Praktiski
Receptes

Vieni der rasolam, citi – zupai. Testējam astoņus dažādus konservētos zaļos zirnīšus 16

Foto – Shutterstock

Testējot astoņus dažādus konservētos zaļos zirnīšus, liels bija pārsteigums, ka tie garšo atšķirīgi. Vienā skārdenē šie dārzeņi ar izteikti biezu miziņu, citā miza ir plāna un zirnis, maisot salātus, izšķīst. Dažu ražotāju zirnīši izteikti mīksti, miltaini, bet reizēm tie tik cieti, ka vajag vismaz piecas minūtes pavārīt, lai varētu pasniegt galdā. Testējam, kuri zirnīši piemēroti salātiem, kuri zupām un sautējumiem.

Konservētie zaļie zirnīši ir laba alternatīva steidzīgām saimniecēm, jo neprasa ne mērcēšanu un vārīšanu, kā tas ir ar kaltētiem zirņiem un pupiņām. Ir labi, ja mājās ledusskapī ir dažas burciņas (vai skārdenes) šā produkta, jo tad jebkurā brīdī var ātri pagatavot gan zupu, gan salātus, īpaši, ja ir vēl kādi dārzeņi.

Vieni der rasolam, citi – zupai

Zirņi ir vieni no pirmajiem kultivētajiem pākšaugiem. Zaļajos zirnīšos ir daudz vērtīgu vitamīnu (A, B, C, E un K vitamīns), minerālvielas (magnijs, kalcijs, dzelzs, cinks un kālijs). Sabalansētā uzturā pākšaugiem ir nozīmīga loma, jo tie satur daudz šķiedrvielu, nepiesātinātās taukskābes un olbaltumvielas, kas daudz neatpaliek no gaļā esošajām olbaltumvielām. Lai regulāri uzņemtu vērtīgās vielas, uztura speciālisti iesaka trīs reizes nedēļā ēdienkartē iekļaut kādu no pākšaugiem (vismaz 100 gramu vienā reizē).

Lai arī produkts it kā ir viens un tas pats – zaļais zirnītis – un sastāvdaļas īpaši neatšķiras, pēc garšas, izskata, lieluma un konsistences konservētie zirnīši ir ļoti atšķirīgi. Tiem ir daudz dažādu šķirņu, un atšķiras arī konservēšanas tehnoloģija. Būtiski – kādam mērķim izmanto konservētos zirņus. Piemēram, rasolam nederēs cieti, ar biezu mizu un lieli, savukārt mīksti, miltaini un sīki sautējumā izjuks. Reti, bet veikalu plauktos atrodami rehidrēti (kaltēti) un pēc tam konservēti zaļie zirnīši, kuriem ir cietāka miziņa. Pamatkategorijas, kā var sadalīt visus konservētos zirnīšus: siltajiem ēdieniem un aukstā galda salātiem, pēc tās tos arī vērtējām degustācijas laikā (skatīt tabulu).

Lielākoties Latvijā nopērkamie konservētie zirnīši audzēti un ražoti Ungārijā un Polijā, retāk Itālijā, Nīderlandē, Vācijā un Francijā. Neizdevās atrast Latvijā audzētos un ražotos.

Piedevas un iepakojums

Izvēloties šo produktu, ieteicams izpētīt, cik daudz sāls pievienots, jo tā daudzums var atšķirties pat divas reizes, piemēram, KOK zaļajos zirnīšos ir 1,75 grami sāls (100 g produkta), bet Optima līnija zaļajos zirnīšos tikai 0,63 grami. Daži zaļie zirnīši ir saldenāki, jo pievienots vairāk cukura, citiem sastāvā saldvielu nav vispār.

Labāk, ja nav pievienotas pārtikas piedevas, piemēram, askorbīnskābe, kas pagarina uzglabāšanas laiku pēc atvēršanas. Jāiepērkas saprātīgi! Lielai ģimenei vajadzēs 800 ml iepakojumu, bet dažiem cilvēkiem pietiks ar 400 ml skārdeni, lai var izlietot vienā ēdienreizē. Pirkt stikla burkās vai skārdenēs? Garša tiešām neatšķiras. Bet skārdeņu iekšējo virsmu nereti pārklāj ar plastmasas slāni (ja paraugās iekšā, redzams nevis metāls, bet balts pārklājums), kas var saturēt bisfenolu A. Kā zināms, šī viela iejaucas cilvēka hormonālajā sistēmā un var kaitēt veselībai.

UZZIŅA

Konservēti zaļie zirnīši satur mazāk kaloriju nekā pupiņas, piemēram, 100 gramos zirnīšu ir tikai 71 kcal, kamēr tādā pašā konservētu pupiņu daudzumā 115 kcal, kas ir ievērojama atšķirība, ja liekā svara dēļ jāskaita dienā uzņemtās kalorijas.

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2

 

LA.lv