Praktiski
Mājas

Čīkst grīda. Ko darīt?0

Foto: Halfpoint/SHUTTERSTOCK

“Dzīvoju 119. sērijas daudzdzīvokļu ēkas 1. stāvā. Pārvietojoties pa dzīvokli, grīda ļoti čīkst. Vai ir iespēja grīdu noregulēt vai stabilizēt vai arī jāmaina grīdas segums?” jautā GUNĀRS RĪGĀ.

 

Jāsameklē čīkstēšanas cēlonis

Var būt vairāki iemesli, kāpēc grīdas dēļi sākuši čīkstēt. Bojāti var būt paši dēļi vai arī zem tiem esošās lāgas. Kokmateriālu bojāšanās iemesls ir mitrums, kas nokļuvis kon­strukcijās. Dzīvoklī par grīdas pamatu visbiežāk kalpo dzelzsbetona paneļi, kas paši par sevi ir lielisks kapilārā mitruma vadītājs.

Ja nav ierīkota hidroizolācija, mitrums no pa­graba nokļūst līdz koka konstrukcijām, un ar laiku tās satrupē. To, ka bojātas koka grīdas lāgas, var saprast, ja grīda sākusi ne tikai čīkstēt, bet dēļi kustas zem kājām, jūtama puvušas koksnes smaka, spraugas starp dēļiem kļūst arvien plašākas.

Vēl sliktāk, ja sāk plaisāt paši dēļi un kāds to fragments iekrīt pagrīdē. Grīdas čīkstēšanu var izraisīt arī bojāta izlīdzinošā kārta, kas var būt uzklāta uz dzelzsbetona paneļiem.

Iespējams, savulaik darbi veikti nekvalitatīvi, izmantojot nepiemērotus materiālus. Arī šādu defektu pazīmes ir grīdas seguma kustība, pa to staigājot, iesēdumi un nelīdzenumi.

 

Grīda būs jāizjauc

Jebkurā no šiem gadījumiem jāsāk ar vecā grīdas seguma pilnīgu demontāžu. Ja remontē tikai vienu istabu, jāparedz iespēja to norobežot no pārējā mājokļa, piemēram, ar bieza polietilēna aizkaru, kas nepieļaus putekļu iekļūšanu pārējās telpās.

Protams, pilnībā apturēt putekļus nevarēs, tāpēc remonta laikā labāk izvēlēties citu dzīvesvietu, piemēram, pie radiem. Grīdas izjaukšanu sāk ar grīdlīstu demontāžu, cenšoties nesabojāt sienu apakšējā daļā, jo grīdlīstes stiprina pie sienām, nevis grīdas.

Vienkāršāk grīdlīstes demontēt, ja tās pie sienas ir pieskrūvētas un skrūves iespējams atskrūvēt. Izjaucot grīdas dēļu klājumu, visgrūtāk atdalīt pirmo dēli. Vēlāk būs vieta arī lauznim un darbs veiksies ātrāk.

Būs vajadzīgs arī lauznis naglu izvilkšanai, ko dēvē par kazas kāju. Tam jābūt pietiekami garam, lai varētu izvilkt pat iestāvējušās naglas. Vajadzēs arī āmuru un asknaibles.

Naglas jācenšas izvilkt, nesabojājot dēļus. Tos, iespējams, vēl varēs izmantot jaunu lāgu izgatavošanai vai citur. Ja dēļus nav paredzēts izmantot, tos visvieglāk ar rokas ripzāģi sazāģēt, cenšoties neiezāģēt naglās vai betona pamatā.

Nav ieteicams nomainīt tikai bojāto grīdas daļu. Labāk mainīt visas konstrukcijas, jo nav garantijas, ka kokmateriālos citviet nav sācies bojāšanās process un jau pēc gada vai diviem darbs nebūs jāsāk no gala.

 

Jānovērtē dēļi, lāgas un pamats

Kad grīdas segums izjaukts, kritiski jānovērtē pamats, īpaši grīdas lāgas. Tās nedrīkst būt bojātas. Ja koks sācis trupēt vai to sabojājusi sēnīšu infekcija, bojātās detaļas jāmaina. Lāgas var būt visai stingri piestiprinātas pie pamata, tāpēc tās jādemontē īpaši uzmanīgi.

