Praktiski
Dārzs

Zemenes – no stāda līdz tirgum. Lielaudzētājs no Laidu pagasta dalās vērtīgā pieredzē 0

Foto-Valdis Semjonovs

Kā izaudzēt agras zemenes un vēl novākt vairākas ražas sezonā? Kuras šķirnes nodrošina maksimālo ražu siltumnīcā un var labi pārdot? Par šķirņu sortimentu un dažādiem ražas steidzināšanas veidiem stāsta Laidu pagasta uzņēmuma “Migl Dārzi” saimnieks ILMĀRS GULBIS.

Pirmās sārtojas jau aprīlī

Agrā pavasarī “Migl Dārzos” ražu iegūst, 500 m2 lielo siltumnīcu apsildot dienu un nakti. Tiesa, veģetācijas perioda sākumā zemenēm liels siltums nemaz nav vajadzīgs, jo, ja temperatūra ir par augstu un pietrūkst saules gaismas, augi lieki patērē minerālmēslus un izstīdz. Līdz ziedēšanai pietiek, ja dienā temperatūra ir ne vairāk par +12…+13 °C, bet naktī +8…+10 °C. Vēlāk temperatūru var paaugstināt līdz +15 °C dienā. Svarīgi, lai tā nesasniegtu +20 °C, jo tad augi izdzen lielu zaļo masu, bet ziedneši paliek apakšā noēnoti, neattīstās skaistas ogas.

Saimniecībā zemenes audzē uz trepju plauktiem, kas atrodas 90 cm attālumā cits no cita. Agrai ražai stāda jau no februāra vidus, pāršūtos mazāka izmēra cukura maisos katram stādam atvēlot 10 cm2 augsnes. Substrātam izmanto nevis dārgus, speciālus kūdras substrātus, bet gan parastu tīruma augsni bez minerālmēslu piejaukuma. Augus izvieto 15 cm attālumā citu no cita (retāk stādīt nedrīkst, jo tad netiks ekonomiski izmantota siltumnīcas platība). Lai nodrošinātu vienmērīgu mitrumu, siltumnīcā ierīkota adatu pilienveida apūdeņošanas sistēma. Tā gan ir diezgan dārga, toties atmaksājas, ja audzētājs tālredzīgi plāno vairāku gadu griezumā (garās plastmasas adatas noder ilgi, neaizsērē, jo var viegli iztīrīt, izpūšot ar gaisa kompresoru). Ja laista ar dīķa ūdeni, cukura maisi mēdz apaugt ar aļģēm, tāpēc labāk to ņemt no dziļurbuma. Zemenēm mēslojumu dod šķidrā veidā minimālās devās kopā ar laistīšanu.

– Lai ogām būtu pareiza forma, ziedi jāapputeksnē. Savā saimniecībā izmantojam nevis dārgos importa kameņu stropiņus, bet gaisa kompresoru, ko ieliekam ķerrā. Ejot gar stādījumiem, ar spēcīgu gaisa plūsmu divreiz nopūšam ziedputekšņus. Aprīlī iegūstam perfektas deserta ogas, ko ražošanas sākumā tirgojam par 10–15 eiro kilogramā, – lepojas audzētājs.

Pašiem savi frigo stādi

Uzņēmējs uzsver: lai zemeņu bizness būtu rentabls, siltumnīcās vēlams stādīt tikai lielos frigo mātesstādus, kas holandiešu stādaudzētavās atbilst Tray plants kategorijai. Tie zemeņu kopēji, kuri iegādājas dārgos importa A+ un A++ stādus, lielākoties iegūst tikai 2–3 ziednešus no cera, tāpēc ir spiesti pirmās ogas tirgot par 25–30 eiro kilogramā. Ja pārdotu lētāk, neatpelnītu par stādiem, minerālmēsliem un siltumnīcas apkuri izdoto naudu.

