Praktiski
Dārzs

Strauji mainīgi laikapstākļi rada stresu augiem. Ko iesaka lietpratēji?0

Foto: Kurhan/SHUTTERSTOCK

Pēc lietaina un vēsa laika uznākušais karstuma vilnis augiem un dārzniekiem izraisījis pamatīgu stresu. Dažviet pat nācies otrreiz stādīt nosalušos tomātus un gurķus.

Ko savos dārzos dara un citiem iesaka lietpratēji?

Uzmana mauriņu

“Vai saule cepina vai lietus līst, pagalma zāle jāpļauj, ja tā aug. Tikai svarīgi to darīt pareizi, nenodarot pāri mauriņam,” skaidro dārzu ierīkotāja Maruta Kaminska no Valles.

Nosaka tipu

Vispirms jātiek skaidrībā, kāda tipa mauriņš ir dārzā. Kopšana atšķirsies nelielam pilsētas tipa mauriņam no plašas lauku sētas zāliena.

Maruta savu lauku sētas mauriņu tikai regulāri nopļauj ar pļaujamo, kam ir zāles smalcinātājs. Tādējādi zāle pati baro zāli.

Nekāda papildu laistīšana vai mēslošana nenotiek. Taču, lai mauriņš būtu izcili skaists nelielam dārzam vai kā fons greznām puķudobēm. to vajag gan mēslot, gan laistīt.

Intensīvi koptam un laistītam mauriņam vajadzīgs mēslojums reizi mēnesī. Lauku pagalma mauriņam pietiktu ar reizi vai trijām sezonā.

Ja zāles stiebri pēc pļaušanas izskatās apdzeltējuši kā tautisku jostu galu bārkstis, tas nozīmē, ka steidzami jāasina pļaujmašīnas naži.

Karstumā laista

Vislabāk klājas tiem mauriņiem, kam ierīkota automātiskā laistīšanas sistēma. Ja ir silts un mitrs, zāle būs skaista kā paklājs.

Ja tādas ierīces nav, vajadzētu pagalma parādes daļu aplaistīt kaut vai ar šļūteni. To dara vakarā, lai zāle paspēj atdzerties.

Taču ar vienu reizi velēnai nepietiks. Lielā sausumā vajadzētu laistīt vairākus vakarus pēc kārtas, lai tiek arī saknēm, ne tikai virskārtai. Karstā laikā nedrīkst kaisīt minerālmēslus, jo tā var izraisīt pamatīgus apdegumus.

Karstā laikā mauriņu pļauj, noregulējot pļaujmašīnu uz visaugstāko līmeni.

Lietū mēslo

Foto: Kurhan/SHUTTERSTOCK

Lietus ir labākais laiks, lai iedotu mauriņam mēslojumu. Pauzē starp lietusgāzēm to izkaisa, lai tas tūliņ izkustu un sāktu barot zālīti.

Ja lietus periods nav ilgs un tiek solīts saulains laiks, ar zāles pļaušanu var paciesties. Taču visu laiku jāvēro, kad sasniegts kritiskais garums.

To, kāds tas ir, zina katrs zāles pļāvējs, rēķinoties ar savām prasībām zāles garuma ziņā un pļaujmašīnas iespējām tikt galā ar garāku zāli.

Ja lietus periodā zālei ļauj pāraugt, nopļaujot apakšā jau var būt dzelteni izsutumi. Tad jāgaida, kamēr mauriņš atkal kļūst glīts. Lai zālei būtu mazāks stress, pāraugušo zālīti var pļaut pamazām. Vispirms pļauj, cik augstu var noregulēt pļaujamo, pēc dienas vai divām pazemina pļaušanas augstumu, līdz atkal sasniegts vēlamais stiebru garums.

Lietainā laikā (slapju zāli lietus pārtraukumos) ar jaudīgu pļaujmašīnu var pļaut, kā parasti. Ar mazjaudīgu – noregulē visaugstāko pļaušanas augstumu.

Mitru zāli nedrīkst pļaut ar elektriskajām pļaujmašīnām.

Sākas zemeņu raža

Foto: Sandis Gothards

Agrajām ogām raža jau sākusies, un nu jau var novērtēt, ka kopumā tā būs vidēja.

