Praktiski
Manas tiesības

Izsekošana un draudi – vai par to var juridiski sodīt?0

Foto: SHUTTERSTOCK

“Mans šķirtais vīrs nemaksā uzturlīdzekļus meitai, tāpēc gribēju iesniegt prasību Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijā. To uzzinājis, bērna tēvs piedraudēja, ka viņš mums abām smagi atriebsies, sācis arī izsekot, kur mēs ar meitu ejam, kad atgriežamies mājās. Ko darīt? Vai manu bijušo vīru par to var sodīt?” vaicā lasītāja.

Vardarbības veids

Vajāšana ir krimināli sodāms pārkāpums kopš 2018. gada 1. janvāra. Tas ir viens no vardarbības veidiem, kas izpaužas kā vairākkārtēja vai ilgstoša cilvēka izsekošana, novērošana, draudu izteikšana vai jebkura cita veida nevēlama saziņa ar šo personu.

Diemžēl vajāšana un draudi ir izplatīta parādība. Esošo vai bijušo partnerattiecību ietvaros vajāšana vērtējama kā īpaši bīstama, jo varmākas rīcībā ir plaša informācija par upuri, tajā skaitā zināmi viņa ieradumi, ikdienas gaitas, darbavieta u.c.

Par vajāšanu var piemērot īslaicīgu brīvības atņemšanu, piespiedu darbu vai naudassodu. Turklāt, ja vardarbība izdarīta nepilngadīgā klātbūtnē, tas ir vainu pastiprinošs apstāklis.

Jāvēršas policijā

Pie kriminālatbildības personu var saukt ne tikai par izvairīšanos no tiesas nolēmuma pildīšanas, ar kuru uzlikts pienākums apgādāt un dot uzturu savam bērnam, bet arī par izvairīšanos no kompetentas valsts institūcijas lēmuma pildīšanas, ar kuru uzlikts tāds pats pienākums.

Tas nozīmē – kriminālatbildība iestāsies arī tajos gadījumos, kad persona nepilda ne tikai tiesas nolēmumu, bet arī Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas lēmumu, kurā noteikts pienākums apgādāt un dot uzturu savam bērnam. Par to tāpat var piemērot īslaicīgu brīvības atņemšanu, piespiedu darbu vai arī naudassodu.

Saistītie raksti

Ja bijušais laulātais turpina vajāšanu un draudus, tad ar iesniegumu jāvēršas policijā. Ieteicams arī konsultēties ar Rīgas bāriņtiesas darbiniekiem.

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas Juridiskās nodaļas juriskonsulte Inga Sazonova piebilst: “Ja tēva vajāšana ietekmē bērna emocionālo attīstību vai draudi ir izteikti arī bērnam, to var klasificēt kā emocionālo vardarbību pret bērnu, par ko Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteikta administratīvā atbildība. Arī tādā gadījumā ar iesniegumu jāvēršas pašvaldības policijā, lai tā izvērtē tēva rīcību un nepieciešamības gadījumā piemēro sodu.”

LA.lv