismojuma spilgtumu, papildu rozetēm virs virtuves letes, kas ļauj pievienot daudzas elektroierīces, neizmantojot pagarinātājus.

Noteikti jānoskaidro, vai jāizmaina slēgums arī elektroinstalācijas sadalē, papildinot ar jauniem drošinātājiem – kā nekā patērētāju, visticamāk, kļūs ievērojami vairāk.

 

Apgaismojums

Foto: Kapustin Igor/SHUTTERSTOCK

Stilīgā virtuvē noteikti iederēsies moderna lustra vai citi neparasti griestu gaismekļi no stikla, koka vai pat akmens. Daļu no tiem varat izgatavot paši.

Vērtīgs risinājums ir gaismas ķermeņi zem virtuves skapīšiem – tie ļauj apgaismot konkrētu vietu uz virtuves letes, kur strādājat visvairāk. Jo vairāk virtuvē būs gaismas, jo labāk – tā komforts tikai uzlabosies.

 

Ģipškartona montāža

Foto: Dmitry Naumov/SHUTTERSTOCK

Kad sakārtota kanalizācija, ūdensvads un elektroinstalācija, var ķerties pie apdares. Lai sienas būtu gludas un taisnas, vislabāk tās apšūt ar ģipškartona loksnēm. Iespējams, šis ir viens no darbiem, ko līdzekļu ekonomijas dēļ varat paveikt pats.

Process ir vienkāršs – jāierīko koka vai metāla profili un pie tiem jāpieskrūvē ģipškartona loksnes. Iespējams, būs vajadzīga siltināšana, un nedrīkst aizmirst par hidroizolāciju starp siltinājumu un ģipškartonu. Par to, kā šis darbs jāpaveic, Praktiskais Latvietis rakstījis jau iepriekš.

 

Sienu krāsošana

Foto: Benoit Daoust/SHUTTERSTOCK

Kad ģipškartona savienojumu vietas aizšpaktelētas, špaktele nožuvusi un noslīpēta, laiks krāsai un otām. Kādu krāsas toni izvēlēties? Ja jums palīdzējis dizainers, viņš noteikti piedāvās krāsu risinājumu. Savukārt, ja krāsu izvēlēsieties pats, jāievēro daži nosacījumi.

Modē joprojām ir neitrālas krāsas, pasteļtoņi, kas būtiski neizmaina cilvēka noskaņojumu. Vairākumam cilvēku patiks baltas sienas, uz kurām labi iederēsies jebkuras krāsas un dizaina mēbeles. Tāpat noderēs pasteļtoņi no silto krāsu gammas.

Interesants akcents var būt griestu krāsojums citā, nevis tradicionāli baltajā krāsā. Izvēloties krāsu salikumu, vērts ilgāku laiku pakavēties pie tirdzniecības vietās pieejamajiem krāsu paraugiem – likt tos blakus un vērtēt, kā sader kopā. Iilgāku laiku vērojot, radīsies pārliecība, vai krāsa neapniks, nebūs pārāk nomācoša.

 

Grīdas segums

Foto: Breadmaker/SHUTTERSTOCK

No izvēlētā grīdas seguma atkarīgs, cik liela apjoma darbs nepieciešams. Piemēram, lamināta un parketa ieklāšanai īpaši sagatavošanas darbi nav nepieciešami. Savukārt, lai ieklātu flīzes un izveidotu glītas šuves, tas prasīs vairāk laika un noteiktas iemaņas.

Ja līdzekļu nav tik daudz, parasti izvēlas linoleju, kas nopērkams dažādās krāsās un rakstos, imitējot dārgākus grīdas segumus. Tomēr jāņem vērā, ka linoleju var viegli saskrāpēt, tajā veidojas iespiedumi, ar laiku materiāla krāsa izbalo, raksts var nodilt. Vispār linoleju neiesaka telpās ar paaugstinātu mitrumu…

Lamināts. Neapšaubāmi izturīgāks par linoleju. Tas spēj radīt dēļu vai akmensgrīdas ilūziju. Taču arī tam ir trūkumi. Galvenais – starp dēlīšu spraugām spēj iesūkties ūdens, un tā tīrīšanai nepieciešami speciāli līdzekļi.

