Citas radības, Mājas mīluļi

Truša privātā dzīve – no ēdienkartes līdz manikīram. Kas dzīvnieciņam ir vispiemērotākais?

Foto - Uldis Muzikants

Kad Lieldienu olas atnestas un izdāļātas, Lieldienu zaķis atkal kļūst par mājas trusi, un sākas tā ikdienas dzīve. Kāds mājoklis un ēdienkarte tam vispiemērotākie?

Pavasarī daudzi iegādājas trusīšus. Vieni, plānojot rudenī iegūt gardu un diētisku gaļu, otri gatavojoties ar truša ražoto produkciju mēslot dārzu, trešie – vienkārši vēloties priecāties par garausi un radināt bērnu pie dabas un darba. Truškopis Gatis Pladars novērojis, ka viena vai dažu trušu saimnieku kļūst arvien vairāk. Diemžēl ir arī tādi, kas trusīti paņem tikai papriecāties un rudenī, kad beidzas vasarnīcas sezona, atdod audzētavā atpakaļ. Gatis uzskata, ka katram truša turētājam jāzina vispārējie trušu labturības noteikumi.

Ērta māja

Truša namiņš var būt pagalma rota – gan dzīvnieciņam nebūs garlaicīgi, gan saimnieki varēs priecāties par pūkaini. Tam derētu plašas stiepļu durtiņas vai pat siena, lai labāk varētu redzēt truša dzīvi.

Vieta. Trušu nams nedrīkst būt caurvējā, nav vēlams ne mitrums vai vasarā tieši saules stari. Sals un dzīve ārā garausi nebiedē.

Izmēri. Truša namiņam jābūt tik lielam, lai guļot tas varētu izstiepties un lai ausis pret griestiem nerīvējas. Citu parametru truša – mīļdzīvnieka namam nav, taču dzīvnieciņam pašam patiks, ja būris būs pēc iespējas plašāks – ar dažādām istabām, kā arī būs iespēja izskraidīties āra voljēros u.c. Vizuālie izdaiļojumi ir truša saimnieka gaumes lieta, jo neparastās trušu pilis vairāk domātas saimnieka, ne truša priekam. Protams, ierīkojot trušu fermu, ir citi standarti un kritēriji.

Trušu mammai māju gatavo lielāku, lai varētu ievietot ligzdu mazuļiem un barošanas laikā dzīvot kopā ar tiem.

Zooveikalā nopērkamie būri der pundurtrušiem, kas dzīvos telpās. Dzīvei ārā māja jāgatavo pašam vai jāpasūta meistaram.

Grīda. Jo lielāks un smagāks dzīvnieks, jo tam vajadzīgs mīkstāks grīdas segums. Ja audzētavās truši var dzīvot arī uz stiepļu
žogiem, lai kažociņi būtu glīti un kopšana vieglāka (tualetes saturs izkrīt cauri), tad mīļdzīvniekam, kurš parasti ir nobarots dūšīgs un dzīvos ilgus gadus, vajadzētu dēļu grīdu un salmu, skaidu vai siena pakaišus. Tas tādēļ, lai netiktu bojātas dzīvnieciņa kāju locītavas. Būri tīra divas reizes nedēļā.

Labs risinājums būra grīdiņai ir slīpi, pa diagonāli (45 grādu leņķī) pienaglotas koka latiņas. Starp tām 16 mm starpas, caur kurām iztek čuras un izbirst spiras.

Trusis ir aktīvs grauzējs un savu jauno būri nopietni testēs uz zoba.

Voljērs. Ja tur trušus, tiem vajadzētu izgatavot voljēru, kur izskraidīties. Tas vajadzīgs garauša veselībai. Aplokam der stiepļu žogs, bet to vajadzētu gatavot kā lielu kubu. Trusis ir racējdzīvnieks un ātri vien var ne tikai izrakt sev nedrošu alu, bet arī izkļūt brīvībā, tādēļ vajadzīga grīda. Ja aplokam neliek jumta segumu, to gatavo vismaz ar metru augstām malām, jo trusis ir īsts lēkšanas čempions.

Gatavojot voljērus un būrus, jārēķinās ar briesmām, kas dzīvnieciņu apdraud no ārpuses: žurkas, lapsas, suņi, plēsīgie putni. Tādēļ būra durvīm vajadzīga droša aizdare. Vienkāršākais veids – papildu drošībai iesist aizliecamu naglu.

Piemērota maltīte

Kā mīļdzīvnieku nevajadzētu iegādāties trušu šķirnes, kas ir ļoti liela auguma. Tādi vairāk ēd, tiem sarežģītāka kopšana. Pie trušiem pietiek doties reizi dienā. Noteikti vajag tikai sienu un ūdeni. Pārējais – bonusi!

Sausā barība. Truša pamatmaltīte ir labs siens, tas nedrīkst būt pelējis. Kā spēkbarību Gatis dod miežu graudus un trušu speciālās spēkbarības granulas (pusi uz pusi). Trusim nevajag dot vairāk kā pussauju spēkbarības diennaktī. Garauši ir gardēži un viņiem labāk pie dūšas iet veikalā pirktie našķi, speciālie kārumiņi. Derēs arī sakaltušas (ne pelējušas!) baltas vai rupjas maizes šķēlīte.

To, kas īpaši negaršo, truši izmet no būra, barības trauka (piemēram, graudus). Tādēļ daudzi truškopji tur arī vistas, kam garaušu izbrāķētā maltīte šķiet jauka. Praktiski! Nekas neiet zudumā, turklāt nepievilina garastainus grauzējus.

