Daiļdārzs, Dārzs

Vislabāk kāpostus skābēt, kad Mēness atrodas Strēlnieka vai Mežāža zvaigznājā. Dārzkopes Ārijas Rudlapas padomi

Foto-Fotolia

27. oktobris. Augļu diena pāriet sakņu dienā

Par laika apstākļiem varētu teikt: ne slikti, ne labi, bet rudenim tipiski. Dižus darbus neplānoju, bet kaut kas paveicams jau atrodas. Pārvietoju telpaugus no vējtvera uz dzīvojamām telpām. Izskatās, ka esmu piemirsusi pagalmā noliktās krasulas un nu tās ir apsalušas. Cerams, ka bojātie “naudas koki” man neatriebsies caur finansēm. Iespējams, vēl kaut ko varētu saglābt, bet vai vajag? Tie ir izauguši un aizņem daudz vietas. Negribas jau arī aizkraut palodzes tā, ka gaisma cauri nespīd. Varbūt šiem augiem laiks aiziet no manas dzīves? Par to es vēl padomāšu.

28.oktobris. Sakņu diena

Tipiska, pelēka oktobra beigu diena. Līņā, ir drēgns un mitrs. Nemaz negribas līst laukā no siltās mājas. Pat telpu tīrīšana kļūst par tīkamu darbu. Jādomā arī par izaudzētā saglabāšanu. Nedēļas vidus augļu dienas bija labs laiks kāpostu skābēšanai, bet nu jau tās neglābjami aizritējušas. Neko darīt, dzīve jau tāpēc neapstājas. Vai nu jāgaida ideālās dienas nākamajā mēnesī, vai jāķeras pie darba tūlīt. Augoša Mēness atrašanās Mežāža zvaigznājā arī nav slikts laiks kāpostu skābēšanai. Ģimenes padome nobalso par pēdējo variantu. Meklēju un sagatavoju aprīkojumu šim darbam un tīru kāpostus. Diena jau tuvojas vakaram, kad sākam šķērēšanu un skābēšanu. Dēls veic atbildīgo smalcināšanas darbu, bet es kā galvenais tehnologs pievienoju sāls, cukura un ķimeņu maisījumu un sekoju procesam. Mani nepareizajā dienā stādītie Krautman šķirnes kāposti ir izauguši labi, taču par skaistiem tos saukt nevar. Tie ir labi garšojuši dārza faunai, kāpuriem, gliemežiem un citām radībām. Par higiēnu šīm radībām nav nekādas saprašanas. Lapās ir dziļi caurumi un ekskrementu kaudzītes, aiz kādas lapas pat mazi sliekulēni aizlīduši. Dēls ironizē, ka tīteņi jau gatavi, pēc principa, ka gaļa pati atnākusi. Tas viss jānotīra, protams, zudumi ir palieli. Tā ir ekoloģiskās saimniekošanas ēnas puse, ar kuru jārēķinās. Darbojoties pasmejamies paši par sevi, ka ietiepīgi turamies pie šiem darbiem, varētu taču nopirkt jau gatavu produktu veikalā. Kāpostu skābēšana nav mehānisks process. Par labu gala rezultātu gādā baktērijas, tāpēc svarīga higiēna un arī kosmiskais fons, protams, arī izejvielu kvalitāte. Esmu novērojusi, ka vislabākie rezultāti ir, ja darbu veic augļu dienās, kad Mēness atrodas Strēlnieka vai Mežāža zvaigznājā. Rudenī tās parasti ir augoša Mēness laikā. Tādas dienas jau ir uz pirkstiem saskaitāmas. Ja citādi nesanāk, tad ar skābēšanu nevajadzētu aizrauties lapu un nelabvēlīgajās dienās.

