Citas tiesības, Manas tiesības

Uzskatu, ka 1996. gada pensiju reforma bija netaisnīga. Saruna ar tiesībsargu Juri Jansonu

Foto - Evija Trifanova/LETA

Tiesībsargs ir Saeimas ievēlēta amatpersona, kuras galvenie uzdevumi ir veicināt cilvēktiesību aizsardzību un sekmēt, lai valsts vara tiktu īstenota tiesiski, lietderīgi un atbilstīgi labas pārvaldības principam. Uz sarunu aicinājām galveno tiesību sargu valstī Juri Jansonu.

Tiesībsargs savā darbībā ir neatkarīgs un pakļaujas vienīgi likumam. Nevienai personai, valsts vai pašvaldību institūcijai nav tiesību ietekmēt šo amatpersonu tās funkciju un uzdevumu pildīšanā. Vai tiešām jūs neviens nevar ietekmēt, arī politiķi ne?

Sākumā, kad mani ievēlēja šajā amatā, reizēm šķita, ka kādam to gribētos gan, bet, jūtot, ka neesmu ietekmējams, politiķi likuši mani mierā. Es nesadarbojos ne ar vienu no politiskajiem spēkiem, vienkārši daru savu darbu. Tātad tiešā veidā mani neviens ietekmēt nevar.

Bet jūs – viņus?

Es varu strādāt parlamenta komisijās, nākt ar saviem priekšlikumiem un mēģināt pārliecināt politiķus par tiesībsarga argumentu pamatotību. Kad tuvojas vēlēšanu laiks, politiķi kļūst aizvien pielaidīgāki un ieklausās.

Latvijas Republikas Satversme ir svarīgākais tiesību dokuments valstī, kur ierakstītas cilvēku pamattiesības. Kā tās izdodas aizstāvēt?

Mūsu Satversme ir unikāla. Tur ierakstīts viss, kas tagad paredzēts starptautiskos cilvēktiesību dokumentos. Astotā ir cilvēka pamattiesību nodaļa. Bieži vien pat nevajadzētu nekādas sarežģītas juridiskas konstrukcijas vai argumentus, lai pārliecinātu amatpersonas kaut ko darīt vai mainīt. Pietiktu vien atgādināt, kas ierakstīts Satversmē.

Tiesībsarga galvenais uzdevums ir būt tādam kā sabiedrības sargsunim. Tostarp tiesībsargs ir institūcija, kas cenšas balansēt starp valsts varu (gan likumdevējvaru, gan izpildvaru) un sabiedrības interesēm. Tas nereti ir emocionāli ļoti smags darbs, jo mums jau ir tikai rekomendējoša rakstura pienākumi. Pēdējā laikā, piemēram, lielu uzmanību prasa sociālās un ekonomiskās cilvēktiesības.

Nabadzība un sociālā atstumtība Latvijā spiež cilvēkus pie zemes. Statistikas dati valstī šajā ziņā ir traģiski. Ļoti labs atalgojums (vairāk par 2000 eiro mēnesī) ir 1–5% iedzīvotāju, taču apmēram 30% dzīvo uz nabadzības sliekšņa. Izcilas pārmaiņas negaida pensionārus – kāda nu katram pensija ir noteikta, tā jādzīvo, kaut uzskatu, ka 1996. gada pensiju reforma bija netaisnīga – tā vissāpīgāk iegrieza cilvēkiem, kuri lielākoties bija strādājuši okupācijas laikā. Nav pieļaujami, ka cilvēki godprātīgi strādājuši 30 vai 40 gadu, piemēram, skolotāji, inženieri un citu profesiju pārstāvji, bet, aizejot pensijā, neko vairs nevar atļauties.

Ja neviens cits, varbūt tiesībsargs var palīdzēt?

