Mājas, Remonts un būvniecība

Ūdens notekas – nevis lieka greznība, bet nepieciešamība. Padomi to izvēlē un stiprināšanā

Foto - Shutterstock

Ūdens noteku ierīkošana nebūt nav lieka greznība – tā pasargā gan ēkas sienas, gan tās pamatus no pārlieku liela mitruma lietus laikā, taču bieži vien par to aizmirst vai nu nezināšanas, vai arī nepārdomātas līdzekļu ekonomijas dēļ. Ja ēkai ūdens notekas nav ierīkotas jau tās celtniecības laikā, to var paveikt arī vēlāk – modernās sistēmas visai viegli piestiprināt arī pie sienām, vējdēļa vai spāru galiem.

Skārds un plastmasa

– Salīdzinoši nesen ūdens noteku izgatavošanai izmantoja vienīgi cinkoto skārdu. Tagad arvien plašāk tiek lietots metāls, kas pārklāts ar polimēriem, vai arī notekas pilnībā tiek izgatavotas no plastmasas, – skaidro būvfirmas “KMT Projekts” valdes loceklis Māris Stiprais.

Kurš no šiem materiāliem labāks?

Ūdens notekas no plastmasas neietekmē temperatūru svārstības, tas nerūsē, nav pakļauts ultravioleto staru ietekmei. Arī stiprinājumi, kas izgatavoti no polimēriem, ir izturīgi un viegli piestiprināmi, piemēram, pie vējdēļa. Visus montāžas darbus var paveikt saviem spēkiem.

Tomēr plastmasu nav iespējams saliekt, veidojot liektas formas notekas. Tāpat šā materiāla noteku izmaksas ir salīdzinoši dārgākas – četrus metrus gara tekne (105/80) maksā aptuveni deviņus eiro, tikpat gara caurule nedaudz virs desmit eiro. Viens teknes āķis – 1,15 eiro, savienojumi un pagriezieni – aptuveni piecus sešus eiro katrs.

Nedaudz lētāk izmaksās metāla notekas ar polimēru pārklājumu. Arī šīs notekas kalpos ilgu laiku un nav pakļautas apkārtējās vides iedarbībai, turklāt izskatās visai eleganti. Tomēr polimēru pārklājumu ir viegli saskrāpēt jau noteku montāžas laikā, un, tikko tas noticis, metāls sāk rūsēt, ievērojami samazinot noteku ekspluatācijas laiku.

Cinkotā skārda notekas izmaksās vislētāk, taču diezin vai tās izskatīsies glīti kopā ar moderniem jumta materiāliem.

Jumta ūdens notekas var izgatavot arī no citiem materiāliem, piemēram, vara. Tās būs ļoti glītas un kalpos ilgi, taču to cena arī ļoti augsta.

Stiprinājumi teknēm

Pie jumta malas ūdens notekas notur kronšteini. Tie var būt izgatavoti no plastmasas vai metāla, tāpat atšķirīga ir to kon­strukcija. Garākos parasti stiprina zem jumta seguma vēl pirms tā uzklāšanas pie spārēm vai latojuma. Īsākos stiprina pie vējdēļa vai mājas sienas. Kronšteinus parasti izmanto, ierīkojot ūdens notekas arī tad, ja jumts jau uzklāts. Tos reizēm stiprina arī pie spāru galiem, taču jāņem vērā, ka montāžas skrūves tiek ieskrūvētas paralēli koka šķiedrai un konstrukcijas nestspēja ir mazāka. Savukārt universālos vai regulējamos kronšteinus izmanto gan pirms, gan pēc jumta seguma montāžas.

Mainot ūdens notekas, visbiežāk jāierīko arī jauni kronšteini. Ne vienmēr iespējams demontēt jumta seguma apakšējo daļu, tāpēc kronšteinus var stiprināt, piemēram, pie spāru sāniem. Tiesa, jāiegādājas kronšteini ar saliektu kāju vai tas jāpaveic pašam. Turklāt tie jāpiestiprina tā, lai jumta segums nepārsegtu vienu trešdaļu teknes platuma. Pretējā gadījumā stipra lietus laikā ūdens šļāksies pāri teknes ārējai malai.

Visvieglāk ūdens notekas kronšteinus piestiprināt pie vējdēļa. Ja vējdēlis ir pietiekami plats, var izmantot kronšteinus ar garāku kāju, ja šaurs – īsāku, kam ir pietiekami liels atbalsta laukums. Ja vējdēlis ierīkots slīpi, derēs kronšteini, kuru stiprinājuma leņķi iespējams regulēt.

Ir arī kronšteini, kurus ar speciāliem stiprinājumiem ierīko tieši pie cietā jumta seguma malas.

Tāpat ražotāji piedāvā ūdens noteku sistēmas, kurās kronšteinus stiprina kopējā vadotnē. Šajā gadījumā vispirms vēlamajā slīpumā piestiprina vadotni un tad tajā ievieto notekas stiprinājumus.

Jāievēro kritums

Montējot atsevišķus noteku stiprinājumus, vispirms ar mērauklu iezīmē horizontālu līniju ar vēlamo kritumu. Parasti kritums ir pieci milimetri metrā virzienā uz notekas kolektoru. Pirmo kronšteinu ierīko 5–10 centimetrus no malas, pārējos 60 centimetru attālumā citu no cita. Pirms kolektora pēdējo stiprinājumu ierīko piecu centimetru attālumā no tā.

Kad kronšteinu tips izvēlēts, jāsaprot, cik liela diametra teknes un notekcaurules būs vajadzīgas. Ja jumta malas garums ir līdz 12 metriem, pietiks ierīkot tekni vienā slīpumā ar vienu kolektoru un vertikālo noteku. Ja jumta malas garums lielāks, katrā ēkas stūrī jāierīko pa kolektoram un notekai, bet teknes kritums – no jumta vidus uz abām pusēm. Ja laukums, no kura tiek savākts lietusūdens ir 60–100 kvadrāt­metru, pietiks, ja teknes diametrs būs 115, bet notekcaurules – 80 milimetru. Ja laukums būs 80–130 m2, attiecīgi teknes un notekas izmēri ir 125 un 110 mm, vēl lielākiem jumtiem teknes diametram jābūt 150 milimetru.

Tāpat jāaprēķina citu ūdens notekas elementu skaits – būs vajadzīgi stūru savienojumi (iekšējie vai ārējie), tekņu savienotāji, teknes gali (labie un kreisie), notekcauruļu līkumi un trejgabali, savienotāji un noteku stiprinājumi.

Pievienot komentāru