Manas tiesības, Patērētāju tiesības

Veikalā bez konfliktiem un problēmām. 5 tipiskākās situācijas konfliktu novēršanai

Foto - Shutterstock

Nekvalitatīva prece, neatbilstošs svars, nepareiza cena, maldinoša informācija. Nevaldāmi bērni, nepiedienīga uzvedība, zādzības… Dažādas konfliktsituācijas veikalos diemžēl nav retums.

Kopā ar SIA “Rimi Latvia” sabiedrisko attiecību vadītāju Ingu Biti un SIA “Maxima Latvija” komunikācijas speciālisti Zani Udrasi sniedzam atbildes uz biežāk saņemtajiem “Praktiskā Latvieša” lasītāju jautājumiem par likstām, kas mēdz gadīties starp pircējiem un pārdevējiem.

1.Prece veikalā nokrita un saplīsa 

Būtiskākais, kas jāatceras, – starpgadījumos par netīši saplēstu preci pircējam nav jāmaksā.

Ja veikalā gadās netīšām saplēst vai sabojāt preci, zaudējumi jāsedz tirdzniecības uzņēmumam. Nereti tieši mazi bērni apgāž vai saplēš kādu preci, un, ja tas noticis netīšām, vecākiem nav jāmaksā. Kopumā vērtējot, šādas situācijas nav nemaz tik biežas – pircēji esot gana disciplinēti un atbildīgi par savu un bērnu rīcību, apliecina “Rimi” un “Maxima” pārstāves. Apzinīgi pircēji šādās situācijās mēdz tūlīt informēt veikala darbiniekus, lai apkopēja varētu, piemēram, saslaucīt izlieto šķidrumu, savākt stiklus vai izbirušos produktus.

Taču, ja kāds speciāli bojā preces veikalā, iesaistās apsardzes darbinieki un liek par tām samaksāt.

2.Bērnu kaprīzes? Atstājiet pirkumus un dodieties prom!

Reizēm vecāki nekā netiek galā ar bērnu kaprīzēm, kuri uzvedas neadekvāti un rīko histēriskas scēnas, ja viņiem nenopērk kāroto.

Psiholoģe un attiecību eksperte Iveta Aunīte skaidro, ka bērni jau pavisam agrā bērnībā jāradina iepirkties veikalā. Mazie ātri saprot, ja viņiem izskaidro, kā jāuzvedas sabiedriskās vietās, ka veikalā jānopērk produkti vakariņām vai brokastīm, bet nedrīkst naudu tērēt lietām, kas tobrīd nav nepieciešamas vai bez kā vispār var iztikt. Protams, reizēm tie var būt bērnam tīkami pirkumi, taču tik un tā par to vajadzētu aprunāties pirms došanās uz veikalu.

Ja mazulis niķojas, raud, varbūt pat nokrīt zemē un dauza kājas, prātīgākais, ko vecāki var darīt, – atstāt iepirkumus veikala vidū, paņemt bērnu klēpī un doties prom. Šis noteikti nav piemērots brīdis, lai bērnu sabārtu, liktu viņam savākties vai uzvesties pieklājīgi. Arī draudi nākamreiz neņemt līdzi uz veikalu visdrīzāk neiedarbosies. Aprunāties par to, kāpēc gājāt uz veikalu un kāpēc, neko nenopirkuši, devāties prom, var mājās, kad bērns būs nomierinājies. Vecāki veikalā nedrīkst arī draudēt, ka atstās mazuli vienu, vai mīļā miera labad atcelt aizliegumu un tomēr nopirkt kāroto.

Vecākiem vai personai, kuras aprūpē bērns nodots, ir pienākums neatstāt bērnu līdz septiņu gadu vecumam bez pieaugušo vai personu, ne jaunāku par 13 gadiem, klātbūtnes. Tas attiecas arī uz iepirkšanās brīžiem veikalā.

3.Garšotāju nelāgie niķi

Daudzi būs pamanījuši, ka lielveikalos mēdz uzdarboties garšotāji, kuriem ir nelāgs niķis no plauktiem, kastēm un vitrīnām nobaudīt it visu, kas nav pieskatīts vai ir viegli paņemams.

Ja šādās situācijās iekuļas mazi bērni, to var saprast – vecākiem parasti izdodas aprunāties gan ar savām atvasēm, gan veikala darbiniekiem un apsolīt, ka turpmāk mazie tiks labāk pieskatīti. Taču pieaugušajiem garšotājiem apsardzes darbinieki aizrāda un atgādina, ka ir taču iespēja iegādāties pavisam nelielu sveramo preču daudzumu, lai to pagaršotu.