Mēs vienmēr sākumā aicinām izmantot iekšējos resursus. Ja, piemēram, cilvēks nav mierā ar kādas pašvaldības darbību, tad vispirms viņam jākontaktējas ar šo pašvaldību un visas problēmas uz vietas jāizrunā. Ja tas neizdodas, var meklēt taisnību pie citām atbildīgajām institūcijām, arī Tiesībsarga birojā. Tad vērtēsim, kā tālāk rīkoties. Mums paliek iespēja cilvēku interesēs vērsties tiesā, arī Satversmes tiesā, taču vienmēr mēdzu atgādināt, ka tiesāšanās ir galējs līdzeklis.

Ja gribam kaut ko mainīt, tad aicinu neklusēt un rīkoties, piemēram, piedalīties vēlēšanās, nevis sēdēt mājās un pēc tam teikt, ka nekas jau nemainās, ka atkal tos pašus, kas tikai par sevi, nevis tautu domā, esam ievēlējuši. Ar tādu pasīvi nihilistisku attieksmi tad četrus nākamos gadus nav ko žēloties. Jums šķiet, ka nav tādu politiķu, kuriem varam uzticēties? Tad jāiet pašiem un jāstrādā, lai būtu citādi.

Valsts ilgtspēja iespējama vienīgi tad, ja mums būs izglītoti, veselīgi, sociāli nodrošināti, inteliģenti, kulturāli cilvēki, kuriem ir savs viedoklis un kuri nebaidās to paust. Tas vispirms iespējams, ja bērni ir priecīgi un laimīgi, ja viņiem pieejams bērnudārzs, skola, ārpusklases nodarbības, interešu izglītība. Tie nav izdevumi, bet gan investīcija – ne tikai konkrētajā bērnā, bet valstī un tās nākotnē.

Pēdējā laikā daudz diskutējam par dažādiem bērnu tiesību aizsardzības jautājumiem. Tostarp jūs esat publiski izteicies, ka Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija vispār būtu jālikvidē. Kāpēc gan, ja problēmu netrūkst?

Inspekcija tika nodibināta, lai izpildītu to, kas ierakstīts Bērnu tiesību aizsardzības likumā. Šai institūcijai tātad jāpilda viss, kas saistīts ar bērnu vislabākajām interesēm – lai viņi varētu augt un normāli attīstīties. Ja šodien Latvijā nebūtu neviena bērnunama un tajā neatrastos neviens bērns, varētu teikt, ka inspekcija savu ir paveikusi. Pat Satversmē ir ierakstīts, ka valsts rūpējas par bērniem, kuri palikuši bez vecāku gādības. Vai mēs par šiem bērniem rūpējamies, iespundējot viņus kādā bērnunamā, apzinoties, ka gan pasaules uztvere, gan vērtību sistēma tad būs kardināli mainījusies? Bērnu tiesības visu šo laiku, kamēr es te strādāju, ir viena no mana darba prioritātēm.

Kā vērtējat reformas medicīnā? Arī lasītāji ir satraukušies, ka šajā jomā mūs turpmāk piemeklēs traģiski atšķirīgas attieksmes pārkāpumi un ka pakalpojumi vairs nebūs pieejami trūcīgiem ļaudīm.

2016. gada janvārī veicām pētījumu par valsts veselības aprūpes sistēmu un secinājām, ka tā neatbilst nedz vietējiem, nedz starptautiskiem cilvēktiesību standartiem un principiem. Sistēma ir grūti pieejama, izveidotas kaut kādas kvotas… Parādiet man kaut vienu likumu, kur ir ierakstītas kvotas, – nav! It kā esot kaut kādi valdības noteikumi, kur netieši to varot saprast. Bet tad jau iznāk, ka valdība iejaucas mūsu konstitucionālajās pamatvērtībās, kur ierakstīts, ka valsts garantē veselības aprūpes minimumu. Turklāt atsevišķas iedzīvotāju kategorijas valstij vēl īpašāk jāaizsargā, piemēram, personas ar invaliditāti.

Šis veselības aprūpes finansēšanas likums, kas parlamentā pieņemts, ir absolūts brāķis, jo nenodrošinās cilvēkiem pieejamu, efektīvu, kvalitatīvu veselības aprūpi.

