Pamatēdieni, Receptes

Zivis un tūrisms pie Lubāna. Kā tikt pie smeķīgas kūpinātas karpas, pieredzē dalās saimnieks Jānis Macāns

Foto - Valdis Semjonovs

Zemnieku saimniecības un viesu mājas “Zvejnieki” saimnieks Jānis Macāns no Īdeņas ciema prot teju visu – gan vilkt no Lubāna zivju lomus, gan paša darinātā kūpinātavā žāvēt zivis, vārīt lielā katlā zivju zupu, kā arī stāstīt interesantus stāstus par īdeņiešiem – īstajiem iekšējo ūdeņu zvejniekiem.

Pieredzējušais zvejnieks aktīvi piedalās daudzos pasākumos, viņš ir iesaistījies arī projektā – kulinārais mantojums Eiropā. Izvēršot lauku tūrismu, viesmīlīgajam saimniekam savā sētā bieži nākas uzņemt tūristus no Singapūras, Bolīvijas, Jamaikas un Taizemes.

Smeķīgas kūpinātas karpas

1. Ar naža neaso pusi nokasa zvīņas, pēc tam nogriež galvu, spuras un asti. Zivi skalo tekošā aukstā ūdenī, raugoties, lai nepaliek asinis vai iekšu daļas. Pārgriež gar mugurkaulu un izņem asakas. Nevajag zivi sagriezt gabalos.

2. Zivi iesāla. Svaigai zivij nav nepieciešams pievienot citas garšvielas, bet, ja vēlas, kūpināšanas beigās to var ierīvēt ar saspiestu ķiploku (ja ķiplokus pievieno pašā sākumā, zivs neiegūs sārtumu).

3. Iekurina žāvētavu un 20–30 minūtes izkarsē. Vieglāk, īpaši -20 °C salā, to iekurt ar gāzi, nevis izmantojot malku. Kad kūpinātava izkarsēta, ar zariņiem izklāj restes, lai zivs nepieliptu metālam. Var izmantot kārklu zariņus, bet ne pūpolu, jo tie kūpinājumam piedod rūgtu garšu.

4. Liek zivi kūpinātavā. Kūpināšanas ilgums atkarīgs no zivs lieluma. Piemēram, kilogramu smagas karpas jākūpina aptuveni trīs stundas.

5. Dūmi no kokiem piešķir zivij krāsu un garšu. Lai iegūtu sārtu nokrāsu, 30–40 minūtes pirms kūpināšanas beigām liek slapju ķiršu vai alkšņu malku – no tās radīsies vairāk dūmu (sausa malka deg, bet mazāk kūp, tāpēc kūpināšanas laikā zivs kļūst gaiša).

Kūpināšanai vislabāk izmantot kokus, kas dod spēcīgu dūmu aromātu, piemēram, alksni, ķirsi. No priedes, egles un plūmes labāk izvairīties, jo šiem kokiem ir daudz sveķu.

Var kūpināt jebkuru zivi, tomēr treknās, lielās (dzīvsvarā no 1,5 kg) ir piemērotākas, jo zivju tauki labāk uzsūc dūmus. Liesās, mazās zivis pēc kūpināšanas ir sausas un cietas.

Četras populārākās zivis

Karpa – populārākā zivs dīķsaimniecībās. Ķermenis drukns, ar biezu muguru. Pie augšlūpas katrā pusē atrodas pa diviem taustekļiem. Vislabāk garšo kūpināta, taču var arī cept cepeškrāsnī veselu.

Breksis jeb plaudis – siltumu mīloša karpu dzimtas zivs, ko iecienījuši zemledus makšķernieki. Zivs ķermenis ir sāniski saplacināts, ar izteiktu muguras kūkumu. Zvīņas sudrabaini pelēkā krāsā, bet spuras tumši pelēkas. Galva samērā maza, arī acis un zvīņas nelielas. Aug lēnāk par karpu. Lai arī breksim ir daudz asaku, tā ir garda zivs. Gatavojot kotletes, var samalt kopā ar visām asakām un spurām. Lielie brekši – no 1,5 kg – piemēroti žāvēšanai.

Līdaka – visplašāk izplatītā plēsīgo zivju suga. To viegli pazīt pēc izskata. Galva līdzīga pīles knābim, mute liela, ar asiem zobiem. Ķermenis slaids, bultveida. Krāsojums – tumši zaļš ar dažādiem plankumiem, kas palīdz noslēpties starp ūdensaugiem. Zvīņas mazas, gludas, apaļas. Acis lielas un dzeltenas. Ļoti ātri aug. Līdaku gaļa ir diētiska, liesa. Jo lielāka zivs, jo tā sausāka. Lielās plēsējas labāk vārīt zupā vai sautēt, var gatavot garšīgas kotletes. Nelielas, ap pusotra kilograma smagas līdakas ieteicams cept.

Zandarts – pieder pie asaru dzimtas. Ķermenis slaids, no sāniem nedaudz saplacināts. Mute ar lieliem zobiem. Mugura zilganzaļa vai zilganpelēka, sāni un vēders – sudrabaini. Aug ievērojami lēnāk par līdaku. Viena no visgaršīgākajām zivīm, ko var viegli pagatavot. Veselu zandartu (zivi pārgriež pa muguru, atver vaļā un izķidā) var vārīt zupā vai cept cepeškrāsnī (Jāņa Macāna sieva Anna parasti uz cepampapīra liek kabačus, ķirbjus, kartupeļus un virsū ar eļļu iesmērētu zandartu, kam neilgi pirms cepšanas beigām uzlej majonēzi un pārkaisa ar sarīvētu sieru).

UZZIŅA

• Lubāns ir Latvijas lielākais ezers, tā platība ir 82 kvadrātkilometri. Ezerā mīt zandarti, līdakas, līņi, plauži, raudas. Lai arī ūdenskrātuve ir bagāta, tā nav pateicīga makšķerniekiem, jo ir sekla (ap 1,5 m). Pavasara pusē tur kā sēnes pēc lietus satupst zemledus makšķernieki, vēlāk ir spiningotāju svētki (līdaku laiks).

• Īdeņa ir tipisks zvejnieku ciemats pie Lubāna ezera. Zvejniecība ir īdeņiešu pamatnodarbošanās jau kopš aizvēsturiskiem laikiem. Ciema sētas izvietotas īpatnēji – nevis gar ceļu, kā pārsvarā redzams Latgales sādžās, bet tuvu ezera krastiem.

1 komentārs

  1. Rakstus gatavot tomēr cilvēkiem, kas kaut ko sajēdz no attiecīgā temata. Kūpinot galvu NEGRIEŽ nost. Kūpināšanas ilgums atkarīgs gan no zivs lieluma, gan pašas kūpinātavas – citā kilogramīga karpa būs gatava jau stundas laikā, citā 1.5 stundu laikā. Rakstā 3 stundas!!! Nu nezinu, nezinu….. cik tur malkas vajag!!!!
    Plus divi pilnīgi diametrāli pretēji apgalvojumi: Lai arī ūdenskrātuve ir bagāta, tā nav pateicīga makšķerniekiem, jo ir sekla (ap 1,5 m). Pavasara pusē tur kā sēnes pēc lietus satupst zemledus makšķernieki, vēlāk ir spiningotāju svētki (līdaku laiks). Tad kā tur ir – nav pateicīga, vai tomēr ļoti labi makšķerējama ūdenskrātuve???
    Manuprāt, šādus rakstus jādod rakstīt citiem, nevis cilvēciņam, kas ārpus ofisa un savas daudzstāvenes guļamrajonā neko citu nav redzējis

Pievienot komentāru