Produkti un garšvielas, Receptes

Virtuvē bez folijas neiztikt. Uzzinām, kā to labāk izmantot!

Foto - Shutterstock
UZZIŅA

• Alumīnija virtuves folijas rullis jāsargā no skrāpējumiem un locījumiem. Ja gadījies sabojāt, tinot vaļā rulli, var rasties plīsumi.

• Tikko no cepeškrāsns izņemts, folijā ietīts ēdiens ir ļoti karsts. Lai iztinot neapdedzinātos, noteikti jālieto virtuves cimdi!

• Ir atšķirīgas izturības un biezuma folijas. Ja produktus paredzēts grilēt vai likt ugunskurā uz oglēm, labāk izvēlēties speciālās grila folijas, tās ir biezas, izturīgas, būs mazāks risks, ka saplīsīs.

• Uz visiem iepakojumiem rakstīts, ka šajā metāliskajā papīrā nedrīkst glabāt sulīgus, skābus un sāļus produktus, jo var notikt nevēlama reakcija. Proti, ieteicams tos turēt folijā tik ilgi, lai izceptu vai turētu siltus. Ja paredzēts glabāt līdz nākamajai dienai, ēdiens jāpārliek traukā.

Pārtikas alumīnija folijā var ātri un garšīgi izcept jebkuru ēdienu: zivis, gaļu, dārzeņus un augļus, turklāt nav nepieciešamas īpašas iemaņas – arī pavāram iesācējam izdosies brīnišķīga maltīte. Bet ir daži noslēpumi, lai viss izdotos lieliski.

Daudz veselīgāka maltīte

Folijas izmantošana stipri atvieglo darbu virtuvē. Pirmkārt, gatavojot ēdienu, samazinām sāli un taukvielas, iespējams cept pilnībā bez taukiem. Otrkārt, sarūk ēst gatavošanai patērētais laiks. Tā vietā, lai stāvētu pie pannas, var visu satīt folijā, ielikt cepeškrāsnī, bet tikmēr pievērsties uzkodām, salātiem un dzērieniem. Process nav nepārtraukti jāuzrauga. Piedeguma risks ir minimāls, gaļa un zivis reti kad var izcept pārāk mīkstas. Treškārt, plānā alumīnija loksnīte lieliski saglabā siltumu – ja ēdāji aizkavējas, mielasts saglabājas silts vairākas stundas. Ceturtkārt, nekādu netīru cepamtrauku – panna tikai jānoskalo ar siltu ūdeni. Piektkārt, kvalitatīvs materiāls var izturēt līdz pat +600 °C temperatūru, līdz ar to ēdienu var gatavot jebkurā veidā – cepeškrāsnī, uz grila, ugunskura oglēs.

Palīgs uzsildīšanai un cepšanai

Foto - Aija Geida
Foto – Aija Geida

Apkaltušu, negaršīgu maizes šķēlīti nedaudz apsmidzina ar tīru ūdeni, ietin folijā un silda uz pannas piecas minūtes. Tā atkal garšo kā svaigi cepta. Šādā veidā var uzsildīt jebkuru ēdienu – ietauko mazliet foliju, ieliek karbonādi, kotletes vai zivs fileju un piecas minūtes silda uz pannas. Nekas nepiedeg un nekļūst sauss.

Folija noder, lai veidotu neparastas kūkas. Uz cepampannas no divkārt salocītas biezas folijas izveido noteiktu formu, izklāj mīklu (tā nevar būt šķidra, kā, piemēram, uz kefīra bāzes gatavotā mīkla vasaras ogu kūkām) un cep kā parasti.

5 virtuves noslēpumi

Ir daži knifiņi, kas jāzina, lai, cepot vai grilējot folijā, ēdiens būtu aromātisks, sulīgs un nepiedegtu.

1. Folijai viena puse ir matēta, otra – spīdīga. Loksni uz galda klāj ar spīdīgo pusi uz augšu un tikai tad ietin produktu. Spīdīgajai pusei obligāti jābūt iekšpusē, jo tā labi atstaro siltumu, un produkts izcepas vienmērīgi.

2. Pirms cepšanas jāpārbauda, vai folijai nav caurumu un kāda mala neveras vaļā. Plānu un neizturīgu materiālu liek divās kārtās. Ja ēdiens nebūs hermētiski ietīts, cepot no gaļas vai zivs iztecēs lielākā daļa šķidruma un maltīte būs sīksta, sausa un reizēm pat piedegusi.