Bet tas finansējuma deķītis jau vienmēr izrādās par īsu…

Te mēs atkal nonākam pie jautājuma: kāpēc valstij ir svarīgi, lai cilvēki būtu veseli? Ja veselības aprūpes grozs daudziem nebūs pieejams, diezgan droši varam prognozēt, kas notiks tālāk: ielaistas slimības, invaliditāte, nāve. Nepiekrītu, ka jābūt diviem aprūpes groziem, ka daži tomēr var saņemt vairāk, bet citi mazāk.

Vidēji Eiropā medicīnai atvēl 5–6% no iekšzemes kopprodukta, bet mēs nevaram vienoties par 4% 2020. gadā. Tātad likums nesasniedz savu mērķi jau ar tā pieņemšanas un spēkā stāšanās brīdi. Eksistē arī kaut kādas karstas, neauglīgas debates par to, vai mediķiem vajag paaugstināt algas. Ja medmāsa par pamatlikmi saņem 450 eiro un ārsts – 650 eiro, bet daži politiķi vēl var atļauties pateikt, ka nevar celt mediķu algas, ir grūti to saprast un komentēt.

Kā rīkojaties, ja ar brīdināšanu vien nepietiek? Vai ar lietu un procesu saukšanu īstajos vārdos pietiek?

Visvienkāršākais ir konstatēt, vai kāda likuma vai cita normatīva norma neatbilst cilvēktiesību principam, piemēram, tiesības uz taisnīgu atalgojumu, minimālās algas noteikšana bez nopietna ekonomiska pamatojuma, garantētā minimālā ienākuma noteikšana. Taču tā ir tikai visiem labi redzamā daļa, bet aiz kadra paliek vēl daudzi citi jautājumi, kas jāceļ gaismā un jārisina.

Pat Ministru prezidents nebija mani pareizi izpratis un kādā intervijā teica, ka es it kā atbalstu slaistus. Jā, minimālais ienākums, protams, skar arī slaistus, bet kopumā to saņem ap 28 000 iedzīvotāju Latvijā. Diez vai visi būs pieskaitāmi sliņķiem un diedelniekiem. Mēs dzīvojam XXI gadsimtā, esam Eiropas Savienības dalībvalsts un… runājam par kaut kādu garantēto minimumu! Ja paskatāmies, cik cilvēku Latvijā gada laikā piedzimst, cik nomirst, cik pārceļas dzīvot uz kādu citu valsti, tad jāsecina – mēs šo valsti diemžēl varam arī zaudēt.

Ja vecākiem cilvēkiem daudzi pamattiesību jautājumi šķiet pašsaprotami, jauniem cilvēkiem tie nereti ir kā Morzes ābece. Kā mūsdienu bērniem, piemēram, iemācīt, ka cilvēkam ir ne vien tiesības, bet arī pienākumi?

Tiesības vienmēr saistītas ar pienākumiem. Pamatu pamatus, kas mums jāzina, apgūstam ģimenē. Ja vecāki ar savām atvasēm runā un paši rāda piemēru, ja arī skolā šiem jautājumiem velta pienācīgu uzmanību, bērni to saprot un pieņem. Taču jāprot visu izskaidrot saprotamā, viņiem pieņemamā valodā. Nav viegli, taču tas ir vecāku un pedagogu darbs.

Kopumā, par jaunatni runājot, varu teikt, ka mēs tomēr esam laba, perspektīva sabiedrība – jaunieši ir gudri, domājoši, inovatīvi. Galvenais ir viņos to visu neiznīdēt.

UZZIŅA

• Tiesībsarga birojs atrodas Baznīcas ielā 25 Rīgā, e-pasts: tiesibsargs@tiesibsargs.lv. Klientu pieņemšana – katru darbdienu no plkst. 10 līdz 16. Uz konsultāciju jāpierakstās iepriekš, zvanot pa tālruni 67686768 (konsultācijas ir bezmaksas).

• Tiesībsarga Jura Jansona pilnvaru termiņš beidzas 2021. gada 16. martā.

