Gadskārtu svētki, Svētki

Svinēsim Mārtiņdienu! Rituāli labklājībai un tautas ticējumi

Foto - LETA

“Visi saka, visi saka: Mārtiņdiena, Mārtiņdiena!/Kad varētu Mārtiņdienu aiz ausīm noturēt!” Tā dainoja mūsu senči un šo dienu svinēja, ejot budēļos un sarūpējot bagātīgu mielastu. Gādāja gaiļa vai vērša gaļu, pīrāgus, plāceņus, zirņu bumbas, alu.

Tagad visvairāk par Mārtiņdienu priecājas bērni skolās, bērnudārzos vai kultūras centros, kur iet ķekatās un rotaļās, dzied, danco, min mīklas un mācās darināt rotaļlietas.

Rituāli labklājībai

Simboliski pēc Mārtiņdienas ir vārti vaļā ziemai. “Latvieši Mārtiņa dienu uzskata kā rudens beigu un ziemas sākuma dienu. Līdz šai dienai jāpabeidz visi rudens darbi, jānokuļ labība, jāapar zeme. Pēc šīs dienas zeme dodas atpūtā un, ja to traucē arot, tad tādā zemē nākošu gadu nav gaidāma nekāda raža,” rakstīja Osvalds Līdeks grāmatā “Latviešu svinamās dienas”.

Folklorā atrodam, ka latvieši ticēja – ar maģiskiem rituāliem Mārtiņos tiks gādāts par saimniecības labklājību, tā pasargāta no ļauniem gariem un lietuvēniem. Piemēram, saimniekam bija jāņem gailis, jāiet uz zirgu stalli, kur putns jānokauj un jāietecina tā asinis zirgu silēs, lai zirgi būtu dūšīgi un labi ēstu.

Ar Mārtiņdienu beidzās klusais veļu laiks un sākās jautrais budēļu laiks. Ticēja, ka tie nes svētību, tāpēc bija gaidīti visās sētās. Mārtiņdienas ķekatniekus sauca par Mārtiņbērniem.

“Budēļos ejot, cilvēki ar pārģērbšanos un viepļiem attēlo dažādus zīmīgus cilvēkus, dzīvniekus, mežazvērus vai lietas,” rakstīja grāmatas “Latviešu gads, gadskārta un godi” autori Marģers un Māra Grīni. Budēļu vidū parasti redzama garā sieva, mazais vīriņš, kaza, dzērve, vilks, lācis, dzirnas, labības statiņš u. c.”

Pilsētas bērnam nezināmā pasaule

Latviešu tradīcijas ir tik bagātas, ka mums tās vajadzētu atkal vairāk celt saulītē, ir pārliecināta Šķibes pamatskolas mājturības skolotāja Zanda Kursīte. Viņa teic, ka ar gadskārtu tradīcijām saistītās nodarbības it īpaši pilsētas bērniem paver it kā jaunu pasauli: “Viņi iepriekš nav zinājuši, kas tās tādas apkūlības un kādi bija lauku sētas rudens darbi. Cenšamies to saprotami izstāstīt un parādīt senču bagātās svētku svinēšanas tradīcijas.” Zanda pati ar ģimeni iet budēļos pie draugiem. Viņa iesaka visiem, kas to vēlas darīt, iepriekš iemācīties dziesmas un rotaļas un arī citādi rūpīgi sagatavoties un pajautāt, vai ķekatnieki tiks gaidīti un durvis atvērtas.

Mūsu maskošanās tradīcija diemžēl ir mazāk populāra nekā latviešiem svešā Helovīndienas svinēšana, un, tās salīdzinot, Zanda saka – Helovīndienā bērni lūdz saldumus bez pamatojuma, tikai solot izjokot tos, kuri neiedos konfektes.

Bet budēļi, pēc ticējumiem, nes svētību mājai un saimei, un viņi cienastu saņem pēc tam, kad iepriecinājuši ar jautriem priekšnesumiem, rotaļām un dziesmām, varbūt arī izjokojuši.

Sātīgs Mārtiņdienas ēdiens ir bumbas jeb pītes, ko gatavoja, sagrūžot piestā vārītus zirņus, pupas, kartupeļus un kaņepes. Bet saldajā ēdienā noderēs medus plāceņi. Priecīgu Mārtiņdienu!

Tautas ticējumi

Dievs iesviedis trīs aukstuma akmeņus Jēkaba, Miķeļa un Mārtiņa dienā, bet ārā tos ņemot Jurģos, Vasarsvētkos un Jāņos.

Ja Mārtiņdienā salst, tad Ziemassvētkos būs atkusnis. Turpretim, ja zosis Mārtiņos pa dubļiem staigā, tad Lieldienās ies pa ledu.

Ja Mārtiņa diena miglaina, tad ziema būs silta.

Ja Mārtiņa dienā sarma kokos, nākamā gadā būs daudz dārza augļu.

No Mārtiņiem līdz Ziemassvētkiem jāstāsta pasakas un jāuzdod mīklas minēt, jo tad labi barojas cūkas.

Prusaki iznīkst, ja tiem Mārtiņos atsaka vietu šādiem vārdiem: “Sarkanie kundziņi, uz priekšu vietas jums nav!”

1 komentārs

  1. … Nu ta, viss butu labi, sodien, nosvinets, bet kada kalendariska gudriba gul aiz Martiniem?
    … Vai tas ari nebutu jamaca berniem skolas … lai tie netiktu svesnieku apsmieti par nesaprotamam blenam … tapat ka balku vilksana Riga …?

    … Vai nav japiemin ari musu sencu senas gudribas … gadalaika sistematiska organizacija, no Janiem uz Maras, Mikeliem, Martiniem, Ziemassvetkiem, Meteniem,Lieldienam un Usiniem atkal atpakal pie senajiem Janiem … !
    … Si senlatviesu sistema nav sliktaka par citam, sveso filozofiju vai ideologiju izgudrotajam ‘laika skaitisanas’ sistemam (Romas, Gregorija)… un ir saulgriezu stavokla pamatojums iepret sveso meness fazu skaitisanu … un kas atbilst siltas un dasnas Saules pieludzejiem …

    … Jazin ne tikai latviesu senas laika skaitisanas sistema, un to sadalijums 8 X 45 dienu fazes, bet ari attiecigais darbs un svetku svinesanas veidi … !
    (Sk. Margers un Mara Grins, LATVIESU GADS, GADSKARTA UN GODI, 11- 177 llp.)

Pievienot komentāru