3. Garšos daudz labāk, ja produkts cepsies ne tikai savā sulā, bet arī nelielā tauku daudzumā. Tāpēc gaļai nevajag atdalīt taukus; treknās zivis var cept bez taukvielām, bet sausās, piemēram, raudas, asarus, zandartus un citas, labāk apsmidzināt ar kvalitatīvu augu eļļu un citrona sulu. Arī dārzeņus ieteicams apslacīt ar eļļu un pievienot nedaudz garšvielu, piemēram, ķiplokus, melnos piparus, sinepes, paprikas pulveri.

4. Cepot folijā, ēdiens izsutinās pat savā sulā. Lai tam būtu kārdinoša, kraukšķīga garoziņa, 5–7 minūtes pirms cepšanas beigām atver foliju un cepeškrāsnī ieslēdz ventilatoru. Ja uz dārzeņiem vai zivīm paredzēts likt sieru, to uzkaisa nevis cepšanas sākumā, bet tieši apbrūnināšanas laikā.

5. Ja produkts ilgāku laiku jācep cepeškrāsnī, nereti tam apdeg virspuse. Tāpēc sautējumiem, cepešiem un kūkām der uztaisīt folijas cepurīti – šis materiāls pasargā no pārliekas apbrūnēšanas un neļauj mitrumam tik strauji iztvaikot, ēdiens ir sulīgāks. Savukārt lielajam kēksam ātrāk izcepas augšējās maliņas, kas kļūst brūnas. Lai tā nenotiktu, malas var apsegt ar folijas strēmelītēm.

1 komentārs

  1. ;))))))

    “Kas arī bija jāpierāda”, kā ir sacīts. Tātad – šajā pašreizējā MUĻĶU zemes SILES “de(R)mokrātiskās valsts” parodijā “eurolatv(ĀN)ijā” un tās pa lēto angažētajos “lojālpatrEJotiskajos” masmēdekļos klaji PRETLIKUMĪGA un nožēlojami prasta C_E_N_Z_Ū_R_A rullē, vēl joprojām?!? ;)))

    “Jo vairāk (lumpen)sabiedrība attālinās no patiesības, jo vairāk (un lopiski trulāk) tā neieredz tos (normālos cilvēkus), kuri to vēsta.”
    / apt.cit.aut. – Džordžs Orvels /

    =======

    Ir sacīts: “Pretinieks (galvenokārt – tikai šķietamais jeb tendenciozi iedomātais “pretinieks”), kurš atklāj mūsu kļūdas, ir pat nesalīdzināmi vērtīgāks nekā šķietamais “draugs”, kurš vēlas tās noslēpt.”

    Un, arī: “Gudrs ir NEVIS tas, kas pa glupo “kaujas uz dzīvību un nāvi” ar stipr(āk)u pretinieku (vai pat iedomātu “ienaidnieku”), BET GAN – tas, kuram pietiek jēgas, vēlmes un varēšanas šādu iedomātu “pretinieku / ienaidnieku” padarīt par savu sabiedroto.” 😉