25 Komentāri

  1. ja skolā māca vienu, bet mājās “vecāki” otru, ka
    – no budžiem vajag plēst cik var noplēst,
    – darbu darīt pa roku galam, vai izblēdīties nepadarīt,
    – nodarboties ar sabotāžu,
    tad par pienākumiem var vispār aizmirst !
    ——————-
    Pret algu nemaksātājiem tikai jāpilda
    jau pieņemtie likumi !!

  2. Beidzot kāds pateicis patiesību par 1996. gada pensijas reformu ! Un nevis vienkārši “kāds”, bet Tiesībsargs ! Bravo Janson ! Un Jūsu secinājumi par pensionāriem, bērnu situāciju, medicīnu ir pilnīgi pareizi ( un graujoši ) ! Par to pensiju reformu jāsaka tā – to pieņēma tā laika politiķi, kurus , galvenokārt, interesēja “prihvatizācija” un savu likumu lobēšana Saeimā. Tā klusi un īpaši neizskaidrojot tās būtību. Tie, kas to reformu “bīdīja” ( un viņiem pietuvinātie ) saprata, ka pa šiem trijiem gadiem jāiemaksā soc. nodoklis maksimāli, cik tik var, bet pēc trim gadiem var vairs nesaspringt ar to iemaksāšanu – liela pensija ir nopelnīta ! Un tā arī darīja.Tāpēc vēlāk parādījās tādas superpensijas, kā bijušam prezidentam Bērziņam. Un ne tikai viņam.
    Tai laikā biju uzņēmējs un manā firmā strādāja ap 30 cilvēku. Protams, ka vēl Latvija nebija nekur tālu pasaulē tikusi un mēs, daudzi uzņēmēji, strādājam ar Krieviju un citām “bijušajām” PSRS valstīm. Un tad, 1998. gadā kaut kas nepatika mūsu lielajam kaimiņam un viņš ieviesa neoficiālas sankcijas pret Latviju. Vienlaicīgi Krievijā notika ekonomiskā krīze. Protams, mēs – uzņēmēji cietām pirmie. Nācās “svilkt jostas”. Daļa strādājošo bija jāatlaiž. Kavējās nodokļu iemaksa. Bija jāsamazina algas un ,attiecīgi, arī sociālā nodokļa iemaksas. Un no 2000. gada varēji maksāt cik gribi, tas vairs neko nedeva ! Kad man aprēķināja pensiju. man tā arī pateica, ka galvenie aprēķini tiek veikti par trim gadiem – no 1996, līdz 1999. gadiem. Un te nu ir tie pensiju rezultāti. Bet ne jau tikai dēļ visa , augstāk minētā. Pati reforma arī bija kropla ! Un tāpēc tagad visām pensiju federācijām un apvienībām vajadzētu iesūdzēt valsti, vispirms, Satversmes tiesā. Un ja nepalīdzēs, tad ES Cilvēktiesību tiesā. Un , protams, aģitēt visus savus pensionārus, šī gada Saeimas vēlēšanās nebalsot par visām tām vecajām partijām, kuras ir darbojušās visus šos neatkarības gadus un visas šīs netaisnības un kroplibas sastrādājuši. Un arī veicinājušas valsts izzagšanu. Mostieties cilvēki ! Kāpēc jūs varat stāvēt naktīm rinās pēc biļetēm uz Dziesmu svētkiem, bet navarat sanākt un vairākām diennaktīm protesta akcijās, par visām šīm nejēdzībām, par kurām raksta Jansons un arī mēs paši zinām ?! Kāpēc ????

    1. Ka no 1996. — 1998. gadam vajadzēja būt labām algām, to es zināju, bet neko nevarēju darīt, jo biju vienkārša strādniece. Mana vidējā alga mēnesī bija neliela. Darba stāžs līdz 1996. gadam — 30 gadi. Kāda tur var būt pensija? Labi, ka 2006.gadā pieņēma pašreizējo minimālo pensiju, kura uz šo brīdi ir šausmīgi novecojusi. Kādā raidījumā Barčas kundze teica, ka, lai dabūtu labu pensiju, jāpelna tūkstoši.