Sulīgā barība. Zāli trušu fermā mītošie saņem tikai našķa pēc. Viens no iemesliem – būri paliks slapji, un trušiem var rasties gremošanas traucējumi. Taču mājās savus dažus trušus var lutināt, cik sirds kāro. Protams, nedrīkst trusi pārbarot, jo īpaši agri pavasarī, kad zāle spēcīga un jēla. Trusītim dod tikai labi zināmas pļavas zāles (pienenes, āboliņu, gārsas u.c.), jo dažas tam var kaitēt. Piemēram, strutene ir indīga. Papildu maltītē garaušiem der arī visas saknes: burkāni (līdz Jaungadam, jo pēc tam tiem vairs nav barības vērtības), galda (vārītas) vai lopbarības biešu nelielas šķēlītes, kartupeļi (vārīti). Ja nams plašs un garausis var labi izlēkāties, barot var dāsnāk, nebīstoties par gremošanas traucējumiem un aptaukošanos.

Trusi kļūdaini uzskata par kāpostu mīļotāju. Ja plašs voljērs, tad to var darīt, bet, ja būris pašaurs, kāpostus labāk nedot, jo tie pūš punci.

Ūdens. Dzirdināšanai noteikti vajadzīgs svaigs, tīrs ūdens. Ziemā, kad tas ārā mītošajiem garaušiem būros sasalst, vismaz reizi dienā jādod padzerties siltu ūdentiņu vai ielikt traukā sniegu.

Graužamais. Trusim vitamīnu tiesai un zobu deldēšanai vajadzīgi koku zari. Sevišķs kārums tiem pavasarī ir augļukoki. Var novērot, kura ābele vislabāk garšo savvaļas radiniekiem zaķiem un tās zarus apšķibīt arī mājas mīluļa maltītēm. Piebriedušie pumpuri būs konfektes vērtē.

Potes veselībai

Trusi noteikti potē divas reizes gadā. Vienojoties ar lauku veterinārārstu, šis pasākums būs lētāks – jo vairāk potējamo, jo izdevīgāk.

Vedot trusi kā mīļdzīvnieku uz veterinārārsta praksi, jārēķinās arī ar maksu par vizīti. Kopumā šis pasākums var izmaksāt ap 20 eiro trusim. Taču nepotēt trušus nedrīkst, jo tad gaidāmi ne tikai zaudējumi, bet tas ir arī nežēlīgi pret dzīvnieku. Trušus apdraud, piemēram, sevišķi bīstama un izplatīta slimība miksomatoze. Tā sagādā trusim lielas ciešanas, parasti dzīvnieks nobeidzas mokās. Slimības pazīmes: pietūkušas gļotādas, pūžņojošas acis, it kā iesnains deguns, vēlāk parādās čūlas. Ir arī citas bīstamas slimības, pret kurām vienīgais pretlīdzeklis ir kompleksa profilaktiskā pote.

!Pārbaudīta veselība un savlaicīgi veikta vakcinācija (jau trusēna vecumā) ir viens no iemesliem, kādēļ garausis būtu jāpērk pie oficiāli reģistrēta trušu audzētāja.

Manikīrs trusim

Gari un izliekti nagi nav norma, arī trusim veic manikīru. Tam lieto tās pašas knaiblītes, kuras der suņa nagiem.

Trusis skaistumkopšanas procedūru pacieš labāk, ja galva drošībā. Piemēram, to ļauj iespiest mīļotā saimnieka azotē. Garausim stingri saņem ķepiņu. Līdz kurai vietai kniebt nagu, var labi redzēt – caur dzīvo naga daļu vīd rozā tonītis, bet nedzīvais nags ir necaurspīdīgs 
un dzeltenīgs, melns.

Trusenēm manikīru noteikti taisa tad, kad nes pārot. Fermā tas var būt četras reizes gadā.

Ar nagu knaiblītēm apkniebj arī truša priekšzobus, ja tie izauguši pārāk gari, vairs abu žokļu zobi netrāpa viens uz otra, vai ir kāds iedzimts sakodiena defekts. Vai un kā to darīt – ieteiks veterinārārsts.

Uzziņa

Trusi var turēt arī brīvdienu mājā, kur ierodas tikai piektdienu vakaros un svētdienās aizbrauc. Ja viņam siena un ūdens pietiks, tad garausis četras dienas iztiks, saimnieku neredzējis. Trīs dienas trusis var iztikt pilnīgi bez ēšanas un ūdens.

Fakti

Trušu mammai un šķirnes vaislas dzīvniekam pilnvērtīgai barībai noteikti vajag komplekso barību. Ja trusi tikai grib turēt kā smukumdzīvnieku, tam ‘kombikormu’ nevajag.

Lai trusis izaugtu par mīluli un labprāt komunicētu ar cilvēku, pie glāstiem un izņemšanas no būra tas jāradina jau no mazotnes. Maigs raksturs atkarīgs arī no iedzimtības.

Ja grib pārot trusi, meiteni nes ciemos pie puiša. Rīkojoties otrādi, trušu tēvs vispirms ļausies dabīgajai zinātkārei un jaunās vides izpētei, nevis izredzētās aplidošanai.

Trusis ir gudrs dzīvnieks, un to var apmācīt dažādiem trikiem.

Trušu gaļa ir garda un diētiska. Tos audzēt pašpatēriņam ir ļoti izdevīgi, jo vasarā ēdamā tiem netrūkst, bet pavasara metienu rudenī jau ceļ galdā.

Trusis pazīst savu saimnieku.

Trusim tiešām no bailēm var “pārtrūkt” sirds, tādēļ to pie jauniem apstākļiem pieradina pamazām. Ņemot ārā no būra, saimniekam vajag runāt ar dzīvnieku, lai tas justos drošāk.

Uzziņa

Laimīgs (ja par tādu var uzskatīt trusi, kas nav izmantots vaislai) trusis var dzīvot pat 10–12 gadus ilgi.

Pievienot komentāru