Nepieciešamības gadījumā jāmaina arī paliktņi, ar kuriem lāgas nolīmeņotas. Koka konstrukcijas ieteicams apstrādāt ar antiseptiskiem aizsardzības līdzekļiem. Kad apstrāde pabeigta, grīdu var samontēt no jauna. Iespējams, derēs pat vairums savulaik lietoto dēļu.

Tāpat jānovērtē izlīdzinošā kārta. Ja tā ir stingra, remonts nav nepieciešams – betons ir pietiekami izturīgs materiāls. Vienīgais nosacījums – jāļauj izlīdzinošajai kārtai dažas dienas žūt. Tas var palīdzēt atklāt bojātās vietas. Ja tomēr atklātas irdenas vietas, tās jāizkaļ un jāaizpilda ar piemērotu javu.

 

Nepieciešama hidroizolācija

Lai apturētu mitruma nokļūšanu koka konstrukcijās, obligāti jāierīko hidroizolācija. Vislabāk izvēlēties ar otu uzklājamus betonētām virsmām paredzētus sastāvus. Tādus piedāvā gan Vincents Polyline, gan Sakret, gan citi ražotāji. Protams, var izlīdzēties arī ar vismaz 200 mikronu biezu polietilēna plēvi, kas gan šajā gadījumā nebūs labākais risinājums.

Pirms grīdas seguma montāžas ieteicams apsvērt nepieciešamību ieklāt arī siltumizolācijas materiālus. Tie kalpos arī kā skaņas izolācija. Siltumizolācijas materiāls noteikti jāpārklāj ar tvaika izolāciju. Tās atsevišķās loksnes savā starpā salīmē.

Augšējais tvaika izolācijas slānis nepieciešams, lai putekļi un siltumizolācijas materiāla daļiņas ar laiku nenokļūtu telpā. Tikai pēc tam stiprina grīdas dēļus. Lāgu nolīmeņošana ir ļoti svarīga, jo reti kad izlīdzinošā kārta ir tik gluda, lai uz tās uzreiz liktu lāgas.

Saistītie raksti

Ja ir līdzena, tad var ierīkot peldošu dēļu grīdu – uz tīra gruntēta pamata ieklāj dažus milimetrus biezu putupolietilēna kārtu, tad seko finieris un dēļu kārta. Starp kokmateriāliem un sienu jāpaliek 1–2 cm lielām atstarpēm, kuras nosedz ar grīdlīstēm.

Grīdas dēļus pie pamatnes stiprina ar naglām (80–120 mm) vai kokskrūvēm (70–100 mm). Kokskrūves izmantot ir izdevīgāk, jo pastāv mazāks risks dēļus sabojāt montāžas procesā, nemākulīgi rīkojoties ar āmuru.

 

KONSULTĒJIS BŪVFIRMAS KMT PROJEKTS VALDES LOCEKLIS MĀRIS STIPRAIS

 

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
PR
Praktiski.lv
Praktiski
Paštaisīta karameļu – šokolādes granola tiem, kam apnikušas sviestmaizes un putra
12 stundas
AS
Anna Skariņa
Praktiski
Ko pilsētnieki var mācīties no lauku ļaudīm
14 stundas
LB
Laura Blumberga
Praktiski
Vai mājdzīvnieki var pārnēsāt Covid-19?
15 stundas

Lasītākie

LE
LETA
Latvijā
Skolēnus no trūcīgajām ģimenēm nodrošinās ar pusdienām 1
3 stundas
IK
Ilze Kuzmina
Latvijā
Skolas paliks slēgtas. Kā pagāja pirmā attālināto mācību nedēļa?
3 stundas
LA
LA.LV
Latvijā
VIDEO. Repatriantu bezatbildībai robežu nav: pašizolācijas vietā sarīko jautru ballīti
21 minūtes
OZ
Olafs Zvejnieks
Ekonomika
“Vai man jāiet uz banku izņemt savi ietaupījumi?” Pirmajā mirklī prātā nāk atbilde, ka ne
4 stundas
LE
LETA
Latvijā
Rīt stāsies spēkā stingrākās sociālās distancēšanās prasības 2
7 stundas