    2. Jansons jau pareizi runā bet kāpēc Jansons nepārsūdz to pensijas murgu tiesā???Skaidrs,ka to pieņēma šauram izredzēto lokam.Jansons nevar būt neitrāls.Ja viņš nedarīs to ko viņam liek viņš tur nesēdēs.Mūsu valstī kurā vēl patreiz 99% pie varas ir komunisti Jansons nevar būt neietekmējams.Par tiem protestiem 200% Jums piekrītu un atbalstu.Diemžēl mēs esam tādi muļļas.Kamēr galīgos sūdos ar seju pa priekšu mūs neiegrūdīs tikmēr ne pirkstiņa nepakustināsim.Un tie kuri pie varas to ļoti labi apzinās un saprot.

  3. to “viens pensionārs”
    Tomēr dīvaini, ka bijušais uzņemējs ir tik stulbs, ka tā arī nav spējis izstudēt pensijas aprēķina formulu un tagad raksta glupības. Tāpēc jau arī laikam bankrotēja. Tas, ka šis pasākums nebija īsten demokrātisks un tie 4 (nevis 3) references gadi ir zināmā mērā cūcība, gan taisnība, bet to nevajag ilustrēt ar analfabētiskiem piemēriem.

  4. To “vecais nīgrais onkulis”

    Diez vai tu biji uzņēmējs tai laikā. Iespējams, ka esi , vienkārši ierēdnis un ne visai labi audzināts indivīds, ja spēj uz komentāru momentā reaģēt ar apsaukāšanos. Par tādiem saka – “īstais latvietis” !
    P.S. Es nebankrotēju, bet turpināju cīnities par izdzīvošanu un “izdzīvoju” ! Un es nenodarbojos īpaši ar pensijas likuma studēšanu, jo uzticējos savai valstij, par kuras atjaunošanu aktīvi iesaistījos jau no 1988. gada . Lai tev jauka diena !

  5. … Pensijas reforma ir japanak, Bezabrene, jo atrak, jo labak, Tiesibsarg, Juri Janson !

    … Un tadiem, ka bijusam VP Berzinam , to viltigi ieguta MILZIGA PENZIJA, ka ari nelegala ‘KAJINU’ vai citu ‘ PRIHVATIZACIJA’ piesavinato ipasumu apguve, ir taisnigi janokarto … pec valsts, Satversmes un EU likumiem par cilvektiesibam … !!!

  6. Ir jau vēl viens periods , kad pensionārus aplaupīja – Parex glābšanas afēra un tai sekojošie gadi, kad pensiju aprēķinos pielietoja pat koeficentu 0,70. Tagad pensijas pārrēķina. Man ,, Jaungada dāvanā,, pienāca paziņojums par pilnu pensiju, ko sāks izmaksāt no janvāra.,Parēķināju , ka katru mēnesi man vairākus gadus nesamaksāja 100 eiro !!! Tie kopš pensijas piešķiršanas ir vairāki tūkstoši , kas ir iegrūsti bankas afēŗā. Ja jau no pensionāriem , to neprasot , aizņēmās naudu, tad godīgs kredīta ņēmējs atdod paņemto kredītu. Bet – nē . Kungi pa pensiju fondu saimnieko kā pa savu kabatu.

  7. Un ko lai saka tie, kam darba stāžā nebūs padomju gadi un arī 96-98? Tas sāksies apmēram pēc 18-20 gadiem. No sociālā nodokļa iemaksas pensijai ir tik niecīgas! Es apskatījos savu 1.līmeņa pensiju par 20 gadu darba stāžu un biju šokā. Un es neesmu saņēmusi minimālo algu un arī aploksnē ne.

