Praktiski
Rokdarbi

FOTO: Kā top šis brīnums – uzšūts tautiskais krekls0

Talsu novada tautiskā krekla apkakles stūrus rotā ķēžu dūrienā izšūta saulīte un ielocītais raksts. Foto – Anda Krauze

Gadsimtiem ilgi latvju sieviešu tautastērpa sastāvdaļas ir nemainīgas: vilnas brunči, lina krekls, villaine, vainags, josta un bagātīgs rotu klāsts. Lai izdibinātu, kā auž brunču drēbi, nesen braucām uz Zemgali. Tagad dodamies uz Kurzemi izprašņāt par lina krekla šūšanu.

Ne vienu vien tautisko kreklu uzšuvusi un izšuvusi kurzemniece Māra Mertena, kura ir tautas daiļamata meistare un Spāres tautas nama lietišķās mākslas kolektīva “Nāmetiņš” vadītāja.

Viņa iemācījusies šūt jau pirmsskolas vecumā. Adatu un diegu Māras rokās ielikusi māmulīte, kā pati mīļi saka. Ierādījusi, kā jāpiešuj poga, kā jāsalāpa zeķe, kā jāizšuj krustdūrienā un kā jāaptamborē kabatlakatiņš. Māra rokdarbus nav likusi malā, arī atrodoties izsūtījumā Sibīrijā, Tomskas apgabala Krivošeinas rajonā. Tad īpašs prieks bijis, ja kāds paretam no Latvijas atsūtījis diegus vai dziju.

– Man kopš bērnības patika nodarboties ar rokdarbiem. Ja nebūtu šīs intereses, diez vai kādam izdotos piespiest mani mierīgi sēdēt un izšūt vai tamborēt, – spriež meistare.

Jaunas zināšanas un prasmes rokdarbos nākušas klāt skolas un augstskolas gados, bet īstā patika radusies daudz vēlāk. Pēc smagas operācijas bijis garš atlabšanas process. Māra nav varējusi mājās dzīvot dīkā. Tad gluži kā glābēja nākusi kaimiņiene Mirdza Strazdiņa. Viņa aicinājusi talkā izšūt vimpeļus (kolhozu laikos tie bija ļoti populāri!), tautiskos kreklus un villaines. Čaklās kaimiņienes mudināta, Māra deviņdesmitajos gados iesaistījusies Talsu lietišķās mākslas studijā “Dzīpars”, ko vadīja zinošā un enerģiskā Maiga Trukmane. Pēc neilga laika Māra savu meistarību jau bija vairojusi tiktāl, ka ieguva tautas daiļamata meistares nosaukumu.

Interese atdzimst

Māra Mertena mūs sagaida uz Spāres muižas kāpnēm, tērpusies tautastērpā. Kad esam jau kādu laiku runājušās, vaicāju, vai rokdarbniece pati to darinājusi. Viņa stāsta, ka šuvusi aubi, adījusi zeķes un izšuvusi villaini. Talsu novada brunčus audusi un šuvusi kaimiņiene, tautas daiļamata meistare Mirdza Strazdiņa, bet Māra palīdzējusi mazgāt vilnu un krāsot dziju.

Vai, tuvojoties valsts simtgadei, Ģibuļu pagastā, tuvākā un tālākā apkaimē, ir manāma vēlme tikt pie sava tautastērpa? Varbūt daudziem jau tas ir īpašumā? – Vecākajai paaudzei, no kuriem liela daļa diemžēl jau smiltainē, bija tautastērpi. Tajā apglabājām kaimiņieni, kura to vēlējās. Vidējai paaudzei tautisko drānu nav, jo padomju laikā tās nebija godā un cieņā. Tagad gan sāk atdzimt vēlme savā īpašumā iegūt tautastērpu. No mūsu lietišķās mākslas kolektīva “Nāmetiņš” vien četras dalībniece to darina, vēl šopavasar pasākuma “Satiec savu meistaru” laikā pie manis pieteicās trīs kundzes, kuras grib sev uzšūt tautisko kreklu, – stāsta pieredzējusī rokdarbniece.

Patlaban “Nāmetiņa” jaunākās dalībnieces aizrāvušās ar aušanu, jo kolektīvs pie stellēm ticis tikai pirms kāda laika. Tautisko brunču audumu un pamatu villainei vēl jāiemācās noaust, bet jostas un prievītes top uz mazajām stellītēm.

Māra Mertena smej, ka rokdarbnieces tautastērpu dažkārt komplektējot arī ar bartera starpniecību, piemēram, viņa kādai kundzei šuvusi lina kreklu, bet pretim dabūjusi austu villaini.

Kā šuj tautisko kreklu

Talsu novada kreklu darina no smalka lina auduma. To izvēloties, jāraugās, lai diegi būtu vienāda resnuma, citādi rotājošo izvilkumu joslas uz apkakles un aprocēm būs dažāda platuma.

Pieaugušajam vajadzēs 1,5 m dubultplata (1,5 m) auduma, saka Māra. Ja ir ļoti garš augums vai krekls tiks šūts dejotājam, kas dejojot enerģiski cilā rokas, jāpērk 1,7 m.

