Ģimene, Manas tiesības

Vardarbība nav iesnas – tāpat vien nepāries. Kā rīkoties, pieredzot vardarbību?

Foto - Shutterstock

Eiropas Komisija 2017. gadu bija izsludinājusi par gadu pret vardarbību, kas tiek nodarīta sievietēm. Latvija diemžēl pieder pie valstīm, kurās vardarbība pret sievieti nav nekāds retums. Lai šogad šādu gadījumu būtu mazāk, atgādināsim vēl dažas būtiskas atziņas no diviem pasākumiem, kas notika pagājušā gada nogalē.

Upuris dzīvo tepat

Pētījumi apliecinājuši, ka Latvijā no partnera vardarbības vismaz reizi dzīvē ir cietusi katra trešā sieviete, katrā otrajā sievietes slepkavībā vainojams tuvinieks, bet katrā trešajā gadījumā vardarbības upuris dzīvo kaimiņos. Saskaņā ar Valsts policijas datiem ik dienu tiek saņemti vairāk nekā 20 izsaukumi par konfliktiem ģimenē. Ne velti pērn Labklājības ministrija sāka sociālo kampaņu Sitieni starp kaimiņiem un savējiem skar arī tevi, aicinot līdzcilvēkus neignorēt vardarbību pret sievieti un vardarbību ģimenē (arī pie kaimiņiem vai paziņu lokā).

Sabiedrībā diemžēl dominē uzskats, ka vardarbība ģimenē ir tās iekšēja lieta un nevienam nav tiesību šādos gadījumos iejaukties. Ziņot par vardarbību attur arī citi iemesli, piemēram, bailes par savu drošību, sekām un neziņa, kā vajadzētu rīkoties. Tāda attieksme netieši iedrošina ļaundarus turpināt vardarbību, bet upurus – klusēt par pāridarījumiem un nepretoties.

Kampaņas organizētāji aicināja ikvienu, kas novēro trokšņus, raudāšanu, kliedzienus un citas aizdomīgas skaņas blakusmājā vai dzīvoklī aiz sienas, kas varētu liecināt par vardarbību, bez kavēšanās zvanīt policijai pa tālruni 110 vai 112, ja situācija ir kritiska, vai pa tālruni 116 006, lai saņemtu konsultatīvu padomu, ko darīt, un lai pārtrauktu vardarbību līdzās. Vajadzētu arī informēt upuri par iespējām saņemt atbalstu – valsts apmaksātu sociālas rehabilitācijas pakalpojumu, kā arī tiesiskās aizsardzības iespējas (varmākas tūlītēju nošķiršanu, valsts nodrošinātu juridisko palīdzību u.c.).

Vardarbība nav iesnas – tāpat vien nepāries

Arī Valsts policijā decembrī notika seminārs Vardarbība pret sievieti – sabiedrības tiesību un upura tiesību krustugunīs. Mediju loma sabiedrības izpratnes un attieksmes veicināšanā, kuru ierosināja Eiropas Savienības projekts ar līdzīgu mērķi.

Robeža starp sabiedrības informēšanu un sensāciju, kas saistīta ar šādiem gadījumiem, ir ļoti trausla, atzina Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Sigita Pildava, tāpēc būtiski to nepārkāpt. Jebkurai sarunai ar vardarbības upuri jābūt mierīgai, atbalstošai, bet situāciju objektīvi fiksējošai. Jāņem vērā – esot vardarbīgās attiecībās, sieviete bieži vien pati nespēj saskatīt kopainu un izeju no šādas situācijas. Sabiedrībai ir tiesības uzzināt par vardarbības gadījumiem, taču upurim ir tiesības uz anonimitāti. Tāpēc arī sievietes, kuras piekritušas atklāt savu stāstu žurnālistam, parasti lūdz savu vārdu, uzvārdu un dzīvesvietu atklātībā neizpaust, un tas vienmēr ir jārespektē.

Ja konstatēta vardarbība, policija pieņem lēmumu par vardarbīgās personas nošķiršanu, izlikšanu no mājokļa, aizliegumu atgriezties un uzturēties tajā (neatkarīgi no tā, vai varmāka ir vai nav šā mājokļa īpašnieks), kā arī aizliegumu tuvoties cietušajai personai. Savukārt cietušais var vērsties tiesā un lūgt piemērot pagaidu aizsardzību pret vardarbību, kā arī saņemt valsts apmaksātu sociālo rehabilitāciju. Palīdzību var meklēt arī pašvaldības sociālajā dienestā vai kādā no tuvākajiem krīzes centriem, piemēram, centrā Marta Matīsa ielā 49 – 3 Rīgā; tālr. 67378539; e-pasts: centrs@marta.lv.

No 2018. gada 1. janvāra krimināli sodāms pārkāpums ir arī vajāšana – viens no vardarbības veidiem, kas izpaužas kā vairākkārtēja vai ilgstoša personas izsekošana, novērošana, draudu izteikšana vai nevēlama saziņa. Esošo vai bijušo partneru vajāšana ir īpaši bīstama, jo varmākas rīcībā taču ir plaša informācija par upuri, viņa ieradumiem, ikdienas gaitām, darbavietu u.c. Par vajāšanu tagad varēs piemērot īslaicīgu brīvības atņemšanu, piespiedu darbu vai naudas sodu. Izmaiņas likumos izstrādātas saistībā ar Eiropas Padomes konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu.