  8. Es nostrādāju pilnu nepārtraukta darba stāžu kā vadošā konstruktore un aizgāju pensijā 1956.gadā. Tagad saņemu 266 eiro. Okupācijas laikā biju saņēmusi maksimāli iespējamo pensiju 120 + 12 = 132 rubļi.
    Vēlos dzīvot vismaz vēl 13 gadus, bet šādi eksistējot tas nebūs iespējam, jo dzīvoju viena un maksāju visus komunālos maksājumus un zemes nodokli. Ziemā ikdienišķai iztikai paliek tikai apmēram 140 eiro mēnesī.

  9. Vai šajā valstī vispār ir kaut kas godīgs? Esam strādājuši citā valstī – LPSR un par nostrādātu gadu maksā pensiju 1,50 eiro!!! Paaugstināja pensionēšanās vecumu uz 65 gadiem… tātad nostrādājot 30-40 gadus, vidēji tikai 5 gadus saņemsim ubagu cienīgu vecuma pensiju??? Un es tā arī nesapratu, ar kādām tiesībām man – nestrādājošai 3.gr. invalīdei atņēma veselības aprūpi? Kāpēc Tiesībsargs neiejaucās? Vai arī neviens vēl nav rakstījis sūdzības? Te nu ož pēc starptautiskās tiesas…

    1. Arī es gribu pajautāt – KĀPĒC ir atņemta veselības aprūpe 3.grupas invalīdiem? Visur figurē tikai 1. un 2. grupa! Visiem jau sen ir zināms, ka pat ar smagām diagnozēm un kaitēm 2.grupu ļoti cenšas nepiešķirt vai atņemt! Es esmu 3.grupas invalīde, strādāju. Bet pilnas slodzes darbs vienkārši grauj manu veselību un pašlaik veicu nepieciešamos izmeklējumus nākamai operācijai, jo mans stāvoklis pēc 2.grupas ATŅEMŠANAS nevis uzlabojās, bet tikai arvien pasliktinās! Pēdējā darba vietā strādāju nedaudz mazāk, kā gadu. Un visu laiku BAIDOS, ka “X stunda” nepienāk ātrāk, nekā esmu nostrādājusi vajadzīgo laiku, lai varētu saņemt vismaz slimības lapu! “X stunda” – ja man atkal būs akūtas problēmas ar bruku (tā ir milzīga, pa visu vēderu un ir jau vairākkārt operēta!) un tā būs jāoperē, tad pēcoperācijas atlabšana ilgst vismaz 5-6 mēneši! Ja neizturēšu REGULĀRU PĀRSLODZI un no darba tomēr atlaidīs, tad es, invalīde, palieku vispār praktiski BEZ IENĀKUMIEM! 3.grupas pensija – 65,03 eiro! Ikmēneša rēķini man ir ap 250-300 eiro (dzīvoju īrētā dzīvoklī) un dzīvoju VIENA – tātad, REĀLU palīdzību nav no kurienes gaidīt! Un pēc likuma mēs, 3.grupas invalīdi, esam pielīdzināti veselajiem! Es vienkārši FIZISKI nespēju veikt darbu pat ar normālu slodzi! Un tādu, kā es, nav maz!

