Mājas, Remonts un būvniecība

Vispieprasītākā – alkšņa malka. Kādi ir malkas apkurei plusi un mīnusi

Foto - Valdis Semjonovs

Apkures sistēmām ir divi pamatrādītāji – ekonomija un komforts. Tradicionālā malkas apkure tiek pieskaitīta pie visekonomiskākajiem apkures veidiem. Tas nozīmē, ka, labi nosiltinātā mājā kurinot labi uzmūrētu krāsni ar labi izžāvētu malku, cilvēks iztērēs vismazāk līdzekļu. Darot to pašu ar modernām, automātiskām, programmējamām un no attāluma regulējamām ierīcēm, mājas apkure izmaksās dārgāk.

Vispatīkamākais siltums

Tiesa, katram apkures veidam ir savi plusi un mīnusi, tomēr droši var apgalvot, ka ar malku apkurināta māla podiņu krāsns sniedz vispatīkamāko siltumu, kāds vien iedomājams, bet kamīna liesmas sniedz vispatīkamāko skatu. “Salīdzinot ar pārējiem apkures veidiem, malkas apkure rada telpās vispatīkamāko un veselīgāko mikroklimatu,” uzsver “RB&B” ekobūvnieks Harijs Tučs. “Esmu pārliecināts, ka vislabākais veids, kā mūsdienās saimnieki var apliecināt savu pārliecību ekoloģiskai mājas apsaimniekošanai, ir ierīkot tajā malkas apkuri. Šim apkures veidam ir pievienotā vērtība, jo malkai tiek patērēti vietējie resursi (kokmateriāls) un tās sagatavošanai tiek nodarbināts vietējais darbaspēks. Līdz ar to malkas sagatavošanas procesā gūtā peļņa paliek mūsu valstī.”

Piemēram, akmens malkas krāsnis ir arī ļoti energoefektīvas. Skandināvijas valstīs tās izstrādā ar ļoti augstu lietderības koeficientu – līdz pat 90%. Saimnieks var būt drošs, ka šāda krāsns būs jākurina vienu reizi divās trīs dienās.

Sausa malka

Malku tradicionāli iegādājas steros. Viens sters atbilst vienam kubikmetram sakrautas malkas. Tā kā vienā kubikmetrā starp malkas pagalēm ietilpst arī spraugas, vienā sterā vidēji ir aptuveni 0,6 – 0,7 kubikmetri koksnes. Malku var iegādāties gatavu – sazāģētu bluķos vai saskaldītu pagalēs. Var izvēlēties, kādu malku iegādāties – jauktu, apses, alkšņa, bērza, oša, ozola, egles vai priedes. Jo blīvāka koksne (ozols, osis), jo tai lielāka siltumatdeve. Krāsni periodiski ieteicams iekurināt ar apses malku, jo tā labi iztīra skursteni no kreozota. Skujkoku malka ir mazāk piemērota atklātai kamīna kurtuvei, jo mēdz sprēgāt un mest pa gaisu tīri prāvas dzirksteles, kas paklājā var izdedzināt caurumus.

Slapja malka maksā mazāk nekā žāvēta malka. To var nopirkt neizžāvētu un pats gadu žāvēt atklāta tipa šķūnī, kur tai labi piekļūst vējš un saule, nodrošinot izžūšanu līdz vēlamajam 18% mitrumam. Parasti pietiek, ja pavasarī malku sagatavo, pa vasaru tā izžūst un ziemā lieto.

Malkas mitrumam ir liela nozīme siltuma atdevē. Lai neizžāvēta malka ar lielu mitruma procentu sadegtu, tiek tērēts vairāk nekā 50% no malkas siltumatdeves. Mitra malka veicina skursteņa svīšanu, krāsns aizkvēpšanu un sarežģī krāsns iekurināšanu.

Trenažiera vietā

Viena no attīstītajās valstīs dzīvojošo cilvēku problēmām ir hroniska mazkustība, kas rada risku veselībai. Šajā jomā labs trenažieris ir malkas zāģēšana un skaldīšana. Jāatceras, ka skujkoku bluķīšus skalda mitrus, bet lapu koku – sausus. Visai ģimenei piemērots darbs ir malkas sakrāmēšana strēķos. Malkas klēpīša ienešanu mājā var paveikt gan lielie, gan mazie. Sava māka ir nodrāzt iekura skaliņu un krāsni pareizi aizkurināt.

Kopumā malkas apkure ir ne tikai veselīga, bet arī prasa savas iemaņas. Krāsnij ir noteikta jauda un katrai pagalei noteikta siltum­atdeve. Labai krāsnij ir liela siltuminerce, tā iesilst pēc noteikta laika un zināmu laiku notur siltumu. Tātad praksē var ātri “atkost” kurināšanas algoritmu un izmantot tieši tik daudz malkas, cik nepieciešams vēlamajai temperatūrai. Malkas sadegšanas produktus – pelnus – var droši kaisīt dārzā.

Duālā apkure

Mūsdienās moderna ir kombinētā apkure. “Visbiežāk malkas krāsni kombinē ar kādu citu automatizētu apkures veidu, piemēram, siltumsūkni, kas dod iespēju izveidot ļoti energoefektīvu apkuri,” stāsta “Tulikivi” apkures iekārtu eksperte Digna Nolberga. Piemēram, siltumsūknis un kamīns ar pieslēgumu ūdens sildāmajam katlam. Tāpat, veidojot malkas apkures katlus, bieži vien tiem kā papildu opciju pievieno granulu degļus, kas darbojās automātiskā režīmā.

Malka: elitārs papildapkures veids

• Egons Kalniņš, zemnieku saimniecības “Urgas” īpašnieks: “Malkas pārdošanas apjomi pakāpeniski samazinās, un tā vairāk kļūst par elitāru papildapkures veidu. Šobrīd pircēji visvairāk pērk alkšņa malku, kam ir vidēja siltumatdeve. Apsei un liepai tā ir zemāka. Bērzam, ozolam un osim siltumatdeve ir labāka, tomēr tie būs dārgāki. Priedi izmanto papīrmalkai un tās tirgū ir maz.”

• Jūlija Pavļuka, “Malkas pasaules” pārdošanas speciāliste: “Visvairāk pērk skaldītu alksni, tā cena ir 40 eiro/sterā, bērzs maksā 48 eiro/sterā, ozols – 
47 eiro/sterā. Jārēķina vēl transporta izmaksas, kas Rīgas robežās būs 15 eiro.”

8 Komentāri

      1. Paprovē 50uz 50ar gatera skaidām ;)esmu iemanījies 30uz 70 darbs pie skaldišanas 1nedeļa pa vakariem, bet skaidas saberu maisos kas pa vasaru izžūst, apkures izmaksas praktiski paša darbs

Pievienot komentāru