Praktiski
Receptes

Vīns kā bērns – jāgaida deviņus mēnešus. Padomi tā darīšanā 16

Foto-Indulis Burka

Dārzos ienākas jāņogas un upenes. Ievārījums, marmelāde, sulas – tie, protams, ir tradicionālie veidi, kā sagatavot dārza veltes. Taču tikpat tradicionāla ir ogu vīna darīšana. Gardais dzēriens mazliet mulsina prātu, taču, lietots ar apdomu, grezno ikvienu svētku galdu.

Manā ģimenē vīrieši vienmēr darījuši ogu vīnu, un recepte tiek nodota no paaudzes paaudzē. Ļoti vienkārša, taču rezultāts ne reizi nav licis vilties.

Pirmās manā dārzā ienākas baltās jāņogas. Gaišās ogas šogad īpaši lielas un saldas. Tiesa, tās rūpīgi jānotrauc no ķekariem, jāraugās, lai tajās nebūtu sīku gliemezīšu, kukaiņu.

Rauga sēnīte dzīvo krūmā

Parasti ogas pirms lietošanas iesaka rūpīgi nomazgāt, lai nebūtu putekļu, taču ne šajā gadījumā. Receptē netiek izmantots vīna raugs. Rūgšanu nodrošinās dabīgās rauga sēnītes, kas ir dabā. Tās dzīvo turpat krūmā un ir atrodamas arī uz ogām. Tieši tās nodrošinās cukura pārvēršanos alkoholā. Ja ogas ir netīras, labāk izvēlēties citas ogas.

Savukārt trauks, kurā vīnu raudzē (20 litru stikla balons), gan jāizmazgā ļoti rūpīgi.

Ūdens no akas

Vēl būs vajadzīgs cukurbiešu cukurs un ūdens. Ja pirmo var iegādāties veikalā, tad ar ūdeni ir sarežģītāk, jo kurš katrs ūdens vīna darīšanai nederēs. Principā ar vīnu ir tāpat kā ar tēju un kafiju. Jo tīrāks, dzīvāks un garšīgāks ūdens, jo labāks ir galarezultāts. Noteikti nevajadzētu izmantot ūdeni no pilsētas ūdensvada. Tas, visticamāk, ņemts no dziļurbuma un apstrādāts (atdzelžots un mīkstināts). Tas, protams, ir svaigs un visādi citādi labs, taču tas nav dzīvs, un labs vīns, visticamāk, nesanāks. Vislabāk lietot pārbaudītas akas ūdeni. Man paveicies, jo pagalmā izraktajā akā lieliska ūdens netrūkst – pat ilgāku laiku glabāts traukā uz galda, tas nemaina ne smaržu, ne garšu.

Lai rūgšanas process būtu veiksmīgs, ogas jāsasmalcina, pārvēršot putriņā. Šim nolūkam lietoju elektrisko blenderi. Ogas ieber blendera krūzē un pielej ūdeni tā, lai tas apņemtu visas ogas. Atliek uzlikt vāku un ieslēgt slēdzi. Iegūto masu ielej stikla balonā un pievieno vēl divarpus tā paša blendera krūzes ūdens.

Pirmajā reizē – divarpus kilogramu cukura

Vienā no ūdens daudzumiem iepriekš izkausē 2,5 kilogramus cukura. Lai cukurs ātrāk izkustu, to ūdenī mazliet pakarsē uz plīts. Sīrups nedrīkst būt karstāks par 30–40 grādiem. Pretējā gadījumā tas var nogalēt dabīgās rauga sēnītes.

Maļ ogas un lej ūdeni, līdz balons gandrīz pilns. Kad atlicis aptuveni sprīdis balona tilpuma, darba pirmais cēliens gandrīz galā. Atliek vien trauku noslēgt ar vīna darīšanai paredzētu gumijas aizbāzni un tajā ievietot ūdens aizvaru. Tas ļaus izplūst no balona ogļskābajai gāzei, kas rodas rūgšanas procesā, un nepieļaus gaisa ieplūšanu balonā. Pretējā gadījumā alkohola vietā izveidosies etiķis.

Kopā balona piepildīšanai vajadzīgi 6 litri jāņogu un 15 litru ūdens.

Pirmais gaidīšanas laiks

Balonu novieto siltā un tumšā vietā. Optimālā temperatūra 18–22 grādi. Jau pēc dienas vai divām balons sāk pukšķināt – cauri hidrauliskajam aizvaram izdalās gāzes burbulīši. Ja gāzes burbuļi neizdalās, vispirms jāpārbauda, vai fermentācijas trauks ir blīvi noslēgts. Ja gāzes noplūdes nav, traukā var iemest sauju saspaidītu svaigu aveņu. Tās procesu noteikti piestartēs.

Sākas gaidīšanas laiks, kas parasti ilgst līdz septembra vidum. Ja laiks ir siltāks, rūgšana var beigties agrāk. Ūdens līmenis ūdens aizvara rezervuāros izlīdzinās, un gāzes izdalīšanās apstājas. Vīns kļuvis dzidrs, taču darbs vēl tikai pusē.

Otrajā reizē – divarpus kilogramu cukura

Vīnu uzmanīgi nolej no biezumiem tīrā traukā un pievieno vēl 2,5 kilogramus cukura. Arī šajā gadījumā nelielu vīna daudzumu (pāris litru) ielej katlā, pieber cukuru un mazliet pasilda, lai cukurs ātrāk izkūst. Balonu tikmēr viegli izskalo (lai nebūtu biezumu un nogulšņu), bet nemazgā! Visu iepilda atpakaļ traukā. Savu vietu ieņem gumijas aizbāznis un ūdens aizvars.

Te gan nepieciešama maza piebilde. Divarpus kilogramu cukura ir tikai orientieris. Ja ogas bijušas ļoti saldas, iespējams, vajadzēs mazliet mazāk cukura, ja skābākas – vairāk. Pirms liekt raudzēties, dzērienam jābūt viegli saldam. Tā, protams, ir gaumes lieta, taču, ja cukura būs mazāk, galarezultāts būs sausāks, ja vairāk, sanāks saldāks deserta vīns. Galarezultātā iegūst vīnu ar 12–13% alkohola saturu.

Otrais gaidīšanas laiks ir krietni garāks, arī rūgšanas process lēnāks. Katrs nākamais gāzes burbulītis jāgaida krietnu laiciņu. Vīns ir gatavs aptuveni februāra beigās – deviņus mēnešus pēc darīšanas sākuma. Ne velti joko, ka labs vīns jāgaida tāpat kā bērns, kurš jāmīl un jālolo, vēl pirms nācis pasaulē.

Pēc tādas pašas receptes tiek gatavots sarkano jāņogu, upeņu un vasaras sākumā arī rabarberu vīns.

Balto jāņogu vīns lieliski sader ar sieriem un zivi. Rabarberu vīns papildinās putnu gaļas ēdienus. Savukārt sarkano jāņogu vīns vislabāk garšo kopā ar augļiem. Upeņu vīns – mazliet tumīgs un smaržīgs – derēs romantiskam vakaram, ko sveču gaismā pavada kopā ar sev tuvu un mīļu cilvēku. Tas pat ziemas spelgonī istabu piepildīs ar vasaras vakara noskaņu.

Galerijas nosaukums
LA.lv