Citas tiesības, Manas tiesības

Vai tiešām kredīta parādniekus tagad liks cietumā? Atbilde lasītājam

Foto: shutterstock.com

Savulaik bankā paņēmu nelielu kredītu mājas remontam. Diemžēl dzīves apstākļi mainījās (saslimu un zaudēju darbu), tāpēc paliku bankai parādā daļu summas, pieauga arī soda nauda. Dzirdēju, ka tagad par parādiem likšot cietumā. Vai tā patiešām notiks? Vai tad, ja cilvēks attaisnojošu iemeslu dēļ neatdod parādu laikā, viņam piespriež cietumsodu? MAIGONIS MADONAS NOVADĀ

Atgādinām, ka 1950. gada 4. novembrī Romā tika parakstīta Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija. Vēlāk šis dokuments tika papildināts ar Ceturto protokolu, lai nodrošinātu cilvēku tiesības un brīvības. Protokolu parakstījušās Eiropas Padomes dalībvalstu valdības apņēmās veikt visus pasākumus, lai to īstenotu dzīvē.

Dalībvalstis konvencijas Ceturtā protokola pirmajā pantā vienojās, ka nevienam cilvēkam nedrīkst atņemt brīvību tikai par viņa nespēju pildīt līgumsaistības.

Latvijas Saeima 1997. gada 4. jūnijā pieņēma likumu par Konvencijas un tās protokolu pieņemšanu un apstiprināšanu. Tādējādi tika atzīta Eiropas Cilvēktiesību komisijas kompetence saņemt Eiropas Padomes ģenerālsekretāram adresētās prasības no jebkuras personas, neval­stiskas organizācijas vai indivīdu grupas, kas apgalvo, ka ir cietušas no šajā konvencijā un tās protokolos minēto tiesību pārkāpumiem.

! Tas nozīmē, ka Latvijas likumdevēji nemaz nav tiesīgi izveidot tā dēvētos parādnieku cietumus. Jautājumi par parādiem Latvijā tiek risināti civilprocesuālā kārtībā, t.i., banka var pret jums iesniegt prasību tiesā, pēc tam parādu piedzīs tiesu izpildītājs u.tml.

Taču arī šajā gadījumā jāatceras, ka nav likuma bez izņēmuma. Piemēram, ja būsiet parādā uzturlīdzekļus, jūs var saukt pie kriminālatbildības saskaņā ar Krimināllikuma 170. pantu. Tajā teikts, ka par izvairīšanos apgādāt un dot uzturu saviem vecākiem, vecvecākiem, bērniem, mazbērniem vai citām personām, ja tāds pienākums uzlikts ar tiesas spriedumu vai tiesneša lēmumu, var sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu (uz laiku līdz trim mēnešiem), ar piespiedu darbu vai ar naudas sodu.

KONSULTĒJUSI JURISTE TATJANA LUBGINA

6 Komentāri

  1. Ja valsts tā vēlas,lai notiek,bet vai tas būs izdevīgi’,ja darba nav normāla,kā tad atmaksāt,paši pelna lielu algu,tikai neko īsti nedara,kuļ tukšus salmus

  2. Ja naudu atļaujas ņemt baļļukiem un ceļojumiem tad par neatdošanu noteikti būtu jāsēž cietumā bet ja to paņem bezdarbnieks tad lai strādā sabiedriskos darbus. Un visbeidzot ja to paņem to līdz algai un nevar atdot tad tas jāpiedzen ar uzņēmuma kurā strādā starpniecību.

    1. Jūs gribat strādāt kredīta devēju vietā? Kāpēc tad uzņēmuma grāmatvedim jābūt tam idiotam, kuram jāgriež galva in jāpęta likumi cik un kuram drīks vai nedrīkst izskaitīt. Tas tak arī nav tik vienkārši.

  3. Vai tad neviens nav dzirdējis par fiziskas personas maksātnespēju? Protams, papīru kalni, rindas un jurista pakalpojumi, bet vismaz daudz maz sausām kājām var no ūdens izrāpties.

  4. Ar bankām vēl būtu jāizstrādā kaut kādas cilvēciskas vienošanās. Ātro kredītu devējus vispār vajadzētu likvidēt kā šķiru. Lūdzu tikai ņemiet pakaļ met, nekā absolūti nevajag,tikai telefona aparātu ar kaut kādu numuru. Ksd neatgriež, tad tikai sākas. Zvanīšanas puspasaulei un tā tālāk. Kāpēc nezvana tad , kad dod? Kāpēc caur darba vietām jāietur. Kas maksās tad grāmatvedim par darbu? Tas tak arī aizņem laiku un prasa darbu. Kā dod pa telefonu tā arī lai piedzen pa telefonu.

Pievienot komentāru