Masīvkoks. Skaists un ekoloģiski tīrs materiāls. Lapukoku dēļu grīda, īpaši no cietajām koksnēm, kalpos ilgi, un tā nebaidās mitruma. Trūkums – augstā cena. Turklāt ik pēc desmit gadiem šāda grīda jāslīpē.

Keramikas flīzes ir viens no populārākajiem grīdas segumiem virtuvē. Tas ir ilgmūžīgs un ūdensdrošs segums. Tomēr jāņem vērā, ja vien mājās nav siltās grīdas, šāds segums būs auksts. Arī ierīkošana prasa laiku un iemaņas.

 

Virtuves mēbeles

Foto: Neirfy/SHUTTERSTOCK

Izvēloties skapīšus vai visu virtuves iekārtu, noteikti jāņem vērā tām nepieciešamā vieta un cik atliks pēc mēbeļu uzstādīšanas. Skapīši pie sienas jāpiestiprina droši, jo tajos, visticamāk, glabāsiet visai smagas lietas: traukus un pārtikas produktus.

Skapīšus, kas ir zemāk, vēlams aprīkot ar izvelkamām atvilktnēm. Nav visai ērti mesties zemē, lai izņemtu no skapīša tā dziļumā novietoto miltu paku vai retāk lietojamu katliņu. Patīkama ekstra ir apgaismojums skapītī, kas ieslēdzas, atverot durtiņas.

Īpaša nozīme ir virtuves virsmu izvēlei. Arī te iespējami ļoti dažādi risinājumi. Granīta vai akmensmasas virsmas, biezs lamināts ar attiecīga materiāla imitāciju.

Izvēloties granītu, jāņem vērā, ka tas ir ļoti dārgs materiāls, turklāt porains. Tas noteikti jālako, pretējā gadījumā būs ļoti grūti iztīrīt poras. Savukārt kvarca virsmas ir izturīgas, taču bez porām. Tomēr tās nav noturīgas pret sadzīvē lietojamo ķīmiju, piemēram, balinātājiem.

Arī to cena ir ļoti augsta. Savukārt lamināts ir salīdzinoši lēts un viegli uzstādāms. Protams, tas nav tik ilgmūžīgs un ir salīdzinoši viegli saskrāpējams materiāls. No otras puses, gaļu un maizi taču var griezt uz virtuves dēlīša, nevis tieši uz letes.

Tāpat jāizvēlas piemērota un viegli kopjama sienu apdare tieši virs virsmas.

 

Virtuves tehnika

Foto: Andrey_Popov/SHUTTERSTOCK

Pēdējais solis – virtuves elektroierīču uzstādīšana. Ja jūsu iepriekš lietotā sadzīves tehnika ir labā kārtībā un piemērota jaunajam virtuves dizainam, tas būs ātri un viegli. Pretējā gadījumā vajadzēs doties uz veikalu un iegādāties jaunu tehniku.

Saistītie raksti

Ieteicams izvēlēties pēc iespējas ekonomiskākas ierīces, kas ļaus ietaupīt elektroenerģiju, arī tādas, kurās izmantotas modernās tehnoloģijas, kas ļauj ievērojami atvieglot saimniekošanu virtuvē. Piemēram, parastās elektriskās plīts vietā vērts apsvērt indukcijas plīts uzstādīšanu.

Šāda ierīce ir daudz efektīvāka, turklāt virsma nesakarst vairāk, nekā tas nepieciešams konkrētajam procesam – cepšanai vai vārīšanai. Praktiski nav siltuma zudumu, un enerģija netiek tērēta lieki.

LA.lv