Citas tiesības, Manas tiesības

Vai tiesa var pieņemt lēmumu, pamatojoties tikai uz kādas ministrijas izdotu instrukciju?

Foto - Shutterstock

Kas ir ārējais un iekšējais normatīvais akts? Vai administratīvā tiesa var pieņemt lēmumu, pamatojoties tikai uz kādas ministrijas izdotu instrukciju, kas ir pretrunā ar Eiropas Cilvēktiesību konvenciju? LINDA RĪGĀ

Administratīvā procesa likums nosaka, ka ārējie normatīvie akti ir starptautiskie līgumi, Eiropas Savienības pamatlīgumi un sakarā ar tiem izdotie normatīvie akti, kā arī Satversme, likumi, Ministru kabineta noteikumi, pašvaldību saistošie noteikumi.

Iekšējais normatīvais akts ir tiesību akts, ko publisko tiesību subjekts (ministrija, pašvaldība, citas valsts un pašvaldības iestādes) izdevis ar mērķi noteikt savas vai sev padotas institūcijas iekšējās darbības kārtību vai izskaidrot kāda ārējā normatīvā akta piemērošanas kārtību savā darbības jomā (tā var būt instrukcija, ieteikumi, nolikums u.c.).

– Jāņem vērā, ka iekšējais normatīvais akts ir saistošs tam publisko tiesību subjektam, kas šo aktu izdevis, kā arī šim publisko tiesību subjektam padotajām institūcijām, bet ne privātpersonām. Tas nozīmē, ka ministrija nevar pieņemt lēmumu, kas skar fizisku personu kādā administratīvajā lietā, motivējot to tikai ar ministrijas nolikumu vai instrukciju, – secina juriste Kristīne Krēsliņa.

Starptautisko tiesību norma ir Latvijai saistoši starptautiskie līgumi, starptautiskās paražu tiesības un starptautisko tiesību vispārējie principi.

Iestāde un tiesa piemēro ārējos normatīvos aktus, starptautisko tiesību un Eiropas Savienības tiesību normas, kā arī vispārējos tiesību principus. Iestādei un tiesai jāievēro šādu ārējo normatīvo aktu juridiskā spēka hierarhija:

1) Satversme;

2) likums;

3) Ministru kabineta noteikumi;

4) pašvaldību saistošie noteikumi.

– Ministru kabineta noteikumi, piemēram, nekad nevar būt svarīgāki par likumu, savukārt tie ir nozīmīgāki par pašvaldību saistošajiem noteikumiem, – precizē juriste.

Starptautisko tiesību normas (neatkarīgi no to avota) un Eiropas Savienības tiesību normas piemēro atbilstīgi to vietai ārējo normatīvo aktu juridiskā spēka hierarhijā. Ja konstatē pretrunu starp starptautisko tiesību normu un tāda paša juridiskā spēka Latvijas tiesību normu, piemēro starptautisko tiesību normu. Piemērojot ES tiesību normas, iestādei un tiesai jāņem vērā Eiropas Savienības Tiesas judikatūra (tiesu prakse un spriedumi citās līdzīgās lietās).

Taču tiesu prakse un spriedums citā lietā nevar būt patstāvīgs iemesls strīda izšķiršanai. Tas ir papildu avots, ko izmanto tikai sprieduma argumentācijā par noteiktas tiesību normas piemērošanu.

Svarīgi

Nav pieļaujama atsauce uz konkrētu lietu kā tiesu praksi, neatklājot iepriekšējā tiesas spriedumā izvirzītos argumentus un nenorādot, kā konkrētā lieta sasaucas ar iepriekšējā lietā pastāvējušajiem faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem, kas ļauj izdarīt secinājumu par atbilstīgu strīda risinājumu izskatāmajā lietā.

Pievienot komentāru