Daiļdārzs, Dārzs

Zied egles un priedes. Plašs skujkoku šķirņu saraksts un stādaudzētavu adreses

Foto: Inita Šteinberga un no Benitas Rudzītes un Kalsnavas arborētuma arhīva

Ir sācies priežu un egļu ziedēšanas laiks! Topošie čiekuru aizmetņi un putekšņu krātuves daudzām šķirnēm izskatās sevišķi dekoratīvi. Īpaši greznas ir egles, kurām jaunie dzinumi pavasarī krāsojas dažādos toņos.

Egļu ziedēšanas maksimums turpināsies vēl aptuveni nedēļu, taču dzinumi un čiekuri dekorativitāti saglabās līdz pat Jāņiem. Kalsnavas arborētumā skuju koku skaistumu var baudīt vienlaikus ar rododendru, peoniju un ceriņu ziedēšanu.

Parastā egle (Picea abies) ‘Acrocona’. Skujas pavasarī ir gaiši zaļas, vēlāk zilganzaļas. Parastā egle zied maija beigās vai jūnija sākumā. Ļoti skaisti ir čiekuri uz sānu dzinumiem. Uz gala dzinumiem tie ir lielāki, izkārtoti pa vienam vai daudzu čiekuru sakopojumā. Nobrieduši čiekuri ir 10–16 cm gari, sākumā zaļi vai karmīna krāsā, vēlāk gaiši brūni vai sarkanbrūni. Koks ir 3–5 m augsts, lēni aug. Vainags plati piramidāls. Skeletzari sākumā pacili, vēlāk horizontāli atstāvoši vai pat atliekušies, stīvi. Stāda saulainā, daļēji ēnainā vietā. Iederas dārzos gan kā atsevišķs augs, gan kopā ar viršiem.

Šogad Kalsnavas arborētumā uzziedējusi parastā egle ‘Ohlen­dorffii’, kas savā 40 gadu ilgajā mūža to dara trešo reizi.

Parastā egle (Picea abies) ‘Rydal’. Pavasarī dzinumi ir Latvijas karoga krāsā. Izaug līdz 3 m augsta un 1,5 m plata. Dekoratīvs vainags un skujas. Aug arī pilsētas apstākļos. Labi iederas dažādu krāsu skuju koku kompozīcijās, ielu apstādījumos, var būt soliter­augs parkos un piemājas dārzos.

Parastā egle (Picea abies) ‘Rotenhaus’. Zari uz leju ir slaidi, to galos – maigi zaļi pumpuri.

Parastā egle (Picea abies) ‘Rose Ear’ syn. ‘Roseospica’. Skujas un dzinumi pavasarī plaukst rozā krāsā, vēlāk kļūst zaļi. Desmit gados koks sasniedz 3 m augstumu. Vislabāk aug mitrās smilšmāla augsnēs ar trūdvielu piejaukumu, pilnā apgaismojumā, taču pacieš arī ēnu. Nepatīk ilgstošs sausums. Var ciest agrajās un vēlajās salnās, taču parasti apsalst tikai skujas, retāk – nenobriedušie viengadīgie dzinumi. Izcils akcents skuju koku grupās pavasarī, bet arī skaists soliteraugs.

Parastā egle (Picea abies) ‘Ohlendorffii’. Apmēram 4 m augsts un 2 m plats koks. Koniski noapaļots vainags. Ieteicams stādīt saulainā, daļēji ēnainā vietā. Labi izskatās gan kā atsevišķs, gan grupā augošs koks apstādījumos, robežstādījumos.

Parastā egle (Picea abies) ‘Dundanga’. Pavasarī dzinumi ir vēl gaišāki nekā sulīgi zaļās skujas. Tie izskatās sevišķi dekoratīvi kompaktā, daudzām vēja slotiņām līdzīgā auguma dēļ. Izaug 4–5 m gara.

Serbijas egle (Picea omorika). Zied maijā. Čiekuri ir 3–6 cm gari. Skujas ir spīdīgas, līdzīgi kā balteglēm, nav izteikti asas, ir plakanas, 10–18 cm garas, apakšpuse ir gaiši pelēka ar divām baltām līnijām, virspuse – tumši zaļa. Ātraudzīgs koks ar šauru un konisku vainagu. Izaug 16–18 m augsta un 3 m plata. Labi padodas veidošanai. Necieš sausu augsni. Piemērota pilsētu ielu un parku apstādījumiem, kā arī piemājas dārziem.

Citas dekoratīvas šķirnes 

Dzinumi patlaban plaukst visām eglēm, taču sevišķi skaisti tie izskatās eglēm, kam ir dekoratīvi dažādu formu vainagi.