  10. lasu un domāju ,kā tad īsti toreiz tika pie tām lielajām pensījām ,mērītas tūkstošos ?
    Un tad atcerējos ! Manai paziņai ,skursteņslauķis bija nejauši salauzis uz jumta vairākas 6-viļņu šifera loksnes, kam veikalā cena bija 0, 80 sant./loksne Šifera loksnes neatradām NEVIENĀ !!!! no trim tirdzniecības vietām . Interesanta sagadīša- nās ,ja neteiktu ko vairāk ,jo,……jau pēc divām trim dienām visos trīs veikalos bija nopērkams mūsu meklētais šīferis ,bet jau par citu cenu ! Loksne par Ls 1,45 – vai Ls 1,50 !!!! Un tad sākās pārrunas ! Kāpēc tā ?
    Zinātāji zināja ,,mēļot ” Bija aprindas ,kuras zināja ,ka mainīsies cenas šiferim ,
    un zināšanas esot tikušas laistas ,,darbā ” Tajās pašās Bankās un Aizdevēj sabiedrībās tika paņemti krediti , cik nu katrs bija iecerējis ,,biznesam” Un ,,bizness”
    varēja sākties !!! IZPĒRKOT VISU šiferi maksājot 0,80 sant/loksnē Pēc neilga
    laiciņa šo pašu šiferi varēja piegādāt veikaliem ,bet jau par citu cenu Ls 1,45-1,50
    Peļņa ? Tikai 0.65 līdz 0,70 sant/loksnē Tikai nevajadzētu aizmirst ,ka aizņēmu-mi no aizdevējiem bija tūkstošos par kuriem varēja iepirkt ,,lēto šiferi” kuru atgriežot ( piegādājot ) tirgotājiem izdevumi ne kādi , bet peļņa …….
    Runājot par peļņu ,to ar smaidu varēja atmaksāt aizdevējiem ar visiem % iem un
    i tad vēl palika pāri tūkstošu tūkstoši kurus iemaksāt pensiju fondā ,lai nodrošinātu
    tās pensijas ,par kurām tauta joprojām brīnās un ,,likuma kalpi” ir bezspēcīgi ko grozīt . Viss bija likumīgi !
    Vēl jau atrunātas tika arī saimniecības ,kuras vispirms aizņēmās no aizdevējiem
    un tad steidzīgi pārdeva visus savus īpašumus . Nu pietika ko atdot aizdevējiem un gadu, …. vai ilgāk izdarīt šīs pasakainās iemaksas pensiju fondā , Aprēķini bija
    precīzi ,lai tagad saņemtu lielās pensijas ,nepārkāpjot likumu ! Kam negadās! Bet
    tā ,,mēļo ” tauta !

  11. lasu un domāju ,kā tad īsti toreiz tika pie tām lielajām pensījām ,mērītas tūkstošos ?
    Un tad atcerējos ! Manai paziņai ,skursteņslauķis bija nejauši salauzis uz jumta vairākas 6-viļņu šifera loksnes, kam veikalā cena bija 0, 80 sant./loksne Šifera loksnes neatradām NEVIENĀ !!!! no trim tirdzniecības vietām . Interesanta sagadīša- nās ,ja neteiktu ko vairāk ,jo,……jau pēc divām trim dienām visos trīs veikalos bija nopērkams mūsu meklētais šīferis ,bet jau par citu cenu ! Loksne par Ls 1,45 – vai Ls 1,50 !!!! Un tad sākās pārrunas ! Kāpēc tā ?
    Zinātāji zināja ,,mēļot ” Bija aprindas ,kuras zināja ,ka mainīsies cenas šiferim ,
    un zināšanas esot tikušas laistas ,,darbā ” Tajās pašās Bankās un Aizdevēj sabiedrībās tika paņemti krediti , cik nu katrs bija iecerējis ,,biznesam” Un ,,bizness”
    varēja sākties !!! IZPĒRKOT VISU šiferi maksājot 0,80 sant/loksnē Pēc neilga
    laiciņa šo pašu šiferi varēja piegādāt veikaliem ,bet jau par citu cenu Ls 1,45-1,50
    Peļņa ? Tikai 0.65 līdz 0,70 sant/loksnē Tikai nevajadzētu aizmirst ,ka aizņēmu-mi no aizdevējiem bija tūkstošos par kuriem varēja iepirkt ,,lēto šiferi” kuru atgriežot ( piegādājot ) tirgotājiem izdevumi ne kādi , bet peļņa …….
    Runājot par peļņu ,to ar smaidu varēja atmaksāt aizdevējiem ar visiem % iem un
    i tad vēl palika pāri tūkstošu tūkstoši kurus iemaksāt pensiju fondā ,lai nodrošinātu
    tās pensijas ,par kurām tauta joprojām brīnās un ,,likuma kalpi” ir bezspēcīgi ko grozīt . Viss bija likumīgi !
    Vēl jau atrunātas tika arī saimniecības ,kuras vispirms aizņēmās no aizdevējiem
    un tad steidzīgi pārdeva visus savus īpašumus . Nu pietika ko atdot aizdevējiem un gadu, …. vai ilgāk izdarīt šīs pasakainās iemaksas pensiju fondā , Aprēķini bija
    precīzi ,lai tagad saņemtu lielās pensijas ,nepārkāpjot likumu ! Kam negadās! Bet
    tā ,,mēļo ” tauta !

