Praktiski
Dārzs

Vai siltumnīca jāsaskaņo būvvaldē0

Foto: Mikhail Gnatkovskiy/ SHUTTERSTOCK

“Kā pareizi legalizēt vectēva celtu siltumnīcu uz betona pamatiem? Ar kādiem izdevumiem jārēķinās (stikla siltumnīca 3 x 8 m)?” VINETA D. Teikā

Atbilstīgi Ministru kabineta (MK) “Vispārīgajiem būvnoteikumiem” ēkas iedala trīs grupās, pirmā ir zemākā, bet trešā – augstākā grupa. Pie pirmās grupas pieder vienstāva ēkas, kā arī nojumes, siltumnīcas, lapenes un citas palīgēkas, kuru apbūves laukums nav lielāks par 25 m2.

Attiecībā uz siltumnīcām likuma izpratnē būtisks ir tās ekspluatācijas laiks un atrašanās vieta. MK Ēku būvnoteikumi nosaka, ka tām augu mājām, kuras paredzēts izmantot līdz vienam gadam un kuras atradīsies privātajā teritorijā, nav nepieciešams kārtot dokumentus būvvaldē, veikt saskaņošanu, kadastrālo uzmērīšanu un īpašumtiesību reģistrēšanu zemesgrāmatā. Arī veikalā iegādātās saliekamās polikarbonāta siltumnīcas uzstādīšanai uz savas zemes nav nepieciešami būvniecības ieceres dokumenti. Galvenais, lai tā atbilst šādiem kritērijiem: ēka bez pamatiem vai pamatne nav dziļāka par 30 cm, atrodas uz privātīpašniekam piederošas zemes un nav paredzēts vienā vietā to novietot daudzus gadus.

Savukārt siltumnīcām, kurās vienuviet plānots daudzus gadus audzēt dažādus augus, nepieciešama dokumentu saskaņošana būvvaldē. Rīgas pilsētas būvvaldes vadītāja biroja sabiedrisko attiecību projektu vadītājs Edgars Butāns skaidro: “Ja siltumnīca nav ar pagaidu raksturu un tai ir betonēti pamati, tad pareizi būtu izstrādāt un būvvaldē saskaņot paskaidrojuma rakstu (būvēm līdz 25 m² pilsētā, ārpus pilsētu un ciemu teritorijām līdz 60 m²).” Lielākām siltumnīcām nepieciešams būvprojekts un jāsaņem būvatļauja. “Protams, iepriekš jākonsultējas ar sertificētu speciālistu – arhitektu, lai saprastu, vai konkrētajā vietā siltumnīca vispār drīkst atrasties,” piebilst E. Butāns. Mūsdienās bez saskaņošanas nedrīkst celt nevienu būvi, ja to paredzēts izmantot ilgāk par vienu gadu. Labā ziņa ir tā, ka mazo ēku saskaņošana notiek vienkāršotā kārtībā un tas neprasa ne daudz laika, ne resursu.

Savukārt, ja siltumnīcas pamatus vectēvs lējis sen, iespējams, šīs būves legalizēšana nemaz nav nepieciešama. Ja darbi veikti līdz 1995. gadam, tā skaitās padomju laiku būve, kas būvvaldē nav jāsaskaņo. Ne tik senā pagātnē celtajām siltumnīcām ieteicams sakārtot dokumentāciju, veicot būvvaldē vienkāršotu saskaņošanas procedūru.

UZZIŅA

Paskaidrojuma raksta iesniegšana un izskatīšana būvvaldē ir bez maksas, būvprojekta gadījumā jāmaksā būvnodeva. To var aprēķināt ar Rīgas pilsētas būvvaldē izstrādātā Būvnodevas aprēķināšanas kalkulatoru (www.rpbv.lv/uploads/buvnodeva).

LA.lv