Saimnieks neslēpj, ka zemeņkopība ir diezgan nestabila nozare, tomēr viņa gadījumā riska procents ir zems, jo 16 gadu laikā audzētājs nav nedz ņēmis kredītus, nedz pretendējis uz Eiropas Savienības līdzekļiem. Atšķirībā no citiem zemniekiem, kuri, uzsākot zemeņu audzēšanu, projekta ietvaros vispirms iepērk tuneļus un holandiešu stādus, viņš sāka pavisam no otra gala. Vispirms iemācījās pats izaudzēt saldētos stādus un tikai pēc tam cēla siltumnīcu. Tagad jau trešo gadu saimniecībā iegūst aukstumā glabātos zemeņu stādus – pērn te iesaldēja aptuveni 10 000, bet nākamajā ziemā plānots iesaldēt pusmiljonu mātesstādu.

Process notiek šādi: rudenī stādus izstāda uz lauka, ievērojot 1,4 m rindstarpu attālumu, nākamajā gadā stādījumus rūpīgi kopj. Tad decembra beigās ar kombainu norok, stādiem saīsina saknes, nogriež stīgas, augus sašķiro pēc lieluma (sakņu kakliņa diametra) un liek saldēšanas kamerā. Izmanto segtajās platībās agras ražas ieguvei, jo mātesstādi atkarībā no šķirnes sāk ražot pēc 45–60 dienām. Šādus stādus Latvijā neieved, jo tie ir dārgi, taču no nākamā gada pavasara būs pieejami saimniecībā “Migl Dārzi” par 0,50 eiro gabalā.

Galerijas nosaukums

Kā pasargāt no salnām

Lai pasteidzinātu ražu uz lauka, lielražotājs stādījumus nosedz ar 20 g/m2 biezu agrotīklu, zem kura augi iztur līdz -4 °C. Segmateriālu klāj jau ziemā, kolīdz sola vismaz -15 °C kailsalu. Agrotīklu noņem pavasarī, atsākoties veģetācijai; stādījumus apkopj un liek segumu atpakaļ, lai samazinātu salnu risku. Pavasarī, kad gaisa temperatūra dienā paaugstinās līdz +23…+25 °C, tas obligāti jānoņem, jo zem segmateriāla temperatūra sasniedz jau +40 °C. Ja to neizdarīs, zemenes ziedot neapputeksnēsies, veidosies daudz kroplu ogu.

– Jaunie audzētāji nereti stāda tikai jaunās zemeņu šķirnes, taču vienmēr jābūt arī plānam B, respektīvi, papildus jāaudzē vietējos ap­stākļos pārbaudītas šķirnes. Aizvadītajā ziemā daudzviet Latvijā kailsalā cieta raža ārzemniecēm – ‘Rumba’, ‘Malwina’, ‘Sonata’, ‘Clery’, ‘Darselect’, līdz ar to audzētājiem bija lieli zaudējumi. Ja vēlas eksperimentēt ar jaunajām šķirnēm, stādījumi kailsalā noteikti jāpiesedz ar agrotīklu vai salmiem, – pamāca Ilmārs. – Steidzinātajām zemenēm ražas sākums stipri atkarīgs no reģiona. Kurzemē un arī Bauskas pusē uz lauka audzētās vienmēr ienāksies par 1–2 nedēļām ātrāk, t.i., maija beigās, kamēr citur Latvijā sāks sārtoties tikai jūnija sākumā.

Kad un ar ko mēslot

Lai zemenes bagātīgi ražotu, rūpīgi jāsagatavo augsne. Saimniecībā augsni atstāj papuvē un nemitīgi kustina – sezonas laikā intensīvi frēzē ik pēc divām nedēļām (līdz vēlam rudenim), tādējādi arī daļēji iznīcinot maijvaboļu kāpurus. Nākamajā pavasarī sēj eļļas rutkus, ko vēlāk rūpīgi iestrādā zaļmēslojumam. Ja augsnes virspusē krustziežiem paliks lakstu gali, tie uzziedēs, izbirdinās sēklas, un sāksies mārrutku efekts (eļļas rutks kļūs par grūti iznīdējamu nezāli). Visas zemeņu šķirnes uz plēves mulčas stāda rudenī aptuveni pēdas attālumā citu no citas un zigzagā, lai ceri nebūtu viens otram pretī.

