Mājas mīluļi, Suņi

Suns ķēdē – saimnieka kauns un negods. Kā uzcelt ērtu namu mīlulim?

Nams_bobim_12

Suns ķēdē ir saimnieka kauns­ un negods. Dzīve nebrīvē maina dzīvnieka psihi. Ja tam izdevies norauties, suns var nodarīt lielu postu. Suns tikpat labi kā ķēdē sargās māju arī tad, ja būs ielikts voljerā, kur siksna vienmēr nežņaugs kaklu.

“Suns pie ķēdes ir nežēlība, un neder attaisnojumi, ka agrāk tā darīja visi,” skaidro kinoloģe Lelde Muceniece. Turklāt laukos vēl aizvien mēdz aizbildināties, ka pa nakti jau suni palaiž paskraidīties. Taču suns nestaigā, tikai stabus ošņādams. Tas dodas sirojumos uz mežu, tramda un nogalina meža dzīvniekus, kas ziemā nāk tuvāk cilvēku mājokļiem. Turklāt brīvsolī palaistais daudz interesanta var atklāt arī ekspedīcijās uz kaimiņu trušu un vistu kūtīm. Kamēr šis nav pieķerts, noziegumos vainos lapsas un citus suņa attālos radus, ne kaimiņu laipno Kranci. Ir zināmi gadījumi, kad draudziņi salasās barā un spējīgi uz vēl lielākiem varoņdarbiem, piemēram, pat uzbrukumam aitām.

Daudzi tieši tādēļ cilvēka labāko draugu neatlaiž no ķēdes nemaz. Kinoloģei pat zināmi gadījumi, kad siksna ieaug dzīvniekam kaklā. Pirms ziemas labi barotais suņuks saresnē un siksna kļūst par žņaugu. Kinoloģe teic, ka suņa turēšana ķēdē tam rada neatgriezeniskas psiholoģiskas problēmas. Ar ķēdes suni nevarēs iet pastaigāties pavadā, jo viņš jau ir pieradis pie mūžīgas raustīšanās un saimnieku visu laiku vilks uz sev svarīgām vietām.

Kinoloģe uzskata, ka arī pie mums vajadzētu ieviest daudzu Eiropas valstu praksi un suņu turēšanu pie ķēdes aizliegt. Piemēram, tepat kaimiņvalstī Lietuvā suni pie ķēdes nez vai izdosies pamanīt. Lelde uzskata, ka katram sunim noteikti ir vajadzīgs voljers, jo tik pamatīgu sētu ap māju, kurai suns netiktu pāri pa augšu vai apakšu, izveidot ir gandrīz neiespējami. Voljers ir nepieciešama vieta, kur ievietot suni, ja atnākuši ciemiņi vai suns paliek viens ar maziem bērniem pagalmā.

Pirmkārt, suni nožogojumā nedrīkst likt kā sodot. Voljers ir vieta, kur sunim jādodas ar prieku. Tādēļ dzīvnieku baro tikai tajā. Sevišķi radināšanas posmā vēlams kāds kārums, lai ieiešana slēgtajā zonā saistās ar kaut ko jauku.

Minimālais voljera izmērs vidēja auguma mājas sargam ir 3 x 2 metri. Protams, jo lielāks, jo labāk. Arī būdas izmēriem jāatbilst suņa lielumam. Vilku suņa līdziniekam vajadzēs apmēram 110 x 75 x 75 cm plašu namu. Lai suns varētu ērti ieritināties, ieeju veido garākā sāna malā, nevis galā, kā ierasts. Būdā ieliek salmus. Siens vai sega nederēs, jo tie pievelk mitrumu. Voljera grīdu ieteicams veidot no dēļiem (labi būs 3,5 cm biezi), paaugstinot virs zemes, ar nelielām spraugām, lai iežogojumā vienmēr būtu tīrs un sauss. Grīdu var arī cementēt, taču tad uz tās Lelde iesaka uzbērt olīšus un kādu gabalu tomēr noklāt ar dēļiem, lai sunim būtu kur atgulties vai sēdēt. Sienām pietiks 1,60 cm augsts žogs. Suņa ķepām kaitīgi un svaram pieveicami ir parastie stiepļu pinuma žogi, ko pārdod ruļļos. Piemērotākie ir izturīgie metāla sētu moduļi, kas nopērkami būvniecības veikalos. Tik zemam voljeram vajadzīgs arī jumts. Ir firmas, kas piedāvā jau gatavus suņu voljerus un izgatavo tos vajadzīgajā lielumā.

Jārēķinās, ka arī voljerā dzīvnieku nevar ieslodzīt uz mūžu un tam katru dienu saimnieku klātbūtnē jāļauj izskraidīties vai jāved pastaigā.

7 Komentāri

  1. Ja jau viss būtu tik vienkārši.Vai kinoloģe ir padomājusi cik izmaksā žogs un līdzekļi sanāk knapi paša eksistencei.Protams,visi teiks-kāpēc sunīti ņēma.Vai kāds kas paņem sunīti ir gaidijis ka tas ir agresīvs vai staigulis.Domāju ka nē.Tad nu jaunais saimnieks ir izvēles priekšā-nospricēt,izmest mežā vai tomēr ķēde.Nerunāsim par saimniekiem idiotiem,bet par normālu cilvēku,kurš grib sunīti un rūpējas par viņu.Skumīgi ka mīlulis jāliek pie ķēde,bet ja savādāk nevar.

    1. Es piemēram, savējo arī nevaru laist no ķēdes vaļā, jo tad viņš skraida pa visu miestu un mājas dienām nerād”as, kaut arī kastrēts. Labi, ka nav agresīvs, bet tāpat saprotu, ka nevar ļaut sunim klaiņot savā vaļā. Tad nu nav variantu….

  2. Laukos ir vajadzīgs suns!
    Un tam jādzīvo brīva suņa dzīve – ar visām izrietošām sekām, protams.
    Manējo, piem., nošāva mednieki, jo kādubrīd traucēja medības. Maitas, protams, bet nu ko…

    1. Nē, maita esi tu, ka laidi savu asinssuni paganīties. Nevajag aizmirst, ka LR teritorijā dzīvo ne tikai dažādi lopiņi, kurus suns var sakost vai nokost, bet arī cilvēki, kurus suņi regulāri sakož un nokož. Tā ka, dārgie zoofili, turiet savus suņus, kur gribat – pie ķēdes, zem gultas, voljērā -, bet tā, lai viņi neapdraud cilvēkus un dzīvniekus. Tas būtu galvenais, nevis te atkal siekaloties ap to, ka sunim nav ērti pie ķēdes. Tas nevienu neinteresē, kas viņam ir vai nav ērti, jo galvenais tomēr ir cilvēku drošība.

  3. ja “kinoloģei” pašai nevar būt bērni, lai pieņem bāreni un to apauklē, nevis fantazē, dzīvniekam piedēvējot cilvēciskas īpašības !

  4. Voljers gan vairāk pēc cietuma izskatās. Būtu labi ja visādi analfabēti pārstātu mācīt citiem dzīvot, bet pievērstos savas dzīves sakārtošanai. Nevar visus dzīves atgadījumus ielikt stigros rāmjos! Cilvēkiem tomēr pašiem ir jāatīsta domāšana un jāsaprot kas slikts un kas labs. Laukos uc privātmājās šāds suņucietums piemēram, zaglim ļaij mierīgi laupīt visu kas nav piesiets, kamēr saimnieka nav tuvumā, bet uz suņa rejām tas nevar ik ātri no lauka ,vai nāburga atskriet.

Pievienot komentāru