Gan “Rimi”, gan “Maxima” veikalos kopā ar preču ražotājiem un piegādātājiem regulāri tiek organizētas produktu degustācijas. Savukārt, ja tāpat vien stāvēsiet pie plaukta un ēdīsiet produktus, apsardzes darbinieki noteikti rīkosies. Tomēr pie sveramo produktu vitrīnām pārdevējiem var arī pajautāt nogaršot kādu cepumiņu vai odziņu, lai saprastu, vai pirkt vai nepirkt.

4.Akcijas un atlaides 

Ja prece tiek piedāvāta ar atlaidi, tas nenozīmē, ka arī kvalitāte var būt ar atlaidēm. Pircēji, kuriem radušās kādas neskaidrības, tiek aicināti vērsties pie veikala darbiniekiem. Ja iegādātajai precei mājās tomēr atklājas kāds defekts, ar čeku jādodas atpakaļ uz veikalu, lai pirkumu samainītu vai saņemtu atpakaļ iztērēto naudu.

Dažādu veidu akcijas veikalos tiek organizētas bieži, tāpēc darbinieki var nepaspēt precei nomainīt cenu. Arī šādos gadījumos klientiem jāvēršas pie veikala darbiniekiem vai pašiem jāpārbauda cena pie speciālajiem skeneriem. Ja kāds domā, ka veikalnieki paši izgudro visādus brīnumus, pazeminot vai paaugstinot cenas, kā viņiem iepatīkas, der atgādināt, ka katras akcijas veidošana vienmēr tiek rūpīgi plānota un tam līdzi seko valsts atbilstīgās iestādes.

Ja precei derīguma termiņš beidzas konkrētajā dienā vai pēc pāris dienām, tā tiek pārcenota un ievietota plauktā ar atzīmi “Samazināta cena”. Taču šāda veida piedāvājumu nevar uzskatīt par akcijas precēm. Tie, kuriem maciņš plānāks, parasti izmanto iespēju lētāk nopirkt nepieciešamo produktu, kam derīguma termiņš gluži nav beidzies. Pārdevēji ir pamanījuši, ka daži pircēji jau iepriekš cenšas uzzināt, kad šādā plauktā tiks ievietotas preces ar samazinātu cenu, lai vieni no pirmajiem tās iegādātos.

5.Zagļi uzdarbojas

Nav noslēpums, ka veikalos tiek izmantoti dažādām preču grupām atšķirīgi aizsardzības elementi – gan speciāli magnēti un uzlīmes, gan īpaši drošības iepakojumi, ko negodīgi ļaudis cenšas noņemt vai sabojāt, taču tas nav nemaz tik vienkārši. Katrā veikalā ir tehniskās ierīces un apsardze, kas uzrauga preču kustību, lai laikus konstatētu pārkāpumus.

Zagļu iecienītākās preces ir alkohols, kafija, šokolāde un saldumi dažādos iepakojumos, kosmētika un zeķbikses. Taču garnadži mēģina nozagt arī dažādas elektroierīces, apakšveļu, ikrus. Lielākā daļa zagļu tomēr ir vīrieši, taču mēdz būt arī sievietes, turklāt personas visdažādākajā vecumā – gan nepilngadīgie, gan sirmgalvji.

Katrs zagšanas gadījums veikalos tiek detalizēti izvērtēts, un policijā nonāk iesniegums nodarījuma izskatīšanai likumā noteiktajā kārtībā. Visdrīzāk apsardzes darbinieki tomēr izsauc Valsts policijas darbiniekus un nodod aizturēto personu viņu rīcībā.

SVARĪGI

* Pircēja pretenzijas jāpiesaka pārdevējam vai atsevišķos gadījumos – ražotājam. Nereti pārdevējs (tirdzniecības vietas pārstāvis) apgalvo, ka par preces kvalitāti, lietošanas instrukciju u.c. jautājumiem atbild tikai ražotājs vai vairumtirgotājs, taču vispirms atbildība jāprasa no pārdevēja.

* Iegādājoties preci veikalā, vienmēr jāsaglabā darījumu apliecinošs dokuments (čeks). Ja vēlāk pirkumam tiek konstatēts kāds trūkums, bez atbilstīga dokumenta savu taisnību pierādīt nevarēs.

* Čekā jābūt norādītiem gan pārdošanas rekvizītiem (nosaukums, reģistrācijas numurs, PVN reģistrācijas numurs, juridiskā adrese), gan informācijai par dokumentu un iegādāto preci (nosaukums, datums, reģistrācija, daudzums, svars, cena).

UZZIŅA

Ja pircēja tiesības ir pārkāptas, palīdzību var meklēt Patērētāju tiesību aizsardzības centrā Brīvības ielā 55, Rīgā; tālr. 65452554; e- pasts: ptac@ptac.gov.lv.

Pievienot komentāru