Veģetācijas periodā saimnieks zemenes mēslo vairākas reizes. Agri pavasarī jau laikus dod kompleksos minerālmēslus, jo tie iedarbojas tikai pēc 3–4 nedēļām, kad jau iestājas silts laiks un zemenes sāk intensīvi ēst. Kalcija nitrātu dod, kad zemenēm sāk augt trešā lapiņa. Šis mēslojums nepieciešams, lai straujāk veidotos zaļā masa (zemenes uzņems kalciju līdz brīdim, kad sāks ziedēt un parādīsies pirmās ogas). Ja augiem pietrūkst kālija, to augsnē jāpagūst iestrādāt, pirms ogas sāk krāsoties.

– Bieži audzētājiem neizdodas izaudzēt šķirnes ‘Malwina’ kvalitatīvas ogas. Tās izaug sīkas, kroplas ne jau tāpēc, ka ziedi slikti apputeksnējas, bet gan bora trūkuma dēļ. Lai to novērstu, zemenes divreiz ziedēšanas laikā jāapsmidzina ar 11–12% bora šķīdumu, patērējot 250 l ūdens uz hektāru, – skaidro profesionālais zemeņu audzētājs.

Labākās zemeņu šķirnes

Lorem ipsum
FOTO: Leta

‘Honeoye’ – agra šķirne. Ogas skaistas, lielas, spīdīgas, diezgan stingras, ar paskābu garšu. Ražība vidēja, tāpēc neatmaksājas izmantot ražas steidzināšanai siltumnīcās. Audzējot uz lauka, zemenes ražo mēnesi, ogas var lasīt katru dienu, jo gatavojas intensīvi.

Lorem ipsum
FOTO: Leta

‘Clery’ – agra šķirne, kas sāk savu uzvaras gājienu Latvijā. Ogas stingras, spīdīgas, ļoti garšīgas. Ziedkāti līdz pat 50 cm gari, skaisti nokarājas uz leju kā ogu krelles. Patlaban populārākā šķirne audzēšanai zem segumiem, bet ne uz lauka, jo āra apstākļos ‘Clery’ ir viens ļoti liels trūkums – augi zied agri, vēl pirms ‘Honeoye’ un ‘Zefyr’, tāpēc pirmie ziedi nosalst pat zem agrotīkla seguma. Agras ražas ieguvei ‘Clery’ stāda pēc iespējas agrāk, jo augi nav tik prasīgi pēc gaismas kā šķirne ‘Sonata’. No viena cera iespējams iegūt vidēji kilogramu ogu, un 80% no tām ir ir lielas, skaistas deserta ogas. Ja siltumnīcā ir pārāk mitrs un karsts, ‘Clery’ negatavās ogas parasti pūst, tāpēc augus jau laikus (t.i., kad ogas tikko aizmetušās) ieteicams vienreiz apstrādāt ar fungicīdu Switch. Audzējot lauka apstākļos un tirgum, ogas var lasīt tikai vienreiz nedēļā, jo, ilgāk gatavojoties pie cera, kļūst arvien saldākas. Pareizi audzētas ogas pagrabā var uzglabāt 4–5 dienas.

Lorem ipsum
FOTO: Leta

‘Karioko’ – agra japāņu šķirne, kas katru gadu patīkami pārsteidz saimniekus. Ražīguma ziņā trīskārt pārsniedz ‘Honeoy’, tāpēc stādījumi sezonā ilgāk ražo. Lai iegūtu ražu reizē ar ‘Honeoye’ un ‘Zefyr’, vēlams ‘Karioko’ stādīt uz melnās polietilēna plēves un ziemas izskaņā pārklāt ar agrotīklu.