Melnā egle (Picea mariana) ‘Aurea’. Pavasarī skujas ir dzeltenas, bet pakāpeniski kļūst zaļas. Koks ir 10 m augsts un 6 m plats. Blīvs, piramidāls vainags. Šķirne nav jutīga pret saules apdegumiem, tāpēc var augt saulainā vietā.

Parastā egle ‘Little Gem’. Mazas, gaiši zaļas skujas. Ļoti lēnaudzīga pundurveida egle; 0,8 m augsts un 1 m plats, izteikti apaļš vainags.

Parastā egle ‘Pendula’. Pavasarī čiekuri ir purpurvioleti, nobriestot kļūst gaiši brūni. Koks ir 4 m augsts un 2,5–3 m plats. Lēni augoša sēru formas egle ar spēcīgu vadošo dzinumu un nokareniem sānu zariem.

Kanādas egle (Picea glauca). Egle zied maijā. Skujas ir 10–18 cm garas, zili zaļas līdz sudrabaini zilas. Čiekuri ir samērā mazi, 4–5 cm gari.

Kanādas egle ‘Alberta Globe’. Skujas pavasarī ir gaiši zaļas, vasarā tumšāk zaļas, mīkstas, ļoti blīvas. Koks ir 0,6 m augsts un 0,6 m plats, ļoti lēni aug. Noapaļots, kompakts vainags.

Kanādas egle ‘Conica’. Skujas plaukstot ir gaiši zaļas, vēlāk zilganzaļas. Koks ir 2 m augsts un 1 m plats, lēnaudzīgs. Viena no populārākajām Kanādas egļu pundurformām. Ļoti blīvs konusveida vainags. Agri pavasarī var apdegt saulē, tāpēc ieteicams aizsargāt, lai gan apdegušās vietas ātri ataug.

Kanādas egle ‘Daisy’s White’. Agri pavasarī jaunie dzinumi ir krēmbalti un tādi paliek līdz vasaras vidum. Koks ir 2 m augsts un 1 m plats. Kompakta koniskas pundurformas egle ar gada pieaugumu līdz 7 cm. Vēlams stādīt nedaudz ēnainā vietā, lai neapdegtu saulē.

Kanādas egle ‘Sander’s Blue’. Agri pavasarī īsās, ļoti plānās, mīkstās skujas ir izteikti zilā krāsā, vasaras vidū tās kļūst zilganzaļas. Koks ir 2 m augsts un 1 m plats. Kompakta koniskas pundurformas egle ar gada pieaugumu līdz 3 cm.

Serbijas egle (Picea omorika) ‘Nana’. Skujas ir mīkstas, virspusē zaļas, apakšpusē zilganas, tāpēc no attāluma izskatās sudrabaini zaļas. Potcelms ir 1–1,2 m augsts. Lēni augoša egle. Blīvs, neregulārs lodveida vainags.

Asā egle (Picea pungens). Egle zied maijā vai jūnija sākumā. Skujas ir izteikti cietas un asas, 2–3 cm garas. Veidojas 6–10 cm gari čiekuri.

Asā egle ‘Fat Albert’. Sudrabaini zilas skujas. Čiekuri ir iegareni, pavasarī zaļgani, bet, kad nogatavojas, – gaiši brūni. Augstums 3–4 m, platums 3 m. Lēni augoša, kompakta piramidālas formas sudrabegle.

Kur pirkt skuju koku retumus

>> “Latvijas valsts meži” stādaudzētavās (tālr. 67610015)

>> “LVM“ stādaudzētavā “Kalsnava” (tālr. 26528088)

>> Stādaudzētavā “Baltezers” (tālr. 67996370)

>> Kokaudzētavā “Arumi” (tālr. 28838583)

>> Stādaudzētavā “Meža rasas” (tālr. 29416041, 26331718)

>> Zaļenieku kokaudzētava (tālr. 63074444, 26359184)

>> Stādaudzētavā “Igaijas” (tālr. 29277393)

>> Stādaudzētavā “Sakstagals” (tālr. 29440655)

>> Kokaudzētavā “Īves” (tālr. 29542108)

>> Stādaudzētavā “Bulduri” (tālr. 29206732)

UZZIŅA

Reizēm eglēm veidojas tikai sievišķie vai vīrišķie ziedi, vai arī vieni ir izteiktā mazākumā. Tādā gadījumā ziedi ir tukši un sēklu nebūs.

Šogad dabā valda harmonija, līdzsvarā ir gan sievišķie (makrostrobili), gan vīrišķie (mikrostrobili) ziedi.

Konsultējusi dendroloģe BENITA RUDZĪTE

Pievienot komentāru