Ģimene, Manas tiesības

Vai māte var nomainīt bērnam uzvārdu bez tēva piekrišanas? Vai vecmāmiņai ir tiesības satikties ar mazbērnu?

foto - Shutterstock

Manam dēlam ir meita. Māte ar bērnu dzīvo pilsētā, tēvs – laukos. Vai māte var nomainīt bērnam uzvārdu bez tēva piekrišanas? Kā jārīkojas tēvam un vecmāmiņai, ja viņi vēlas tikties ar bērnu? ILZE VALMIERĀ

Uzvārda maiņa

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) Bāriņtiesu un audžuģimeņu departamenta direktora vietniece Līga Tetere uzsver: lai sniegtu precīzu atbildi, svarīgi zināt bērna vecumu. Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likums ļauj personai vecumā no 15 gadiem pašai lemt par sava personvārda maiņu. Tātad, sasniedzot šādu vecumu, bērns var iesniegt iesniegumu ar prasību mainīt uzvārdu, pamatojoties uz vēlmi iegūt savu dzimtas uzvārdu tiešā augšupējā līnijā.

Par 15 gadiem jaunāka bērna intereses aizsargā vairāki normatīvie akti. Civillikuma 178. pants nosaka: ja vecāki dzīvo šķirti, vecāku kopīga aizgādība par bērnu turpinās un bērna attīstību būtiski ietekmējošos jautājumos vecāki lēmumu pieņem kopīgi. Savukārt uzvārda ieraksta maiņu reglamentē Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likums, Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likums un Ministru kabineta 2013. gada 3. septembra noteikumi Nr. 761 par civilstāvokļa aktu reģistriem.

Šie normatīvie akti paredz, ka bez abu vecāku piekrišanas mainīt nepilngadīga bērna uzvārdu iespējams tikai trīs gadījumos:

1) ja viens no vecākiem vai abi vecāki ir notiesāti par tīša, smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu, iesniegumu dzimtsarakstu nodaļai iesniedz bērna tēvs vai māte, vai aizbildnis;

2) ja bērna vecāku uzvārdi ir dažādi un vienam no vecākiem ir atņemtas aizgādības tiesības, bērna uzvārdu var nomainīt uz tā vecāka uzvārdu, kurš īsteno aizgādības tiesības;

3) ja tiek svītrotas ziņas par vienu no vecākiem, bērna uzvārdu maina uz tā vecāka uzvārdu, kurš īsteno aizgādības tiesības (piemēram, ja tiesas ceļā tiek apstrīdēta paternitāte un ir pierādīts, ka dzimšanas apliecībā ierakstītā persona nav bērna bioloģiskais tēvs).

Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likuma 44. panta trešajā daļā teikts, ka dzimtsarakstu nodaļa var labot vai papildināt civilstāvokļa aktu reģistra ierakstu, pamatojoties uz tiesas spriedumu vai bāriņtiesas lēmumu.

Bērna uzvārda maiņa var notikt vienīgi bērna interesēs, kuras aizstāv bāriņtiesa. Ja starp vecākiem pastāv domstarpības par bērna uzvārdu, atbilstīgi Civillikuma 151. panta pirmajā daļā noteiktajam uzvārds nosakāms pēc bāriņtiesas lēmuma. Izšķirt bērnu un vecāku domstarpības ir viena no bāriņtiesu kompetencēm. Bāriņtiesu likuma 19. panta pirmā daļa nosaka, ka bāriņtiesa lemj arī par bērna uzvārda, vārda vai tautības ierakstu, ja vecāki nevar vienoties.

Kā satikties 

Saskaņā ar Civillikuma 181. panta trešo daļu bērnam ir tiesības uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar brāļiem, māsām un vecvecākiem, kā arī citām personām, ar kurām bērns ilgu laiku ir dzīvojis nedalītā saimniecībā, ja tas atbilst viņa interesēm (saskarsmes tiesības). Bērna vislabākās intereses katrā gadījumā nosaka individuāli, ņemot vērā viņa personiskās vajadzības, vecumu, veselības stāvokli, garīgās un fiziskās attīstības līmeni un citus aspektus.

Par saskarsmes tiesību īstenošanu abiem vecākiem jācenšas vienoties kopīgi. Tomēr, ja pastāv strīds, VBTAI aicina abām strīdā iesaistītajām pusēm izmantot mediatora pakalpojumus. Sīkāka informācija atrodama tiešsaistē: www.bti.gov.lv/lat/aktualitates.

Ja strīdu nekādi nav iespējams atrisināt sarunu ceļā, saskaņā ar Civillikuma 182. panta pirmo daļu personām ir tiesības vērsties tiesā, jo tikai tiesa nosaka kārtību, kādā var izmantot saskarsmes tiesības.

Pievienot komentāru