“Pērn ogas ietekmēja sausums, bet šogad – pavasara aukstums. Tāpēc nevajadzētu vilkt garumā ar ogu ēšanu un gatavošanu ziemas krājumiem, jo to nebūs daudz,” secina zemeņu audzētājs Sandis Gotfrīds no Kandavas, kurš ogas audzē gan tuneļos, gan uz lauka.

Vāc bojātās

Patlaban svarīgi nolasīt visas puvušās ogas, ja tādas pamana. Šīs ogas neliek kompostā, bet ierok bedrē vai aiznes tik tālu no dobēm, lai vējš nevarētu atpūst puvi izraisošo sēņu sporas. Ja puvušās ogas nenolasa vai met vagās, tās inficēs pārējās zemenes.

Jāuzmana arī, vai pietiek mitruma. Ūdens trūkuma dēļ ogas nevar izbriest, kā nākas, un nav garšīgas. Sausumā laistīt vajadzētu reizi trijās dienās (ja nav pilienlaistīšanas iekārtas).

Smilšainā augsnē dod nelielu daudzumu ūdens, bet biežāk, smagā mālainā augsnē – retāk un pamatīgi. Laista vakarā, lai augi atdzeras.

Vakars un agrs rīts ir piemērotākais laiks ogu lasīšanai. Tad tās ir visgardākās.

Agrā raža

Foto: Irykdelta/SHUTTERSTOCK

Zemenes jau ir nogatavojušās tiem, kas tās audzējuši tuneļos. Pārējiem pirmās ogas būs jāgaida ilgāk, jo uz lauka tās nokoda sals. Pat zem agrotīkla seguma stādi apsala un pirmie ziedi uzplauka melni.

Lielaudzētāji agras ražas ieguvei gatavo pamatīgus plēves vai tā sauktā agrotīkla tuneļus. Mazdārziņā pietiks ar lokiem, kas pārlikti dobei un pārvilkti ar biezāko agrotīklu.

Segumu tur, līdz zemenes sāk ziedēt. Tad to ņem nost, lai var notikt apputeksnēšanās un ogas labi attīstās. Taču jārēķinās, ka pēkšņi var uznākt salnas, tāpēc segumu vēlams atstāt pa rokai.

Sandis audzē tikai veco labo zemeņu šķirni ‘Venta’, kas nekad nepieviļ. Ogas ir garšīgas un labi transportējamas.

Izvēlas segumu

Lai ogas ienāktos agrāk un būtu tīras, lai stādi nebūtu tik daudz jāravē, zemenes iesaka audzēt uz dažādiem segumiem. Taču katram ir savas labās un sliktās īpašības.

Zemenes gan tuneļos, gan uz lauka Sandis audzē uz melnā plēves seguma. Lai būtu vieglāk lasīt, tās audzē paaugstinātās vagās. Zem plēves ierīkota pilienlaistīšana. Ravēt vajag tikai pirmajā gadā, kamēr izgrieztajos caurumos stādi vēl mazi. Kad tie sacero, ne­zālēm vairs nav vietas.

Lai jaunie stādi augtu straujāk un lieki netērētu spēku, pirmās ogas tiem nokniebj.

Taču lielā karstumā uz melnās plēves ogas gluži vai izvārās. Uz seguma var būt pat 50 grādu! Šādā laikā ieguvēji ir tie, kas zemenes audzē uz baltās plēves. Dažiem labāk patīk pītie sintētiskie audumi. Taču arī zem tiem noteikti jāierīko pilienlaistīšanas sistēma.

Vagā izklāj salmus. Tos liek arī gar vagu malām, lai ogas guļ uz tiem, bet nekarst uz sintētiskajiem materiāliem.

Segums vajadzīgs, jo mazgātas ogas zaudē izskatu un garšu.

Var pabarot

Lai lielas būtu arī pēdējās zemenes, tagad ceriem var uzbērt zemenēm paredzēto komplekso mēslojumu. Nereti lielogu šķirnēm spēka pietiek tikai pirmo ogu briedināšanai. Tas vajadzīgs arī tā sauktajām remontantajām zemenēm, kuras ražo ilgu laiku. Nederēs ūdenī šķīstošie mēslojumi, jo tie tiks arī uz lapām un ogām, kuras jau lieto pārtikā. Granulēto mēslojumu apber ap augu, kad augsne labi mitra.

Savus zemeņu laukus Sandis mēslo tikai vienu reizi – pavasarī.

