Praktiski
Manas tiesības

Visbiežāk pieļautās kļūdas, dibinot uzņēmumu: neaizmirsti pasargāt sevi un domāt soli uz priekšu 0

Foto-Andrey Popov/Fotolia

Uzņēmējdarbību uzsākot un iztēlojoties uzņēmējdarbības formu, bieži pamatā ir biznesa ideja, kas ir balstīta uz emocijām, vēlmi gūt peļņu vai realizēt kādu ilgtermiņa ieceri. Taču, kā jau esot bez pieredzes, tā dibinātāji piemirst pasargāt sevi un padomāt soli uz priekšu. Attopas tikai tad, kad problēmsituāciju paša spēkiem nav iespējams atrisināt un ir jāmeklē jurista palīdzība, atzīst juridiskā biroja “Jurists ABC” vadītājs Jānis Kursišs.
Likums piedāvā dažāda veida uzņēmējdarbības formas – pašnodarbinātais, individuālais komersants, sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA). Tādēļ pirmais solis ir izvērtēt, kura no tām būs vispiemērotākā iecerētajam biznesam. Pēc tam uzņēmuma nodibināšana ir salīdzinoši vienkāršs process, kuru iespējams veikt paša spēkiem, izpētot Uzņēmumu reģistrā pieejamos dokumentu paraugus. Taču, kaut arī šķiet, ka “ar mani jau nekas tāds nenotiks”, eksperts iesaka ņemt vērā visbiežāk pieļautās kļūdas, dibinot un vadot uzņēmumu.

Izvērtē riskus
Katrai uzņēmējdarbības formai ir savu plusi un mīnusi. Piemēram, eksperts iesaka rūpīgi izvērtēt risku un saistīto atbildību, ja izvēlaties kļūt par individuālo komersantu. Lielākais risks – atbildēsiet kreditoriem ar visiem sev piederošajiem privātajiem līdzekļiem un mantu. Taču ja komercdarbība neveicas un rodas zaudējumi?
Cita  uzņēmējdarbības forma ir mazkapitāla SIA. To nodibināt ir šķietami vienkāršāk: valsts nodeva ir krietni mazāka, kā arī nav nepieciešams atvērt pagaidu kontu un iemaksāt nepieciešamo pamatkapitālu. Taču tiek aizmirstas vienkāršas lietas, kuras kļūst svarīgas mirklī, ja, piemēram, uzņēmumam iestājas maksātnespēja.
Saskaņā ar Komerclikumu mazkapitāla SIA pakāpeniski jāpalielina pamatkapitāls līdz 2800 eiro. Taču, iestājoties maksātnespējai, dalībnieks par uzņēmuma nenokārtotajām saistībām atbildēs kā fiziska persona ar savu personīgo mantu apjomā, kas ir 2800 EUR un dibinātāju apmaksātā pamatkapitāla starpība. Savukārt, ja tiek izlemts dibināt SIA ar pamatkapitālu 2800 EUR apmērā, tad maksātnespējas gadījumā dalībnieks kā fiziska persona nav atbildīga par uzņēmuma nenokārtojām saistībām ar savu privāto  mantu.
Tāpat eksperts iesaka rūpīgi uzglabāt veikto saimniecisko darījuma dokumentus. Maksātnespējas gadījumā parādnieki – kapitālsabiedrības valdes locekļi – solidāri atbild par zaudējumiem, ja maksātnespējas procesa administratoram netiek nodoti parādnieka grāmatvedības dokumenti vai tie ir tādā stāvoklī, kas neļauj gūt skaidru priekšstatu par parādnieka darījumiem un mantas stāvokli pēdējos trijos gados pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas.

