Mājas, Remonts un būvniecība

Tikai 508 ķieģeļi, un stacionāra vieta grilēšanai gatava! Kā pareizi sev tādu ierīkot?

grils

Vasara, nedēļas nogale, atpūta lauku sētā – tas viss gandrīz nav iedomājams bez gaļas šķēles, zivs vai dārzeņiem, kas cepti uz oglēm. Protams, pa ceļam var iegriezties tuvākajā lielveikalā un iegādāties vienreiz lietojamo grilu vai tādu, kas izturēs karstumu un nesarūsēs, teiksim, mēnesi, tomēr tie ir tikai pagaidu risinājumi. Rūpīgs saimnieks savā sētā noteikti ierīkos stacionāru vietu mielasta gatavošanai, vajadzīgas vien nelielas iemaņas celtniecībā un metālapstrādē.

Mangals un grils

Ar ko atšķiras gaļas cepšana parastā mangalā un stacionārā vietā? Mangals visbiežāk ir metāla kaste, virs kuras liek iesmus vai restītes. Turklāt produktu novietošanas aug­stums parasti nav regulējams – paliktnis ir pašas ierīces malas. Mangala sānos ir caurumi gaisa plūsmai, un nekādas citas papildu vilkmes ierīces netiek izmantotas, bet karstums, no apakšas sasniedzot produktus, sāk izkliedēties. Gatavojot rūpīgi jāuzmana, lai pret oglēm pavērstā puse neapdegtu.

Grils atšķirībā no mangala tiek noslēgts ar vāku, zem kura tad arī notiek cepšana. Karstums izplatās vienmērīgāk, un produkti apcepas no abām pusēm vienlaikus. Protams, lai degšana neapstātos, vajadzīgi gaisa pievadkanāli, tāpat nepieciešama vieta, kur dūmiem izplūst.

Labs vidusceļš

Stacionāra cepšanas vieta ir kaut kas vidējs starp abiem iepriekš minētajiem variantiem. Tā atgādina atvērtu pavardu. Tāpat iespējami risinājumi ar nelielu sētiņu, kas tikai nedaudz augstāka par restēm, uz kurām cep. Tomēr šī sētiņa neļauj katrai vēja pūsmai aizpūst karstumu. Ķieģeļi, kas veido norobežojumu, sakarst un arī atdod siltumu.

Šādā ierīcē produkti gatavojas daudz ātrāk, un mazāk ir iespēju, ka tie piedegs, it īpaši, ja ierīkots mehānisms restīšu augstuma regulēšanai. Tāpat nav nepieciešama papildu vilkme. Jo lēnāk plūdīs karstais gaiss, jo labāk. Ierīkojot pavarda tipa cepšanas vietu, protams, vajag arī nelielu skursteni. No degšanas vietas līdz skursteņa augšējam punktam parasti ir vien 1,5 m attālums.

Bez javas un pamatiem

Kā pareizi ierīkot šādu cepšanas vietu, skaidro celtniecības uzņēmuma “KMT projekts” valdes loceklis Māris Stiprais:

– Pats vienkāršākais risinājums – izveidot ķieģeļu krāvumu, neizmantojot pat mūrjavu. Vispirms noblietē līdzenu laukumu, kas iepriekš atbrīvots no sausās zāles. Uz laukumiņa vēlamā izmēra aplī plakaniski liek ķieģeļus, atstājot starp tiem 50 mm spraugas. Apļa diametru izvēlas atbilstīgi restīšu un biezāka metāla loksnes izmēram. Šādā veidā pamīšus liek vēl četras ķieģeļu kārtas. Virs piektās rindas novieto vismaz 3 mm biezu metāla loksni. Uz tās vēlāk liks malku un kvēlos ogles.

Nākamās divas rindas veidos pavarda daļu. Ķieģeļus izkārto līdzīgi, taču kurtuves atvērumam pirmajā rindā priekšpusē izlaiž vienu, otrajā rindā – divus ķieģeļus.

