Citas tiesības, Manas tiesības

Trīs juridiski ieradumi, kurus katram vajag ieviest savai drošībai

Foto-Fotolia

Tāpat kā katrs cilvēks vairāk vai mazāk pārzina savu slimību vēsturi un stāvokli bankas kontā, viņam būtu jāpārzina arī fakti un procesi savā juridiskajā dzīvē. Tomēr ne vienmēr tā ir – un to apliecina Latvijas Zvērinātu notāru padomes (LZNP) novērojumi, kopš ieviests jaunais e-pakalpojums notariātā, kas ļauj katram redzēt savu jebkad pie notāriem veikto darbību pārskatu.

“Cilvēkus pārsteidz tajā ieraudzītais – izrādās, ka daudzi nemaz neatminas pat ļoti būtiskas savas darbības, kas veiktas pie notāriem, piemēram, par izsniegtām vai saņemtām pilnvarām,” stāsta LZNP priekšsēdētājs Jānis Skrastiņš. Viņš atgādina, ka ir vairākas lietas ikviena cilvēka juridiskajā dzīvē, ko vajadzētu pārzināt un regulāri pārbaudīt, un iesaka tās ieviest kā pastāvīgus ieradumus, lai uzturētu možu savu juridiskās drošības izjūtu.

Regulāri ieskatīties zemesgrāmatā
Ikvienam, kam ir piederošs nekustamais īpašums, būtu ieteicams izveidot ieradumu regulāri ielūkoties zemesgrāmatā interneta vietnē www.zemesgramata.lv, lai pārliecinātos par īpašuma piederību. Īpaši tas attiecas uz tiem, kam pieder īpašumi, kuros paši neuzturas vai uzturas reti, piemēram, meži, t.s. vasaras jeb brīvdienu mājas u.tml. Tāpat tas noteikti būtu jādara tiem, kuri pēc tuvinieka nāves vai nu nav vērsušies pie notāra, lai nokārtotu mantojumu, vai arī nav saņēmuši mantojuma apliecību, kā arī tiem, kuri mantojuma apliecību ir saņēmuši, bet nav zemesgrāmatā ierakstījuši savas īpašumtiesības.
“Visbiežāk tas ir saistīts ar valsts nodevu zemesgrāmatā, bet Latvijā ievērojams skaits personu diemžēl ilgstoši nereģistrē savas īpašumtiesības pēc nekustamā īpašuma mantošanas vai darījuma noslēgšanas. Tas ir liels risks. Par nožēlošanu jāatzīst, ka tieši laika posmu, kamēr īpašumtiesības nav nostiprinātas, mēdz izmantot krāpnieki, lai to piesavinātos,” atgādina Jānis Skrastiņš.

Saglabāt svarīgākos dokumentus un rēķinus
Daudziem līgumu, rēķinu un čeku glabāšana šķiet lieka, tomēr ir situācijas, kad tas attaisnojas. Īpaši, ja runa ir par dokumentiem, kas apliecina kādu lielāku pirkumu, remontdarbus vai citus pakalpojumus, kas ir bijis būtisks ieguldījums īpašuma uzturēšanā. Piemēram, pavisam noteikti šādus dokumentus vajadzētu glabāt tad, ja īpašumam ir vairāki īpašnieki. Gadījumā, ja par īpašuma dalīšanu vai kādā citā darījumā starp īpašniekiem rodas strīds, piemēram, par veiktajiem labiekārtošanas vai remonta darbiem vai uzturēšanu, tad dokumenti, kas pierāda ieguldījumus, būs izšķiroši svarīgi.

Pārzināt savas juridiskās darbības
Cilvēki mēdz aizmirst dažādus notikumus savā dzīvē, tajā skaitā, piemēram, faktu, ka ir izsnieguši pilnvaru kādai citai personai pārstāvēt savas intereses vai pieņemt lēmumus kādā konkrētā jomā. Ierasts domāt, ka atmiņa pieviļ seniorus, taču tā nebūt nav. Tāpēc tagad jaunajā Latvijas notāru portālā www.latvijasnotars.lv sadaļā “Manas darbības” ikvienam ir iespēja pārliecināties par darbībām, kas kopš 2006. gada veiktas pie notāriem, tādējādi skaidri pārvaldot savu juridisko aktivitāšu apjomu un saturu.

“Ģimenes jaunāko paaudžu pārstāvji aicināti šo rīku izmantot arī kopā ar vecvecākiem vai vecvecvecākiem, palīdzot viņiem tajā orientēties. Jo cilvēka mūžs bijis garāks, jo lielāka iespēja, ka kādu no lietām, kas kārtotas pie notāriem, viņš ir piemirsis, taču, iespējams, ka tas ir kaut kas, ko vērts nokārtot līdz galam vai izbeigt – piemēram, pilnvaru atsaukt, jo tā vairs nav aktuāla. Taču, kopš šis e-pakalpojums notariātā ir ieviests, es pats personiski ne reizi vien esmu bijis liecinieks tam, ka arī pavisam jauni cilvēki ir bijuši pārsteigti, kā gan varējuši aizmirst par pilnvaras izdošanu vai izglītības dokumenta sagatavošanu izmantošanai ārvalstīs. Mēs dzīvojam informācijas pārbagātībā, tādēļ, lai nezaudētu dzīves kvalitāti, jāatvēl laiks jaunu paradumu veidošanai, t.sk. pārliecinoties, kad, kāpēc un pie kura Latvijas notāra veikta kāda darbība,” stāsta Jānis Skrastiņš.

Pievienot komentāru