Paredzi atkāpšanās ceļu
Kursišs neiesaka izvēlēties modeli, kurā uzņēmumam ir divi dibinātāji ar vienādām kapitāldaļām un balsstiesībām. No lēmumu pieņemšanas viedokļa viennozīmīgi ir labāk, ja ir, piemēram, trīs vai pieci dalībnieki. Jo tad lēmumus pieņem ar balsu vairākumu.
Taču, ko darīt, ja ir divi dalībnieki un viens balso par, bet otrs – pret? Tādas situācijas praksē esot bieži: kāda būs rīcības izvēle, ja ir zaudējumi – likvidēt uzņēmumu vai piesaistīt privātos līdzekļus? Ko darīt, ja ir peļņa – izmaksāt dividendēs vai atstāt uzņēmumā attīstībai? Vai uzņēmuma dalībnieki ir arī darbinieki? Tādā gadījumā – kādas ir viņu kā darbinieku algas un nosacījumi? Vai tās ir vienādas katram dalībniekam vai atšķirīgas pēc veiktā darba apjoma un kvalitātes? Taču mēdz gadīties, ka domstarpības ir krietni nopietnākas, jo atšķiras vīzija par uzņēmuma nākotni, darbības veidu, izaugsmi.
“Šādā gadījumā mēs iesakām dalībniekiem papildu dibināšanas līgumam noslēgt arī savstarpēju līgumu, kurā ir paredzēti risinājumi tipiskākajām situācijām, kuras varētu rasties. Tādējādi uzņēmēji, jau dibinot uzņēmumu, izrunā šīs situācijas un darbību katrā no tām,” skaidro Kursišs. Tāpat nepieciešams paredzēt arī gadījumus, kā izstāties no šāda veida savienības, un laikus izstrādāt izstāšanās shēmu, pēc kuras vadīties dalībniekiem atšķirīgu viedokļu gadījumā. Jo situācijā, kad pastāv atšķirīgi viedokļi un uzņēmums jau ir attiecīgajā problēmsituācijā, lēmumu ir pieņemt daudz sarežģītāk. Nereti tas noved pie dalībnieku strīdiem,  nespējas vienoties par abiem pieņemamu risinājumu, un tas attiecīgi noved līdz uzņēmuma likvidācijai.

Turi roku uz pulsa
Lai arī šķietami gluži pašsaprotami, tomēr reizēm piemirstas pašas vienkāršākās lietas. Tādas kā sekot līdzi rēķinu apmaksai, jo uzņēmējs bieži vien uzskata, ka izrakstītais rēķins ir jau apriori iegūtais ieņēmums. Reizēm kavētu rēķinu pamana pat pārāk vēlu, kad sadarbības partnerim jau ir nopietnas finansiālas problēmas. Ir situācijas, kad tiek piegādāta prece vai veikts pakalpojums, to nemaz rakstiski nefiksējot un neizrakstot rēķinu. Tiek strādāts, veikta uzņēmējdarbība ar domu, ka laika gaitā tiks noformēti dokumenti, līgumi un pavadzīmes. Taču nereti otra sadarbības puse pēc tam atsakās atzīt savas saistības. Tāpat, izvēloties sadarbības partneri vai klientu, ir būtiski izvērtēt partneri – gan partnera darbinieku skaitu, uzņēmuma attīstības dinamiku, kā arī  finansiālo stāvokli – kaut vai publiski pieejamo bezmaksas datu līmenī.
Īpaši pirms darījuma slēgšanas iesakām pārliecināties un noskaidrot Lursoft reģistrā, vai potenciālajam partnerim nav kavētu maksājumu. Savukārt Valsts ieņēmumu dienesta mājas lapā pieejama bezmaksas informācija par uzņēmumu nodokļu parādiem.
Iespējams, šāda veida kontrole sākotnēji varētu šķist pārspīlēta, taču tā ir lieliska iespēja pasargāt gan sevi, gan savus līdzekļus un ietaupīt laiku. Tādēļ eksperts iesaka iesaistīt arī savus darbiniekus un rosināt viņos interesi par uzņēmumā notiekošo, tad to pārvaldīt būs krietni vienkāršāk.

LA.lv