Praktiski
Dārzs

Telpaugs iekaltēts. Kā to atdzirdīt, vai tas maz iespējams? 0

Foto-holesonline.com

Mēdz gadīties, ka negribēti iekalst kāds telpaugs. Tā notiek ar interjerā iegūtiem jauniem augiem, kuriem optimālais laistīšanas režīms pilnībā vēl nav izstrādāts. Telpaugiem, kuri jau daudzus gadus aug telpā, ir izstrādājies noteikts laistīšanas grafiks (piemēram, augi tiek laistīti nedēļas konkrētajā dienā), pie kura augi ir pieraduši.

Telpaugu iekaltēt ir diezgan bīstami, jo katram augam ir atšķirīgas izturības spējas. Viens spēj “atdzerties” pāris stundu laikā, piemēram, spatifi las (Spathiphyllum), bet mirtes (Myrtus) var nobirdināt visas lapas, nokalst un aiziet bojā. Dažādu sugu fēnikspalmu (Phoenix) izskats neizmainās pat daudzu nedēļu garumā, bet pēc pāris mēnešiem sāk brūnēt lapu gali, kas ir augu atbilde uz īslaicīgo ūdens trūkumu. Lapu galu apkalšana, brūnēšana un dzeltēšana aspidistrām jeb “mājas svētībām” (Aspidistra), hlorofītiem (Chlorophytum), strelīcijām (Strelitzia), dracēnām (Dracaena), monsterām (Monstera) un citiem telpaugiem pamatā ir no iekalšanas.

Kas jādara, ja liels skaits lapu galu telpaugam ir apkaltuši? Vienkāršākais veids, kā uz neilgu brīdi saglabāt lapu dekorativitāti, ir – lapas formas veidā nogriezt nokaltušo daļu. Griežot dzīvu lapu, tiek traumētas šūnas, kuras pēc laika sakalst, tad atkal jāatjauno griezums utt. Tādējādi šāda lapas uzlabošana ir īslaicīga. Ja augam lapu ir daudz, un tikai pāris apkaltušas, tad labāk tās nogriezt.

Iekaltētam augam augsne un sakņu kamols podā ir sauss. Tāds augs (arī kaktuss) jāiegremdē siltā ūdenī līdz poda malām, lai augsne un saknes lēnām no apakšas uzņem ūdeni, cik nepieciešams. Lejot ūdeni uz augsnes virskārtas, tas “izskrien” ātri cauri, īpaši, ja augs stādīts kūdras substrātā, pat nesamitrinot to. Iekaltētajiem augiem pēc normāla ūdens ritma atjaunošanās nobirst, nodzeltē vairākums lapu, jo tās ūdens trūkuma brīdī augam ir palīdzējušas uzturēt pie dzīvības jaunākās lapas. Iekaltētu telpaugu, aptuveni 2–3 nedēļas nedrīkst mēslot, pat ne ar vājas koncentrācijas šķīdumu. Mēslošanu atsāk, kad uz auga var saskatīt jaunu lapiņu, dzinumu parādīšanos.

Nevajadzētu iekaltēt acālijas(Azalia), kamēlijas (Camellia), kafijkokus (Coffea), klerodendrus (Clerodendron), afelandras (Aphelandra), lījas (Leea), kodijas (Codiaeum), fitonijas (Fittonia), nefrolēpes (Nepfrolepis), kalatejas (Calathea) u. c. telpaugus, kuri var arī neatgūties no iekaltēšanas.

Sukulentiem iekaltēšanas sekas pamanīt ir grūti, tomēr sausums neatbilstošā laikā (kas nav obligātais miera periods) var izjaukt auga normālos attīstības procesus.

Kas un kā laistīs telpaugus, ja kādu laiku neesam mājās Telpaugi visā dzīves laikā ir jānodrošina ar zināmu daudzumu ūdens, kas tiem nepieciešams augšanai. Bezgala dažādā augu pasaule ir spējusi radīt savdabīgus augus, kuri spēj izdzīvot bez ūdens uzņemšanas vairākus mēnešus, jo ūdeni tie ir uzkrājuši savos audu rezervuāros; augus, kuri bez paaugstināta gaisa mitruma nespēj dzīvot pat pāris dienas utt. Tādējādi iegādājoties atšķirīgos telpaugus, jāatceras, ka augi ar biezām, sulīgām lapām, saknēm un stumbriem ir izturīgāki pret neparedzētu ūdens trūkumu nekā augi ar mīkstām, plānām lapām un smalku sakņu sistēmu.

Tradicionālā metode visos laikos telpaugu laistīšanā, ja esat atvaļinājumā vai komandējumā, ir uzticēšanās vai nu ģimenes locekļiem vai kaimiņiem. Ja kaut kāda iemesla pēc nevar izmantot ne vienus, ne otrus, tad jāizlīdzas ar palielu ūdens tvertni, kurā ievietots auduma viens gals, bet uz otra auduma gala salikti podi ar telpaugiem, protams, bez paliktņiem. Ūdens, sūcoties no tvertnes pa audumu, spēj nodrošināt telpaugu minimālās (ne optimālās) prasības pēc ūdens. Šāds ūdens padeves veids nodrošina arī telpaugus ar nepieciešamo gaisa mitrumu. Svarīgs apstāklis telpaugu labsajūtai ir svaigs gaiss, tas nozīmē, ka telpas ir jāvēdina. Ja augam pietiek mitruma, gaismas, mēslojuma, bet pietrūkst svaiga gaisa, tas nevēdinātā, sasmakušā gaisā var aiziet bojā nedēļas laikā.

