Konservēšana, Receptes

Vaniļas cukurs, vanilīns vai vaniļas pāksts. Kuru no tiem var izmantot ievārījumos?

Foto-margo555/Fotolia

Daudzās ievārījumu receptēs minēta vaniļa. Veikalā samulsu, jo ir nopērkams gan vaniļas cukurs, gan vanilīns, ir arī vaniļas pāksts. Kurš no tiem būtu īstais? GITA GULBENĒ

Vaniļas pāksts, vaniļas cukurs un vanilīns ir trīs dažādi aromatizētāji, tāpēc tos lieto atšķirīgi. Vaniļas cukuru gatavo no īstas vaniļas pāksts, vanilīna cukuru – no sintētiskā vanilīna, bet tumši brūnā, spīdīgā vaniļas pāksts ir ekskluzīvs aromatizētājs, kas ikvienam produktam piešķir neatkārtojamu smaržu.

Vanilīns ir sintētiska viela – balts kristālisks pulveris ar spēcīgu aromātu un asu garšu. Lētais vanilīna cukurs ir vanilīns, kas attiecībās 1 : 100 sajaukts ar cukuru. Retāk vanilīnu var iegādāties tīrā veidā, bet tas jālieto uzmanīgi, un parasti pietiek ar naža galu. Ja pievieno par daudz, ēdiens kļūst rūgts, ar asu, nepatīkamu garšu. Ievārījumam vanilīns nav ieteicams, jo, ilgāk termiski apstrādājot un uzglabājot, reizēm samazinās aromāts, dažreiz parādās nepatīkams rūgtums.

Dārgāki vaniļas cukuri ir maltas vaniļas pāksts un vanilīna kombinācija, kas noteiktās proporcijās samaisīta ar cukuru. Lieliski, ja ir tikai malta vaniļas pāksts un cukurs. Ja gatavo ievārījumu, nav izdevīgi pirkt vaniļas cukuru. Lētāk ir iegādāties vaniļas pāksti un vaniļas cukuru gatavot pašam – kafijas dzirnaviņās samaļ pāksti ar pāris ēdamkarotēm cukura, pievieno 500 g baltā cukura un ļauj divas nedēļas iestāvēties un nobriest aromātam. Kvalitatīva vaniļas pāksts ir gandrīz melna, spīdīga un eļļaina, bet, ja tā ir cieta un matēta, tas nozīmē, ka nav pareizi kaltēta, tāpēc zaudējusi daļu aromāta. Tādu labāk neizmanot, jo gaidītā efekta nebūs. Lai vaniļas pāksts nezaudētu īpašo aromātu, nav ieteicams to glabāt ledusskapī vai sasaldēt.

Ja nav laika gatavot vaniļas cukuru, ievārījumu var vārīt kopā ar brūno, spīdīgo vaniļas pākstiņu. To pārgriež uz pusēm un izņem sēkliņas. Ogas un augļus sagatavo vārīšanai – nomazgā, nosusina un izņem kauliņus, pievieno cukuru, vaniļas pāksti, sēkliņas un vāra 15–30 minūtes atkarībā no cukura veida. Pēc tam izņem vaniļas pāksti un ievārījumu pilda tīrās burkās.

Ja uz 1 kg ogu un 500 g ievārījuma cukura vai 1 kg parastā cukura ņem vienu vaniļas pāksti, iznāk stiprs un ļoti aromātisks ievārījums. Ja gribas mazāk izteiktu garšu un smaržu, ogu un cukura daudzumu var palielināt divas reizes.

1 komentārs

  1. Ja var devu “notrāpīt” es ievārījumu gadījumā neietektu noņemties ar vaniļas cukuru, bet izvēlēties tīru dabīgo vaniļu. Ir dabūjama arī maltā veidā. Parasti pērku veselu pāksti. Sēkliņas izkasu kādam glaunākam saldēdienam. Palikušās miziņas sagriežu mazākos gabaliņos un apleju ar šņabi, sanāk tāda kā esence, ko var kaut kam piepilināt. Un miziņas no izvilkuma vēl tīri labi noder zaptēm.

Pievienot komentāru