Lorem ipsum
FOTO: Leta

‘Darselect’ – dabiskās lielogu zemenes. Nākamgad “Migl Dārzu” siltumnīcās gan pavasara, gan rudens ražai paredzēts audzēt ap 50 000 stādu. Ogas ļoti lielas (pirmās sver pat 100–110 g), gaiši sarkanas, stingras, ar labu garšu. ‘Darselect’, tāpat kā šķirnēm ‘Sonata’ un ‘Daroyal’, ļoti nepieciešams mitrums. Audzējot laukā uz melnās plēves, labā vasarā var iegūt 15 t no hektāra. Atšķirībā no ‘Daroyal’, kam ražas laikā ogas jāvāc katru dienu (pārgatavojoties tās kļūst tumši sarkanbrūnas, arī sēklas ir rūgtas), ‘Darselect’ ogas var lasīt katru otro dienu. Raža ienākas dažas dienas vēlāk nekā ‘Honeoye’. Šīm zemenēm ir vidēja ziemcietība, tāpēc nav vērts audzēt Latgalē.

Lorem ipsum
FOTO: Leta

‘Pandora’ – vēla šķirne ar lielām ogām. Ieteicams audzēt uz melnās plēves seguma un nodrošināt pietiekamu mitrumu, jo augi prasa daudz ūdens īpaši pēc Jāņiem, kad parasti ir karsta vasara. ‘Pandora’ jāaudzē kopā ar kādu citu vēli ziedošu apputeksnētājšķirni, var stādīt, piemēram, trijās rindās ‘Pandoru’ un vienā – ‘Pegasus’. Pavasarī nevajag augus piebarot ar slāpekļa mēslojumu, jo ‘Pandora’ veido ļoti lielu ceru. Pārmēslotām zemenēm ir milzīgas lapas un maza raža.

UZZIŅA

• Zemeņu ērce visvairāk bojā saldo šķirņu zemenes, piemēram, ‘Sonata’, ‘Polka’, ‘Darselect’. Mazāk uzņēmīgas pret kaitēkļiem ir ‘Clery’, ‘Induka’, ‘Pandora’, ‘Pegasus’. Pret ērci zemenes miglo ar Vertimec vai Envidor (abi ir 2. reģistrācijas klases līdzekļi).

• Zemeņu stādījumu mūžs atkarīgs no šķirnes. Piemēram, ‘Darselect’, ‘Korona’, ‘Sonata’ vienuviet var audzēt divus gadus, savukārt ‘Honeoye’, ‘Polka’, ‘Induka’, ‘Senga Sengana’ – trīs gadus, bet ‘Karioko’ – pat piecus gadus. Protams, vecāks stādījums arvien vairāk piesaista kaitēkļus un slimības.

• Platību ziņā lielākie zemeņu audzētāji ir poļi. Tie ir spēcīgi konkurenti mūsu zemniekiem. Kā pircējiem atšķirt, kuras zemenes augušas Latvijā un kuras ne? Pirmām kārtām pēc ogu izskata. Polijā patlaban visvairāk audzē šķirni ‘Asia’ ar saldām, stingrām, izskatīgām ogām. Ilgstoši glabājot dzesētavā zemā temperatūrā un pirms realizācijas pārvietojot siltumā, kauslapiņas kļūst brūnas, sakaltušas, bet ogas – tumšas, ar rūgtuma garšu.

• Vienas no vissaldākajām ogām ir Latvijā labi zināmajai šķirnei ‘Polka’. No jaunajām šķirnēm visaugstākais cukura līmenis ir Nīderlandē selekcionētajai ‘Kimberly’. Tai ogas ienākas vidēji agri, ir lielas, spīdīgas, samērā stingras. Latvijas apstākļos ‘Kimberly’ vēl jāpārbauda.

• Zemeņu mulčēšanai drīkst izmantot tikai auzu vai kviešu salmus, bet ne miežu, jo lietainā laikā to akoti pielīp ogām. Neder arī rudzu salmi, jo tajos mīt tripsis, kas var nodarīt lielu postu zemenēm. Jo svaigāki salmi, jo labāk. Var izmantot arī vecākus, bet tad tie jāklāj ļoti agri, pirms vēl nav izveidojušās ogas, pretējā gadījumā izplatīsies miltrasa un puves.

LA.lv