16 Komentāri

  1. Kampanas organizetaji aicina kaiminus zinot policijai par aizdomigiem troksniem blakus dzivokli,piemeram,kliegsanu.Nu,gluzi,ka Stalina laikos,parada ar pirkstu un cilveks tiek represets.Un ta vel saucas Tiesiska valsts/Un,ka ir ar sieviesu emocionalo un biezi ar fizisko teroru,piemeram,milosa mammite sistematiski uzmacas savam delinam ar savu ,,aklo milestibu,,,bet delinam tas nepatik,nervi neiztur delins sak uz mammiti kliegt un mammite delinu ieliek Psihiatriskaja slimnica ar visam no ta izrietosajam mediciniskajam un juridiskajam sekam.Rezultata ,,milotais,,delins mammiti nolad un novel vinai visu to launako.Ka,jums,feministes,patik sads variants/

    1. tu esi pārlicināts, ka dēliņam tas sasprindzinājums ir tikai no mammītes uzvedības? Jebkurā gadījumā kliegt un kauties nav pieņemams risinājums, palūdzību var meklēt jebkurš!!! Emocijas neviens nevar uzminēt, katrs pats ir par tām atbildīgs! Arī varmākam (loma ne dzimte) tas jāsaprot!

  2. Nu tad jau arī kredīt iestāžu parādpiedzinējus un tiesu izpildītājus arī var sūtīt ratā un sūdzēt tiesā, jo tā zvanīšanās un glupās vēstules arī ir nevēlama saziņa un vajāšana.

    1. kads sakars paradpiedzinejiem,kuri juridiski pareizi piedzen paradu ar kaiminiem,kuri ne saukti,ne aicinati jaucas citu dzive,stasta melus un butiba cilvekam izposta dzivi.gluzi,ka stalina laika parada ar pirkstu un cilveks tiek represets.Ta nav izdoma,ta ir reala situacija tagadeja pseidobrivaja Latvija.Tulit tiks pienemta Stambulas konvancija un saksies ista Elle virs zemes.

    2. Shis ir labs! Kaut kaada jociiga ‘lauliiba’ jau tomeer ir saskataama. Es teiktu, ka var gan ‘piesiet’ agresiju. Kaut ko soliijushies cits citam. Te veel var pamaaciities: ir visi liigumi, saistiibas atrunaatas; privaatajaa dziivee ir saliidzinoshi gruutaak.

  3. Kāds murgs, kur viņi ņēma to statistiku, nav tādas , babas pašas lien pie saviem večiem atpakaļ, neviens ar varu nespiežot, viņai vienmēr ir izvēle, tas tā bija ir un būs, esmu satikusi entakas vecenes kuras ir iepļaujatas padzīvo pie druškas un jau pēc pāris dienām viņa pati ir atpakaļ pie sava dārgā. A tā sieviete kura tiešām grib un redz ka dzīves nebūs paņem parpalas un aiziet neatgriezeniski, Eiropas komisija sastāvā kurā ir izvirtuši cilvēki ar to tikai piesedzas, lai tiktu klāt bērniem. Jau tiešām tā ir pārspīlēts tas reklāmas ar zilumiem nu neko trulaku neesmu redzējusi, tāda sajūta ka nabaga sievietes tik uz katra stūra sit.

  4. Milosa mate izposta savam delam dzivi nelaudama preceties.Vedekla aiziet ar ,,lielo vederu,,,noladedama savu bijuso viru,gan ari ,,greizsirdigo,, viramati.Vai ta nav sieviesu vardarbiba pret sievieti,soreiz pret vedeklu un savu nedzimuso mazdelu/Kapec par sadam lietam nekadas konvencijas neruna/

    1. Pilnīgi pareizi… Un mācīt pašaizsardzību skolās! Jauniešu fiziskā forma noteikti neciestu, ja kaut kādu bumbiņu dzenāšanas vietā iemācītos sevi aizstāvēt.

  5. Starp citu,arste,Sinevica agresiva veida kliedza,ka es nedrikstu nodarboties ar austrumu cinam,jo tas ir pretruna musu mentalitatei.Vina,gan nepaskaidroja,ko vina pec tautibas poliete te Latvija mekle un ko seit dara vinas virs gruzins un divi vinu berni/Vai ta nav sievietes,arstes,gariga vardarbiba pret virieti,rasu naida kurinasana,par,ko sai sievietei,arstei pienakas reals sods.Kapec par sadam noziedzigam lietam nekadas konvencijas neruna.

    1. Ha! Ja viss buutu tik vienkaarshi. Pareizi jau ir – dariit katram savu lietu un tad cereet, ka nebuus provokaacija (kaa skataas, protams), bet par visu paareejo, kas pa vidu – ir jaavienojas (kas nav viegli, bet noderiigi gan). Vienkaarshi, ir cilveeki, kas meklee agresiju, arii tur, kur neviens vinjus neprovocee.

  6. Iepauzējiet tak! Sievietes bieži izprovicē uz agresiju, tā vien liekas, ka kašķis ar citiem viņām ir saldais ēdiens! Visa problēma ir abu dzimumu audzināšanā un attieksmē cienīt vienam otru, pat nevēlamies ne uzklausīt citus, tikai triecot pret otru visu savu negatīvismu! Agresīvi esam visi, bet jāizskata tā cēloņi, nevis sekas un jāņem tie vērā!

Pievienot komentāru