Praktiski
Receptes

Kurā Latvijas malā šogad ir vairāk sēņu? Iesaka mikoloģe Inita Dāniele + 3 sēņu receptes0


Briežu sviestbeka.
Briežu sviestbeka.
Foto: Anda Krauze

Pavisam droši var teikt – Latviju ir pārņēmis sēņu lasīšanas trakums. Tie, kam palaimējies atrast mežā vietas, kur to daudz, sociālajos tīklos lepojas ar baraviku pilnajiem groziem, citi, kuriem mazāk veicies, nenogurstoši turpina sēņu medības. Un kā nu ne, jo jāpagatavo gan beku mērce, gan krājumi ziemai. Sēnes ne vien padara daudzveidīgāku mūsu ēdienkarti, bet dažas arī satur vieglas antibiotiskas un citas vērtīgas vielas, kas stiprina cilvēka organismu.

Kur līst, tur sēnes

Ierodamies Dabas muzejā. Pirmais jautājums, ko uzdodu mikoloģei Initai Dānielei, noteikti interesē daudzus, un tas ir pavisam vienkāršs – kurā Latvijas malā šogad ir vairāk sēņu? Kurp lai dodas? “Kur līst lietus, turp arī jābrauc,” saka speciāliste un gatava arī atklāt vietas, kur tiek lasītas sēnes tradicionālajai izstādei Dabas muzejā. “Mūsu parastie virzieni ir Silciems, Sigulda, Straupe, Līgatne. Tad vēl dodamies uz Ķemeriem, tālāk uz Tukumu, Kalnciemu. Pārāk tālu no Rīgas nebraucam.”

Latvijā ir ap 4100 sēņu sugu, no kurām aptuveni 1200 ir apzinātas cepurīšu sēnes, ap 150 piepju un ap 50 pūpēžu sugu. Pārējās galvenokārt ir dažādas mikroskopiskās sēnes, kuras izraisa augu, dzīvnieku un cilvēku slimības. Par ēdamām atzītas vairāk nekā 300 sugu, par neēdamām – ap 240 sugu, bet 33 sugas – par indīgām. Sēņotāji lasa tikai 20–30 sugas. “Šogad tajās vietās, kur mēs bijām, dominēja celmenes. Tās ir vai uz katra celma, uz katra nokritušā koka. Toties gailene trāpījās tikai viena,” ar novērojumiem dalās I. Dāniele.

“Klimatam mainoties, Latvijā uzrodas jaunas sēņu sugas vai arī tiek ievestas ar svešzemju augiem, arī mulču. Viena no jaunpienācējām ir dzīslkāta beka.”

Šīs sēnes dzimtene ir Amerika, bet Eiropā tā parādījās pagājušā gadsimta 80. gados, no Vācijas un Lietuvas pakāpeniski nonākot līdz Latvijai. Pie mums dzīslkāta beka pārsvarā aug jūras piekrastē, līdzīga baravikai, tikai ar garāku un slaidāku kātu, bet stobriņu slānis zem cepures ir koši dzeltens.

Ēdama gan sēra piepe, gan pūpēdis

Iespējams, daudzi nezina, ka sēra piepe, kas parasti aug uz lapukoku stumbriem grupās, ir ēdama un pat garšīga. Ja sērapiepe aug uz ozola, tā ir mazliet rūgtena, ja uz vītola – skābena. Gadās, ka aug arī uz bumbierēm, un tad sērapiepes garša ir pavisam salda. Jauna tā ir koši dzeltena, bet vecumā izbalē gandrīz balta. Ēšanai jāizvēlas pēc iespējas jaunākas, orientējoši plaukstas lieluma, jo tad tās ir svaigas un mīkstas. Vecākas iegūst izteikti brīnišķīgu, aromātisku sēņu garšu, bet vēl vecākas sāk sacietēt, pārkoksnēties, var būt tārpainas. Jaunu sērapiepi var sagatavot kā malto gaļu vai gulašu, sagriežot gabaliņos. Cep bez vārīšanas. Zinātāji teic – esot ļoti garšīgi, ja sacep ar sīpoliem sviestā. Gatavojot krājumus ziemai, sērapiepes gabaliņus apcep eļļā un liek burkās. No garšvielām parasti pievieno sāli un piparus. Ja sērapiepei pievieno zivij domātas garšvielas, tā var atgādināt maigu lasi, ja gaļas garšvielas – līdzinās tai.

Pūpēžus var gan cept kā karbonādi, gan pagatavot sēņu mērci, gan sagriezt šķēlēs un grilēt, gan marinēt. Par to, ka marinēti pūpēži garšo gandrīz kā baravikas, pārliecinājies kolēģis, Latvijas Avīzes žurnālists Artis Drēziņš. Marinējot pūpēžus, rīkojies tieši tāpat kā ar bekām – vārītiem pūpēžiem pārlējis marinādi, kam bez etiķa, sāls un cukura pievienoti arī ķiploki. Gatavā produkcija izskatījusies briesmīgi (kā trekni speķa gabali), bet garšojusi lieliski.

Jaunas vērtīgākas nekā pāraugušas

Sēņu uzturvērtība atkarīga no sugas, augšanas vietas un sēņu attīstības stadijas. Piemēram, jaunas ir vērtīgākas nekā pāraugušas, bet sēņu cepurīte ir bagātāka ar uzturvielām nekā kātiņš.

Sēnes satur daudz minerālvielu (fosforu un kālija sāļus), mikroelementus (cinku, varu, mangānu un jodu), ekstraktvielas (aromātiskas vielas, kas rosina apetīti), mazliet olbaltumvielu un ļoti daudz – līdz pat 92% – ūdens. Bagātīgā ūdens daudzuma dēļ sēnes ļoti ātri bojājas, jo to vide ir laba barotne dažādiem mikroorganismiem. Sevišķi ātri bojājas tās sēnes, kas lasītas lietainā laikā, jo piesūkušās ar lieku ūdeni. Savukārt kātiņos esošās kokšķiedras padara sēnes grūti sagremojamas, kuņģa sula šīs šķiedras slikti sadala. Ja cilvēks slimo ar gremošanas trakta slimībām, sēnes uzturā nav ieteicamas.

Piedāvājam trīs gardas receptes ar sēnēm.

Sēņu salāti ar tomātiem. Lieliska piedeva ēdienam ziemā

Skābētas sēnes

Konservētas sēnes ar tomātiem

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
PR
Praktiski.lv
Praktiski
VIDEO. Kozmens demonstrē, kā nosargāt savu “ķirbi”, veicot celtniecības darbus
8 stundas
PR
Praktiski.lv
Praktiski
Ko tavas mājas numurs pasaka par tavu personību?
9 stundas
AK
Aiva Kalve
Praktiski
Kādu malku labāk kurināt kamīnā?
10 stundas

Lasītākie raksti

LE
LETA
Pasaulē
Eiropas Parlaments ar ievērojamu balsu vairākumu ratificē breksita vienošanos
15 minūtes
LE
LETA
Latvijā
Tiesa vienam no lietā par 50 miljonu eiro atmazgāšanu aizdomās turētajiem piemēro apcietinājumu
3 stundas
LE
LETA
Latvijā
Procesuālās darbības Latvijas bankās veiktas sadarbībā ar Vāciju: aizturētas divas personas
2 stundas
LE
LETA
Pasaulē
Somijā konstatēts pirmais koronavīrusa gadījums, “Lufthansa” pārtrauc reisus uz Ķīnu
1 stunda
LB
Latvijas Bizness
Ekonomika
Edijs Tanons: Kases aparātu reforma pasažieru pārvadāšanas nozarē
2 stundas