Citas tiesības, Manas tiesības

Žēlsirdīga kaimiņiene nemitīgi baro kaijas. Kā ar lielo putnu mīlestību cīnīties pārējiem iedzīvotājiem?

Foto - Shutterstock

Mēs cīnāmies ar tanti, kura nemitīgi baro kaijas. Viņa putniem speciāli vāra putras, nes barību ar spaiņiem un nober to uz trotuāra. Vai tiešām visiem mājas iedzīvotājiem jāpacieš netīrība? RIGITA ZOLITŪDĒ

– Šajā gadījumā tā ir cilvēku, nevis kaiju problēma, ar ko Rīgas iedzīvotājiem pašiem jātiek galā, savstarpēji vienojoties. Ja iedzīvotāji vērsīsies pašvaldības policijā vai citās instancēs, visticamāk, nekādas atsauksmes nebūs, jo nav normatīvu, kas liegtu barot putnus. Jāņem vērā, ka arī no speciāli ierīkotām barotavām daļa barības nonāk uz zemes un juridiski to nevar nosaukt par piesārņošanu. Lai gan to rada putni un vējš, veicina galvenokārt cilvēks, ierīkojot barošanas vietu un izvietojot barību, – uzskata ornitologs Rolands Lebuss.

Pilsēta vienmēr ir pievilinājusi putnus viegli un plaši pieejamās barības, labāka mikroklimata gada aukstajos mēnešos un arī labo lig­zdošanas apstākļu dēļ. Sudrabkaiju populācijas pilsētā pamazām ir palielinājušās, un patlaban tās ir tikpat ierasti putni kā mājas baloži. Rīdzinieki baro gan baložus, pīles un sudrabkaijas, gan kaķus. Tādējādi nereti veidojas konflikt­situācijas, jo vieniem tas patīk, citiem – ne.

Cilvēki, kuri uztraucas, ka ar barību tiek pievilinātas kaijas, patiesībā paši netiešā veidā piedalās to barošanā. Rīgas mikrorajonu pagalmos lielākā daļa atkritumu tvertņu ir vaļā – tur barības atlieku ir atliku likām. Putni šajos konteineros arī netraucēti barojas.

– Man ir negatīva attieksme pret cilvēku vēlmi piesaistīt putnus pilsētai, jo tur tie iet bojā pēc sadursmēm ar stikla virsmām, automašīnām vai elektrības vadiem. Atšķirībā no daudziem citiem putniem pilsētas sudrabkaijas jau vismaz dažu paaudžu garumā var uzskatīt par urbāniem putniem. Lidoņi mācās izdzīvot jaunās situācijās, un pilsēta šajā ziņā ir ideāls mācību poligons. Tāpēc urbāni putni ir labākā situācijā nekā jaunpienācēji – tie ir pietiekami gudri, pazīst draudus un spēj veiksmīgi no tiem izvairīties. Tādējādi sudrabkaiju skaits Rīgā arvien pieaug, – secina ornitologs.

Vienīgais risinājums, kā no tām tikt vaļā, – pasliktināt putnu ligzdošanas un barošanās apstākļus. Pirmkārt, padarīt jumtus par ligzdošanai nederīgu vietu (ligzdas nedrīkst postīt, jo par to var draudēt administratīvā atbildība!). Otrkārt, samazināt barības resursus, kas ir tikpat kā neiespējami, jo blakus Rīgai ir liela atkritumu izgāztuve ar ļoti labiem barošanās apstākļiem. Represijas pret vienu barotāju situāciju neatrisinās, tas būs piliens uz kopējā Rīgas fona un liels akmens jau tā saspringtajās cilvēku attiecībās.

1 komentārs

  1. Kā tas ir-nav normatīvu?Nezinu uz kādiem normatīviem atsaucās mūsu pašvaldības policija,bet mūsu rajona kaiju mīlis tika ātri vien ”izārstēts”no šīs putnu milestības slimības un ir miers visiem.

Pievienot komentāru