Telpaugus nedrīkst laistīt nedēļu uz priekšu, nemaz nerunājot par ilgāku laiku. Telpaugu saknes, ilgstoši mirkstot ūdenī, smok, virszemes daļas tā ietekmē “novīst” un augs aiziet bojā. Telpaugi ar gaļīgām saknēm pārmērīgi slapjā augsnē sapūst, piemēram, klīvijas (Clivia), hlorofīti (Chlorophytum), strelīcijas (Strelitzia), kallas (Calla) u. c. Resnsakņu telpaugus var laistīt reizi nedēļā.

Vienīgais telpaugs, kuru var salaistīt mēnesi uz priekšu, ir dižmeldrs (Cyperus), jo tas siltumā (18–20 °C un augstākā temperatūrā) vēlas augt tā, ka trešdaļa poda, tātad arī tikpat daudz sakņu, atrodas nepārtraukti ūdenī. Ja telpā gaisa temperatūra pazeminās, tad attiecīgi ūdens daudzums jāsamazina, līdz pavisam jāizlej no trauka.

Visu gadu bagātīgi ziedošos falenopšus (Phalaenopsis) laista reizi nedēļā. Vislabāk, ja orhideja ar podu ievietota dekoratīvā traukā bez atvēruma. Laistīšanas laikā liekais ūdens iztek no orhideju poda un paliek otra poda apakšā, nemērcējot saknes, tas, palēnām izgarojot, nedēļas garumā mitrina apkārtējo gaisu, tādējādi falenopša gaisa saknes uzņem mitrumu un nodod to augam.

Savdabīgie sukulenti – kalanhojes (Kalanchoe), sedumi (Sedum), litopši (Lithops), sarkostēmas (Sarcostema), dudlejas (Dudleya), alojes (Aloe), eiforbijas (Euphorbia), gastērijas (Gasteria), sansevjēras (Sansevieria), peperomijas (Peperomia) u. c., kā arī kaktusi – ir spējīgi izturēt ūdens trūkumu veselu mēnesi, ja pirms tam tie ir rūpīgi kopti, kārtīgi salieti un uz šā atvaļinājuma laiku novietoti gaišā, no tiešiem saules stariem pasargātā vietā.

Problemātiskāk būs ar ziedošajiem telpaugiem, jo nepietiekama ūdens daudzuma gadījumā pirmā pazīme būs ziedpumpuru biršana. Cietīs ziedošās Ķīnas rozes (Hibiscus rosa-sinensis), mandevilas (Mandevilla), bugenvilejas (Bougainvillea), katarantes (Catharantus), lielziedu tunbergija (Thunbergia grandiflora), brunfelzijas (Brunfelsia) u. c.

Ja ziedošais telpaugs ir palielā podā, tad var rīkoties šādi – ieliet ūdeni lielā bļodā, tās vidū uzlikt paaugstinājumu, uz kura novieto augu. Poda apakšā noliek pabiezu ūdeni uzsūcošu auduma gabalu, kura malas samērā dziļi iegremdētas ūdenī, tādējādi uz laiku – mēnesi – nodrošinot auga saknēm mitrumu. Lai šādu “automātisku laistīšanu” ierīkotu, jābūt sabalansētam ūdens daudzumam bļodā ar poda lielumu.

Telpauga pods nedrīkst būt bļodas apakšā ar “kājām”, tam blīvi jāpieguļ pie uzsūcošā auduma, citādi ūdens nespēs piekļūt auga saknēm.

Liela izmēra telpaugi pamatīgos podos (palmas, gumijkoki), pirms saimnieka došanās prom labi salaistīti, noteikti sagaidīs atpakaļ savu ūdens devēju, nobirdinot vai nokaltējot tikai kādu apakšējo lapu.

Saistītie raksti

Vēl pastāv tāds telpaugu laistīšanas variants, ja tie vasarā izvietoti dārzā, tad par tiem jūsu atvaļinājuma laikā, ja paveicas, parūpējas lietus.

Neviens telpaugs nav jālaista katru dienu, tādēļ ir vērts “ieviest” regulāru laistīšanas režīmu, piemēram, reizi nedēļā – noteiktā dienā, tad arī augi pielāgojas vienmērīgi izlietot nedēļai doto ūdeni un barības vielu daudzumu, līdz sagaida nākamo laistīšanas reizi.

Sagatavots pēc tematiskā izdevuma “Puķes istabā

LA.lv
IL
Ilze Līvmane
Praktiski
Latvija bez bērnunamiem. Tapuši vēl divi aprūpes centri 1
21 stundas
PR
Praktiski.lv
Praktiski
Cēzara salāti ar grilētu vistu un parmezānu
23 stundas
AG
Aija Geida
Praktiski
Karamelizēti āboli. Bērniem ļoti garšos!
1 diena

Lasītākie raksti

Par svarīgo

LE
LETA
Latvijā
Trīs partijas izstājas no JKP vadītajām valdības veidošanas sarunām
1 stunda
LE
LETA
Latvijā
Bordāns: Vecās oligarhiskās partijas noraka valdības izveidi
38 minūtes
LE
LETA
Latvijā
Gobzems: Visiem politiskajiem spēkiem vajadzētu nelielu psihoterapijas kursu
52 minūtes
LE
LETA
Dabā
Kādi laikapstākļi gaidāmi 18.novembrī? Jaunākā sinoptiķu prognoze
3 stundas
LA
LA.lv
Pasaulē
VIDEO. “Neesmu latviski runājusi kopš 18 gadu vecuma!” Londonā centīgi mācās latviešu valodu
28 minūtes