Novieto restītes un virs tām vēl divas ķieģeļu rindas, turklāt spraugas starp tiem vairs nav nepieciešamas. Tas arī viss. Kad rokas nomazgātas, var ķerties pie gatavošanas. Šāda cepšanas vieta ērta tāpēc, ka nepieciešamības gadījumā pēc atdzišanas to var izjaukt un nolikt drošā vietā, lai vērtīgajiem būvmateriāliem jūsu prombūtnes laikā nepieaugtu kājas.

Vajadzīgs stabils pamats

Daudz respektablāk, protams, izskatīsies mūrēta cepšanas vieta.

Kad drošības apsvērumu dēļ izvēlēta piemērota vieta aizvējā pietiekami tālu no dzīvojamās mājas, var sākt ierīkot pamatus. Bez tiem neiztikt, jo mūrētā konstrukcija būs pietiekami smaga. Ērtāk ierīkot nevis lentveida pamatus, bet gan plāksni, kas vienlaikus būs pamats flīzētam laukumiņam pie cepšanas vietas.

Jāsāk ar bedres rakšanu. Tai jābūt apmēram 40 cm dziļai, bet garumam un platumam par 10 cm uz abām pusēm lielākam, nekā ir cepšanas vietas izmērs.

Bedres apakšā ieber 10 cm biezu smilšu kārtu, ko noteikti noblietē. Virs tās – apmēram 10 cm biezu šķembu vai rupjas grants kārtu, ko arī noblietē. Pēc tam būs aptuveni 20–30 cm bieza betona kārta.

Veidņus ierīko tā, lai virsējā mala atrastos aptuveni 10 cm virs zemes. Veidņu augšējo malu rūpīgi nolīmeņo, lai vieglāk nolīdzināt betona virsmu. Aptuveni betona slāņa vidū nostiprina 100 x 100 x 3 mm armatūras sietu. Sagatavo betona javu (cementa un smilšu attiecība 1 : 3) un piepilda veidņus. Plāksnei žūstot, pirmās 3–4 dienas virsmu mitrina un pārsedz ar plēvi, lai tā pārlieku strauji neizžūtu. Veidņus var noņemt pēc nedēļas, taču tālākos darbus var sākt ne ātrāk kā pēc trim nedēļām. Šajā laikā betons būs sasniedzis 70% no kopējās izturības.

Vajag 508 ķieģeļus

Atliek vien izvēlēties cepšanas vietas konfigurāciju un ķerties pie būvniecības. Mūrējot ķieģeļus, jāatceras, ka darbs jāveic ļoti rūpīgi, kontrolējot līmeni gan horizontāli, gan vertikāli.

Pavarda tipa cepšanas vietas kurtuves daļai nepieciešama šamota ķieģeļu odere. Tā shēmā iezīmēta ar gaišāku krāsu. Cokola daļu var mūrēt ar parasto mūrjavu, bet kurtuves daļai jālieto mūrjava, kas paredzēta augstai temperatūrai. Pavarda sānos iemūrē metāla āķus, lai restītes var novietot dažādā augstumā.

Skursteņa daļu vēlāk var apšūt ar skārdu, lai uz tā nekrātos ūdens.

Lai uzmūrētu šādu cepšanas vietu, vajag 510 sarkano ķieģeļu un 35 šamota ķieģeļus. Ņemot vērā, ka viens sarkanais ķieģelis maksā, sākot no 25 centiem, bet šamota ķieģelis – 70 centu, savukārt maiss cementa – aptuveni 4 eiro, materiālu izmaksas ir aptuveni 200–250 eiro.

Ja mūrēšana sagādā problēmas, var iebetonēt pamata laukumu un gatavu kurtuves daļu iegādāties būvniecības preču veikalos. Tiesa, izmaksas būs daudz augstākas – sākot no 500 eiro. Turklāt daļā dārza kamīnu drīkst izmantot tikai kokogles, nevis malku.

Pievienot komentāru