Citas tiesības, Manas tiesības

Ziņas no Sodu reģistra – kam ir tiesības iegūt šo informāciju, cik ilgi tā tiek glabāta?

Foto - Shutterstock

Vai personas, kurām gadījies pārkāpt likumu vai kā citādi nogrēkoties (arī tad, ja ir tikai aizdomas par nodarījumu), tiek kaut kur reģistrētas? Nesen dzirdēju, ka ir tāds Sodu reģistrs. Kas tas ir, un vai katrs, kam radusies interese, var tajā ieskatīties? Manam brālim radās konfliktsituācija ar kādu atbildīgo amatpersonu un drīz būs jāiet uz tiesu, bet vai viņa darba devējs var to uzzināt? BAIBA VALMIERĀ

Sodu reģistrs ir valsts informācijas sistēma, kuru lietojot tiek nodrošināta kriminālprocesam un administratīvās atbildības noteikšanai nepieciešamās informācijas aprite.

Reģistra pārzinis un uzturētājs ir Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs. Šāds reģistrs izveidots, lai apvienotu uzskaiti par noziedzīgus nodarījumus un administratīvos pārkāpumus izdarījušām personām, kā arī nodrošinātu iespēju valsts un pašvaldību iestādēm, Eiropas Savienības valstu kompetentajām iestādēm apmainīties ar informāciju, ko iegūst no sodāmības reģistriem.

Tātad, ja cilvēks kādreiz būs saskāries ar tiesībsargājošām iestādēm, piemēram, tiks atzīts par aizdomās turēto vai notiesāts, kā arī būs izdarījis administratīvo pārkāpumu Latvijā vai citā Eiropas valstī, noteikti iekļūs šādā sarakstā.

Kādas ziņas var atrast

Reģistrā iekļauj personas vārdu, uzvārdu, personas kodu, valstisko piederību un tās veidu, dzīvesvietu (deklarēto un faktisko), kā arī ziņas par datu maiņu, ja persona, piemēram, stājas laulībā un maina uzvārdu.

Sodu reģistrā būtībā ir atrodama informācija par kriminālprocesa un administratīvā pārkāpuma lietas gaitu. Tajā var redzēt krimināllietas numuru pirmstiesas kriminālprocesā, datumu, kad uzsākts kriminālprocess, noziedzīga nodarījuma juridisko kvalifikāciju, datumu, kad persona aizturēta, kā arī iestādes nosaukumu, kura personu aizturējusi un kuras lietvedībā atrodas krimināllieta, policijas, prokuratūras vai tiesas pieņemtos lēmumus par personu (t.i., vai lieta izbeigta, vai persona atzīta par vainīgu ar tiesas spriedumu, kāds sods piespriests u.tml.), ziņas par to, vai sods jau izciests un sodāmība dzēsta, kā arī citas būtiskas ziņas.

Kas var saņemt informāciju

Reģistrā iekļautās ziņas ir ierobežotas pieejamības informācija. Tas nozīmē, ka likums ierobežo personu loku, kas var ieskatīties šajā reģistrā.

Tiesības saņemt ziņas no reģistra ir:

1) privātpersonai – ziņas par sevi, kā arī normatīvajos aktos konkrēti norādītos gadījumos un apjomā citu reģistrā iekļauto informāciju;

2) operatīvās darbības subjektam, iestādei vai personai, kura pilnvarota veikt izmeklēšanu, prokuratūras struktūrvienībai un tiesai – ziņas, kas nepieciešamas atbilstīgo iestā­žu vai personu darbību veikšanai;

3) iestādei, kura ir tiesīga izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas, – ziņas, kas nepieciešamas tās lietvedībā esošo administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanai;

4) citai valsts un pašvaldību iestādei – ziņas normatīvajos aktos noteiktajā apjomā un paredzētajiem mērķiem;

5) darba devējam – ziņas, kas nepieciešamas, lai pārbaudītu personas atbilstību normatīvajos aktos noteiktajiem ierobežojumiem, pieņemot to darbā vai dienestā (norādot normatīvo aktu, kas paredz atbilstīgus ierobežojumus), piemēram, ja cilvēks vēlas strādāt policijā, viņš nedrīkst būt sodīts, tāpēc darba devējs šādu informāciju var pieprasīt, savukārt, ja persona vēlas strādāt par sētnieku, darba devējs nebūs tiesīgs pieprasīt informāciju no reģistra;

6) aizstāvim – ziņas par aizstāvamo personu kriminālprocesā vai administratīvā pārkāpuma lietā;

7) zvērinātam tiesu izpildītājam – par lietvedībā esošo izpildu lietu – ziņas par naudas soda izpildi vai izdevumu par personai veikto pārbaudi alkohola koncentrācijas, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes konstatēšanai atmaksāšanu;

8) Eiropas Savienības dalībvalsts centrālajai iestādei – ziņas par personas notiesāšanu.