    =====

    Mediju ziņa (2014. gads): “Kā zināms, pēcpadomju Latvijā sabiedrības uzticēšanās žurnālistiem ir drūma problēma. Laiku pa laikam medijos parādās publikācijas par mūsu atsevišķu žurnālistu negodīgo rīcību gan informācijas iegūšanas laikā, gan informācijas tendenciozajā izmantošanā. Mūsu žurnālistikai nav laba morālā slava. Slikti ir tas, ka mūsu žurnālistikā nav konstatējams profesionālais korporatīvisms, aizsargājot savas profesionāli korporatīvās intereses un tajā skaitā savā kontingentā veicot paškritisku vietējās žurnālistikas analīzi, kā arī vajadzības gadījumā nosodot profesionālo normu pārkāpējus. Bet tagad (…) no tā būtiski cieš ne tikai mūsu žurnālistikas ja tā gaužām necilais profesionālais “mundieris”, bet arī visas valsts reputācija.” … ( cit.vied.aut. – zinātnieks un publicists Arturs Priedītis, publikācija “Vai nelietis var būt parlamenta priekšsēdētājs?” )
    ——-
    .
    “Muļķu Zemē – TĀ vi’š i’!…”
    ( …[p]ar MZ SILES “valsts” angažētajiem ‘masmēdekļiem’ )
    ( ‘tekošā momenta aktualizējums’ – iz “O.M.© arChīva” )
    .
    “Caur to ar’ esam slaveni, ka…”
    Šīs “valsts” ‘masu mēdekļi’,
    Pirms “glupo pūli” NOZOMBĒ ~
    Šos pašCENZŪRA izkastrē:
    .
    Ja Saimnieks pauž, ka “melns ir balts” ~
    Top “žurnālistiem” ‘feiss’ tik “salds”,
    Ka pašiem “dūša apšķiebjas” ~
    Dēļ ANGAŽĒTAS …(mel)šanas:
    .
    “Šai Muļķu Zemes “valstī” VISS,
    Ir tā, kā Saimnieks CENZĒJIS ~
    Ja “melns ir balts”, tad – tā vi’š i’,
    Mums ‘nespīd’ citi “viedokļi”!
    .
    Ja Saimnieks pavēl “nospārdīt” ~
    Pa “masmēdekļiem” iz..(gānīt),
    Jebko, kas “nelojāls” vai “svešs”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – paknaps “kešs”)!
    .
    Ja Saimnieks rukšķ (pēc Orvela),
    Ka “četras kājas” = “vērtība”,
    Bet “divas kājas” = “nerullē”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – kretinē)!
    .
    Ja Saimnieks kviec, ka “Krievi nāk!!!”
    Un gvelž, ka “MZ “valstij” VĀKS,
    Bez rietum-OKUPANTIEM ‘briest’!!!”
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – totāls “sviests”)!
    .
    Ja Sainieks ķērc: “Wooow – “hibrīdkarš”,
    JAU grauj šo “valsti”, gadiem garš!!!”
    Kā maitas putns, ap …(‘jūdzies’),
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – “bauri” smies)!
    .
    Ja Saimnieks grib, lai “stukačiem”,
    No “skapja” gļēvi smirdošiem,
    Tiek “cieņa” ZOMBĒTA un “gods”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – pelnīts sods)!
    .
    Ja Saimnieks “prezentē”, ka šis,
    Ir “balts un pūkains” kustonis,
    Ne trekni rijošs SILES lops,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – “profīts” skops)!
    .
    Ja Saimnieks uzdod samelot,
    Un “masmēdekļos” publiskot,
    Par SILES ‘rebēm’ “leģendas”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – BLEFS ir tas)!
    .
    Ja Saimnieks glaimus pieprasa,
    Iekš ANGAŽĒTA “mēdekļa” ~
    ‘Pūš’ “žurnālists”, lai “pūlis” dzird:
    “Yesss – tā vi’š i’!…” (kaut – šķērmi smird)…”

    Ja ZOMBĒTĀJS šķiet “goda vīrs”,
    Kam medijs der kā “mušpapīrs”,
    Pie kura ‘salīp’ VIENTIEŠI,
    Tad – MUĻĶU Zemē tā ‘vi’š i’!
    .
    Bet – tie, kas “nelien” (…) Saimniekiem,
    Tiek “CENZĒTI” no “mēdekļiem”:
    “Kam riebjas VERGOT “lojāli” ~
    Lai lasās… (dillēs), TĀ vi’š i’!…”

    =====

    Oriģinālversijas = “O.M.© blogā”:
    [ CENZĒTS ]
    u.c.

    MUĻĶU, totāli nozombētu LUMPEŅU, bezcerīgi aprobežotu “lojālpatrEJotu”, patoloģiski defektīvu “SILEI pietuvinātu lielāko kretīnu”, “proāmurikāniski orientētu gejropedālisku deRmoliberastu” rasistiski militārhistēriskās propagandas skarbi traumētu “biogaļas izstrādājumu”, demonstratīvi kriminālrecidīva “ķēķa tiesiskuma” SISTĒMĀ parazitējošu “(ekskre)mentu”, “prok(tologu)”, “(bez)godību” u.c. taml. šinderu, klaji PRETLIKUMĪGAS “revolucionārās pārliecības” lopiski trulu zombijfanu, derdzīgi glumu “(p)(ie)līdēju” un nožēlojami gļēvu “kluso mīzēju” zeme SILES “valsts” parodija “eurolatv(ĀN)ija”, XXI gadsimts.

    P.S. Visi “O.M.© arChīvā” fiksētie notikumi ir ienākušies vienīgi Lielp!sānu Pilsoniski Suverēnajā Republikā (LPSR), Ontūna Mazpusāna jurisdikcijā. Visas tēmas, pieminētie personāži, apstākļi u.t.t. ir visīstākie izdomājumi. Interesentiem (t.sk. – privāti) & lietišķai saziņai: ontuns.mazpusans(et)inbox. lv .

Pievienot komentāru