Lai krekls pēc mazgāšanas nesarautos, audumu pirms piegriešanas iemērc ūdenī, izžāvē un izgludina.

Stāvs. Nogriež eģes malu un piegriež krekla vidusdaļu jeb stāvu. To dara precīzi taisnā diega virzienā (izvelk diegu un pa izvilkto diegu izgriež). Apmetina ar mulinē diegiem, šujot pārmalu dūrienus.

Pēc tam audumu pārloka uz pusēm un priekšdaļā iegriež 26 cm garu šķēlumu. No tā uz katru pusi veido 13 cm garu kakla izgriezumu.

Apkakle. Piegriež, iezīmē vidu, izvelk diegu un ievelk citas krāsas diegu (to vēlāk izvelk). Galus ļoti precīzi nošuj no kreisās puses 0,5 cm attālumā atbilstīgi taisnajam (izvilktajam) diegam. Apgriež uz labo pusi, izlīdzina stūrus un precīzi sadiedz. No stūra un malas atzīmē 1 cm, izvelk vienu diegu (arī no gala, līdz krustojas). Iezīmētajās vietās abas puses sašuj kopā ar pogcaurumu dūrieniem. Izvilkuma daļai pārgriež diegus. Apkakli sāk rotāt ar ielocīto rakstu. Vispirms izšuj zirneklīti, tad – sietos krustiņus, pēc tam apkakles stūros ar ķēžu un pogcaurumu dūrieniem šuj saulīti.

Aproce. Piegriež, iezīmē vidu un ievelk citas krāsas diegu (to vēlāk izvelk). No vidus 0,75 cm attālumā ar 20. nr. diegu no labās uz kreiso pusi šuj mezgliņus 0,5­–0,7 cm attālumā. Galos 0,4 cm attālumā no malas izvelk diegu, saliek ar labo pusi uz iekšu un aizšuj ar mašīndūrienu. Apgriež uz labo pusi, izlīdzina stūrus un nodiedz.

Abas puses ārmalā sašuj ar mašīndūrieniem. Gar ārējo malu šuj robiņus. Katrā aproces galā iegriež apmēram 1,5 cm garus pogcaurumus un apšuj ar pogcaurumu dūrieniem.

Uzplecis. Atrod vidu, iezīmē ar krāsainu diegu (pamatdiegu nedrīkst izvilkt). Šuj mezgliņus tāpat kā aprocei. No tiem uz abām pusēm nomēra vienādu attālumu, lai gatavā veidā būtu 1,5 cm. Maliņas piediedz uz iekšpusi un ar mašīndūrieniem piešuj atzīmētajā pleca vietā.

Sašūšana. Gar kakla izgriezuma malu ieloka diegu un audumu sakroko sīkās krokās. Tā izgriezuma apkārtmērs ir tikpat liels kā apkakles garums.Apkakles ārējo malu piešuj pie krekla labās puses, iekšējo malu – pie krekla kreisās puses.

Piedurkni pie krekla piešuj ar plakano vīli un tās malu pie uzpleča saliek 1,5 cm platās krokās. No uzpleča vidus uz muguras pusi krokas liek 6,5 cm garā joslā. No uzpleča vidus uz priekšējo pusi krokas veido 2,5 cm garā joslā – pavisam 9 cm garumā.

Saistītie raksti

Kad piedurkne piešūta, iešuj ķīli. Divas tā malas šuj pie krekla vidusdaļas, pārējās divas – pie piedurknes malām. Piedurknes malas sašuj, atstājot dūrgalā 8–10 cm garas nesašūtas vīles.

Aproces augšējo malu piešuj pie piedur­knes labās puses, apakšējo malu – pie kreisās puses. Piedurknes galu savelk sīkās krokās un piešuj tādā pašā veidā kā apkakli.

Krekla apakšējo galu atloka 1 cm platumā un atšuj ar slīpiem dūrieniem.

 

 

LA.lv
IL
Ilze Līvmane
Praktiski
No mantojuma var arī atteikties? 2
1 diena
PR
Praktiski.lv
Praktiski
Sagatavo auto ziemai – viss, kas jāzina par riepu maiņu
1 diena
Inita Šteinberga
Praktiski
Ieziemot telpaugus, gādāt par apgaismojumu un citi darbi, kas oktobrī vēl jāpaspēj
1 diena

Lasītākie raksti

Par svarīgo

RO
Regīna Olševska
Veselam
Cenrādī par veselības aprūpes pakalpojumiem viens, rēķinā – kaut kas cits 1
5 stundas
LE
LETA
Pasaulē
Turcija un ASV vienojas par ugunspārtraukšanu Sīrijā
5 stundas
LE
LETA
Latvijā
Izskan jauni vārdi Latvijas Bankas prezidenta amatam
5 stundas
LA
LA.LV
Latvijā
Mājās nav pārnācis zēns: meklē 11 gadus veco Rinaldu 1
7 stundas
LA
LA.LV
Dabā
Latviju sasniegs jauna nokrišņu zona: sinoptiķu prognoze 7 dienām 1
9 stundas