Praktiski
Rokdarbi

Dzērbenes ūdensrožu sega dzimtās puses godināšanai0


Pagaidām visdižāko ūdensrožu autore ir Zinta Kalve.
Pagaidām visdižāko ūdensrožu autore ir Zinta Kalve.
Foto: Anda Krauze

Lai godinātu dzimto pusi, kuras simbols ir ūdensrozes, dzērbenietes apņēmušās šos krāšņos ziedus iemūžināt kopīgā rokdarbā – darināt segu, kas rotātas ar tamborētām, adītām, filcētām un izšūtām ūdensrozēm.

 

Pulcē rokdarbnieces

Pirms četriem gadiem ģimenes uzņēmuma Lampu dizaina darb­nīca izveidotāja un grāmatu grafiķe Ērika Māldere kopā ar vīru dizaineru Aigaru Lenkeviču pārcēlās no Rīgas uz pastāvīgu dzīvi Dzērbenē. “Dzīvojot privātmājā Teikā, kur atradās arī darbnīca, šķita, ka pasauli redzu tikai pa logu, jo nereti, kad bija daudz darba, pat nesanāca iziet no telpām. Tāpēc, uzzinot, ka Dzērbenē tiek pārdota sena ķieģeļu ēka, kur savulaik bijis gan pasts, gan veikals, gan kafejnīcā, to iegādājāmies.”

Jaunajā dzīvesvietā Ērika aktīvi iesaistījusies kultūras dzīvē – kļuvusi par vietējā jauktā kora dalībnieci, organizējusi plenērus, kā arī pulcējusi tekstilrokdarbu grupu Dzērbenes Amatu mājā. “Mums ir diezgan plašs darbības spektrs. No Dzērbenes nāk Jete Užāne jeb daudziem labi zināmā Cimdu Jetiņa, tāpēc šajā pusē iecienīts rokdarbu veids ir cimdu adīšana. Šujam arī valkājamas drēbes, bet, tuvojoties valsts simtgadei, darinājām tautiskos lina kreklus.”

Pērn tekstilrokdarbu grupa Ērikas Mālderes vadībā sāka veidot Latvijas simtgades ūdensrožu segu. Ikviens novada iedzīvotājs tika aicināts pievienoties kopdarbam, lai no auduma, vilnas dzijas, kokvilnas, zīda diegiem vai cita materiāla adītu, tamborētu, izšūtu vai filcētu ūdensrozes. “Šis krāšņais zieds ir atainots novada logo un arī Dzērbenes pagasta ģerbonī, jo ūdensrozes ir Vecpiebalgas atpazīstamības simbols. Dzērbenes apkārtnē ir 32 ezeri, arī dīķu netrūkst, kur vasarā krāšņi uzzied ūdensrozes,” stāsta māksliniece.

 

Baltas ziedlapiņas

Ar rokdarbniecēm bijusi vienošanās, ka ūdensrozes zieds būs balts visās tā nokrāsās, taču citu ierobežojumu nav – dzērbenietes drīkst brīvi improvizēt un radoši izpausties pēc sirds patikas. “Lai taptu ūdensrožu paklājs, vēl sirsnīgi jāpastrādā. Tāpēc aicinu visus novada ļaudis, kas devušies prom no dzimtās puses – aizprecējušies uz citu Latvijas novadu vai devušies peļņā uz ārvalstīm, vai ciltskoks laiž saknes Piebalgā –, iesaistīties šajā akcijā. Savus darinājumus uz Dzērbenes Amatu māju var nosūtīt pa pastu,” Ērika Māldere mudina piebaldzēnus atsaukties.

 

Ērikas Mālderes adītā ūdensroze soli pa solim

 

1. Ūdensrozes apakšējais ziedlapu kopums ir viskuplākais – sešas ziedlapiņas. Lai taptu ziedlapiņa, uzmet divus valdziņus, tad katras rindas sākumā pieaudzē pa vienam valdziņam. Kad uz adatas ir 15 valdziņi, adīšanu turpina apmēram tikpat kārtas, taču nepieaudzējot valdziņus. Pēc tam uzsāk katras rindas sākumā noraukt, saadot pirmos divus valdziņus vai arī pirmo valdziņu noceļot un nākamos divus saadot, lai veidotos glīta adījuma maliņa.

2. Nākamajiem ziedlapu kopumiem ir pa piecām ziedlapiņām. Ada tāpat kā iepriekš aprakstītās, tikai ir mazāk kārtu – noada 10 kārtas un tad valdziņus pakāpeniski norauc.

3. Ziedlapiņas sašuj tā, lai ap centru būtu cieši kopā, bet augšdaļā skaisti atvērtos.

4. Notamborē ūdensrozes auglenīcu un izšuj ar pērlītēm.

5. Tamborēto auglenīcu izver cauri visiem trim ziedlapu čemuriem.

6. Šādi zieds izskatās no apakšpuses.

7. Adītā ūdensroze visā krāšņumā. “Es to adīju no rupjas aitu vilnas dzijas. Tagad šķiet, ka vajadzēja izvēlēties smalkāku pavedienu, tad zieds izskatītos gleznāks,” spriež puķes autore.

 

LA.lv