30. oktobris. Ziedu diena

Lietus nelīst, bet vējš pūš kā traks. Arī labi, vismaz augsnes virskārta apžūst. Aizbraucu līdz kapsētai, lai novērtētu situāciju un saprastu, kas darāms tuvinieku atdusas vietu sakārtošanai. Diemžēl apmeklējums beidzas nevis ar racionālu darba plānu, bet sarūgtinājumu. Blakus vīra kapavietai veikts jauns apbedījums un nolauzta puse no mana pavasarī stādītā rododendra, sabojāta nogāze, kuru bijām nostiprinājuši ar augu stādījumiem. Skumji, bet tā notiek. Lai nomierinātos un atgūtu līdzsvaru, atgriežos mājās un eju izvākt siltumnīcu. Tas prasa fizisku piepūli, un mans niknais prāts pamazām atdziest. Diemžēl sāk krēslot, un visu izdarīt nepaspēju.

31. oktobris. Ziedu diena

Par laiku varētu teikt, ka tas ir gandrīz jauks, lietus nelīst, vējš mērens. Turpinu siltumnīcas tīrīšanu. Noražojušie augi izvākti, auklas noņemtas. Polikarbonāta sienas aplipušas bojātām lapām un apaugušas aļģēm. Tā kā par ūdens trūkumu šoruden sūdzēties nevar, tad ķeros pie sienu mazgāšanas. Kā virsmas aktīvo vielu izsmidzinu zaļās ziepes un ar logu mazgājamo birsti ņemos berzt. Gaišāks paliek. Diemžēl ar tādu tehnoloģiju nevar notīrīt virsmas ar konstrukcijām, te noderētu spēcīga strūkla. Pašas konstrukcijas slauku ar sūkli, bet paliek auksti, tāpēc metu mieru. Arī jaukā diena pārvēršas un parādās kaut kas sniegam līdzīgs. Tas gan ātri pazūd, un man izdodas norakt gladiolu sīpolus bez lietus. Ar lielajiem sīpoliem iet labi, taču mazie tā ielipuši slapjajā zemē, ka ne atlasīt. Nogriežu lapas, salieku vākumu kastēs un nolieku šķūnī, lai apžūst.

1., 2. novembris. Lapu dienas

Kurzemē mitrs, bet silts. Brīžiem migla, brīžiem lietus, bet +12 °C šim gadalaikam ir uzskatāms par siltu laiku. Nolemju nedaudz izklaidēties un apciemot kolēģi. Labi domātais pasākums gan nenotiek, kā biju plānojusi. Mani pieviļ auto, un esmu spiesta meklēt un gaidīt palīdzību mazpilsētā. Piespiedu kārtā tēloju tūristu, staigāju pa ielām, pētu arhitektūru un veikalu piedāvājumu. Secinu, ka pilsētiņā ir daudz skaistu namu, daļa no tiem lēnām atgūst bijušo godību. Pa ceļam gadās arī grāmatu veikals, manuprāt, laika nosišanai laba vieta. Pētot piedāvājumu, atklāju sev interesantu lasāmvielu, Frenas Sorīnas “Rokot dziļāk’’, par dārzkopības radošo pusi. Sevis iepriecināšanai grāmatiņu nopērku. Galu galā ciemošanās pie kolēģes tomēr notiek ar neplānotu nakšņošanu. Viņa ir dārzniece gan pēc izglītības, gan būtības. Sarunas par šīs jomas tēmām mums parasti ir plašas un radošas, kas beidzas ar augu maiņu ciemošanās reizēs. Arī šoreiz tieku pie sēklu pilniem asklēpiju augļiem. No auglīšiem var izveidot papagailim līdzīgu dekoru. Augs esot daudzgadīgs ar tieksmi izplēsties un indīgs, garšot nevajadzētu. Ja tā padomā, ne mazums dobēs augošo krāšņumaugu ir indīgi. Zilās kurpītes tiek uzskatītas par ļoti indīgām, bet vai tāpēc tās neaudzēt. Gliemeži tās grauž, bet nekrīt. Servisa mehāniķi pa to laiku manam auto iepūtuši dzīvību un nomierina, ka vaina nav tik liela, kā sākumā licies. Priecīga braucu mājās un mazajai veiksmītei par godu nopērku mārtiņrozi podā.

Pievienot komentāru