Apgriež zaļumus

Foto: Sandra Ruska

“Tie ir maldi, ka skābenes, rabarberus un citus pavasara zaļumus drīkst ēst tikai līdz Jāņiem. Apgriez un ēd atkal! Neviens no tiem vēl nav nomiris,” joko bioloģisko zaļumu un dārzeņu audzētāja Laima Hercberga no Penkules pagasta.

Ražu nogriež

“Lai cilvēka organismam būtu jūtams kāds ļaunums, vajadzētu apēst vairākus kilogramus vecu skābeņu, pāraugušu rabarberu vai spinātu. Turklāt tie, kad veci, vairs nav garšīgi, kļūst stiegraini un cieti,” norāda Laima.

Ja skābenes plūc regulāri, tās ataug visu laiku un atkal ir jaunas. Ja tas nav darīts, tagad ir īstais brīdis visas skābenes nogriezt un ielikt saldētavā. Tās varēs lietot, kamēr ataugs jaunās, vai glabāt ziemai.

Rabarberiem izrauj (nevis nogriež) kātus, cerā atstājot 5–7 lapas. Ražu apēd vai sagriež gabaliņos un sasaldē. Kad ataugs jaunas lapas, varēs atkal lietot pārtikā.

Pēc zaļumu ražas nogriešanas uz mitras augsnes uzkaisa nedaudz pelnu.

Atjauno lokus

Līdzīgi rīkojas ar maurlociņiem, ja negrib priecāties par skaisto ziedēšanu. Pēc nogriešanas tie atkal ataugs maigi un gardi. Nogrieztos lociņus var sasmalcināt un arī likt saldētavā, taču saimnieces pieredze liecina, ka rudenī lokus vairs īsti negribas.

Taču pēc jaunā gada jau var diedzēt svaigus lociņus no sīpoliem.

Kamēr maurloki ataug, var pašķīt arī sīpollokus. Taču no tiem norauj tikai pa kādam malējam no katra sīpola, atstājot viducīti, lai aug sīpols.

Spinātus atjauno, sējot ik pēc pāris nedēļām. Kad zaļumi vairs nav sulīgi un maigi, rauj ārā un ēd vēlāk sētos. Ja jūt, ka visu ražu nespēs apēst, kamēr spināti vēl maigi, arī tos var sasaldēt.

Izvēlas salātus

Arī salāti dažkārt ir ēdami tikai īsu brīdi. Sausuma un citādu trūkumu ietekmē tie var strauji kļūt rūgti.

Salātiem regulāri vajadzīga laistīšana.

Saistītie raksti

Ja salāts nav neciešami rūgts vai rūgtums tieši garšo, to var ēst, lai arī tas zied. Plūc malējās jaunās lapiņas un ēd. Tām nav ne vainas. Laimas saimniecībā Vizbuļi par labākajiem uzskata krokotos salātus. Tie arī tirgū ir vispieprasītākie. Izcili laba ir šķirne “Lollo Bionda”.

Arī salātus var sēt un izstādīt atkārtoti (pat vienu sējumu var izpiķēt ar nedēļas intervālu), lai vienmēr būtu gardas, sulīgas, kompaktas galviņas.

Siltumnīcā audzēti salāti ir mīkstāki un gardāki nekā dobē audzētie.

LA.lv
IL
Ilze Līvmane
Praktiski
Pensijā – tikai 70 gadu vecumā? Klīst tādas runas…
17 stundas
AG
Aija Geida
Praktiski
Biešu salāti ar grauzdētām ķirbja sēklām
18 stundas
AG
Aija Geida
Praktiski
Dārzeņus ēdam par maz. Vairākas receptes ēdienkartes dažādošanai
21 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

ML
Māra Libeka
Veselam
Uz aptieku ne tikai pēc zālēm: aptiekās paplašinās pakalpojumu klāstu
1 stunda
SK
Skaties.lv
Latvijā
Baldonē atrod mucas ar aizdomīgu vielu. Teritorija norobežota
47 minūtes
Uldis Šmits
Pasaulē
Ievēlēta, bet…
8 stundas
MA
Māris Antonevičs
Latvijā
Māris Antonevičs: Priekšnieks aizmirsis solījumu? Versijas par JKP reakciju
1 stunda
LA
LA.LV
Dabā
Septiņas dienas valdīs vasarīgi silti laika apstākļi: jaunākā prognoze
16 stundas