Šīs personas ziņas saņem bez maksas. Citām personām jāmaksā 4,27 eiro, turklāt informācijas pieprasītājam obligāti jāpamato, kāpēc viņam ziņas nepieciešamas (piemēram, ar izziņu jādodas uz tiesu). Ja persona izziņu vēlas saņemt nākamajā darbdienā, valsts nodeva ir trīskāršā apmērā. Reģistra ziņas var izmantot arī zinātniskiem vai statistiskiem pētījumiem, taču tad tās nedrīkst saturēt personu identificējošus datus (vārdu, uzvārdu, personas kodu, adresi u.tml.).

Izziņas saturs

Informāciju no Sodu reģistra var saņemt izziņas veidā, kurā no reģistra aktuālās datubāzes norāda ziņas par fiziskās personas sodāmību Latvijā, kas nav dzēsta (noņemta), ziņas par fiziskajai vai juridiskajai personai administratīvā pārkāpuma lietā Latvijā piemēroto sodu, no kura izciešanas vai izpildes nav pagājis gads, kā arī ziņas par juridiskajām personām piemērotajiem piespiedu ietekmēšanas līdzekļiem.

Savukārt izziņā no reģistra arhīva datubāzes norāda ziņas par fiziskajai personai dzēsto vai noņemto sodāmību Latvijā; par fiziskajai vai juridiskajai personai administratīvā pārkāpuma lietā Latvijā piemēroto sodu, no kura izciešanas vai izpildes pagājis gads; kā arī ziņas par juridiskajām personām Latvijā piemērotiem un izpildītiem piespiedu ietekmēšanas līdzekļiem.

Cik ilgi glabājas

Reģistrā iekļautās ziņas iedala divās – aktuālajā un arhīva – datubāzēs.

Aktuālajā datubāzē glabā ziņas par personu līdz statusa zaudēšanas brīdim (piemēram, par aizturēto personu, apsūdzēto personu u.tml.). Tāpat tur atrodamas ziņas par notiesāto personu – līdz brīdim, kad sodāmība dzēsta vai noņemta, bet, ja ir piemērots medicīnisks vai audzinošs piespiedu līdzeklis, – līdz tā atcelšanas vai izpildīšanas brīdim, tostarp par administratīvo pārkāpumu izdarījušu personu – līdz brīdim, kad no administratīvā pārkāpuma lietā piemērotā soda izciešanas vai izpildes, vai no administratīvā soda izpildes noilguma iestāšanās pagājis gads. Kad beigušies šie termiņi, ziņas pārvieto uz arhīva datubāzi.

Reģistra arhīva datubāzē glabājas ziņas par personu, kurai dzēsta vai noņemta sodāmība; pret kuru uzsāktais kriminālprocess ir izbeigts; kurai piemērotais audzinošais piespiedu līdzeklis ir izpildīts; kurai piemērotais medicīniskais piespiedu līdzeklis ir atcelts; kā arī par attaisnotu personu. Ziņas tiek glabātas gadu pēc tam, kad no Iedzīvotāju reģistra saņemtas ziņas par personas nāvi, bet ne ilgāk kā 100 gadu pēc personas dzimšanas.

Savukārt par administratīvo pārkāpumu izdarījušu personu ziņas tiek glabātas gadu pēc tam, kad no Iedzīvotāju reģistra saņemta informācija par personas nāvi, vai 10 gadu pēc administratīvā pārkāpuma lietā piemērotā soda izciešanas vai izpildes, vai izpildes noilguma iestāšanās.

UZZIŅA

• Reģistrā iekļautās ziņas MK noteiktajā kārtībā izsniedz Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs, kas atrodas Bruņinieku ielā 72B, Rīgā, LV-1009; tālr. 67208218, 67208216; e-pasts: kanceleja@ic.iem.gov.lv.

• Izmantojot vienotajā valsts un pašvaldību pakalpojumu portālā www.latvija.lv pieejamo elektronisko pakalpojumu, ikviena persona, autentificējoties un apliecinot savu identitāti ar portālā pieejamiem autentifikācijas līdzekļiem, var bez maksas elektroniski saņemt par sevi un saviem nepilngadīgajiem bērniem ziņas par administratīvajiem sodiem un par izdevumiem, kas saistīti ar personai veiktajām pārbaudēm alkohola koncentrācijas, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes konstatēšanai, kā arī par sodu samaksu.

KONSULTĒJUSI JURISTE TATJANA LUBGINA

Pievienot komentāru