  12. Tiesībsargs varētu pacīnīties par tiem apkrāptajiem cilvēkiem, kam visnabadzīgākajā laikā, kad zuda darbavietas un bruka viss, prihvatizatori kampa, ko varēja, vienkāršie cilvēki saņēma grašus. PENSIJU APRĒĶINĀŠANAI IZVĒLĒTS LAIKS, KAD CILVĒKIEM BIJA VISZEMĀKĀS ALGAS, MAZĀKIE IENĀKUMI. Protams, tas ir ĻOTI netaisnīgi – tāpēc jau pensijas ir tik pazemojoši mazas. Tie cilvēki ir nolemti vai nu badam vai nāvei no slimības, jo ārstiem par to nesanāk nekādi. Var tikai pabrīnīties par valsts likumu lēmēju CIETSIRDĪBU pret sirmgalvjiem. pat NAIDU.

  13. Skolotājiem NEVIENS APLOKSNĒ nemaksāja un nav maksājis NEKAD. Skolotāji VIENMĒR ir saņēmuši grašus, tuvu minimālajai algai. Valsts likumu pieņēmējus tas gan nekad nav uztraucis, jo skolotājs VIENMĒR ir strādājis vairāk par vienu darba slodzi – lai nenomirtu badā un savus bērnus izaudzinātu. Valstij tas vienmēr bijis izdevīgi – uz skolotāju PĀRSTRĀDĀŠANĀS rēķina atkrĪt problēma, ka NAV, KAS IET KLASĒS. Ja skolotājam maksātu normālu algu par vienu likmi, tad neviens labprātīgi nepārstrādātos, līdz ar to KATRĀ SKOLĀ TRŪKTU skolotāju. šajā valstī ļoti viltīgi ir izdomāts viss iespējamais, kā cilvēkus PAZEMOT, BADINĀT, PADARĪT SLIMU NO STRESA, AIZBAIDĪT PROM NO VALSTS . Ne tikai pensionārus, bet visus, arī strādājošos te padara par nabagiem, jo negrib maksāt adekvātas algas. Grib maksāt tikai paši sev un pietuvinātajiem.

  14. Ja, jau deputātu kungi un dāmas ir TAUTAS KALPI un uz šobŗidi vidējā alga esot valstī1000 euro,tad kāpēc TAUTAS KALPI ir tiesīgi saņemt tūkštošos algu un visādas kompensācijas,kā ,piemēram, par dzīvokli,ko īrē,bet neviens vienkārš valsts pilsonis to nesaņem,tai pašā laikā saņemot minimālo algu,vai pensiju.
    Mūsu TAUTAS KALPU darbs ir neproduktīvs un arī brāķis,jo tiek darīts pavirši un darba laikā urbinot degunus vai guļot. VARBŪT tiesībsargs būtu arī tiesīgs ierosināt vienlīdzīgu algu saņemt TAUTAS KALPIEM un Vienkāršajai TAUTAI,tas ir vidējo valsts algu 1000 euro pirms nodokļu nomaksas.JO ,šiem TAUTAS KALPIEM gandrīz katram ir ir privātais bizness no kā ir papildus ienākumi,tākā badā nenomirs.

  15. Valdība nejūt līdz tiem,kas aizgāja pensijā līdz 1996.gadam.Tā ir tā paaudze,kas reāli piedzīvoja grūtos kara laikus.Likteņa nolemta paaudze nabadzībai un pazemojumiem. To nevar saprast tie,kuru to nav piedzīvojuši ,tāpēc ir tik cietsirdīgi.

Pievienot komentāru