Praktiski
Dārzs

Steidzamie dārza darbi: sēj burkānus, stāda ķirbjus, mēslo rozes 0

Foto-Fotolia

Steidz sēt sakņaugus

Patlaban darba dārzā tik daudz! Arī par ziedēšanas skaistumu jāpagūst papriecāties. Grūti izlemt, ko darīt vispirms. Ko savos dārzos dara un citiem iesaka zinoši dārznieki?

Bioloģiskās zemnieku saimniecības Atvases Ķekavas novadā saimnieks Andris Mangulis iesaka pasteigties ar burkānu sēju.

Jāsteidz sēt un stādīt burkānus, bietes un citus sakņ­augus, kamēr mēness vēl dilst. Dārznieks savā saimniecībā darbus veic pēc mēness fāžu cikla un pārliecinājies, ka tas pozitīvi ietekmē ražu. Protams, tas nav vienīgais faktors, kas ietekmē ražu.

!!! Glabāšanai paredzētos burkānus un bietes var sēt līdz pat Jāņiem!

Burkāniem sevišķi svarīga ir piemērota augsne. Tai jābūt irdenai, dziļi sastrādātai. Atvasēs zeme ir kūdraina, kas burkānam ļoti patīk. Būtu labi pirms burkānu sējas to pārcilāt ar dārza dakšām, lai irdenā daļa iznāktu dziļāka. Burkānus var sēt uz vagām, taču tad tie vairāk būs pakļauti sausumam.

Pirms sēšanas augsnē nedrīkst būt iestrādāti kūtsmēsli. Ja saimniecība nav bioloģiskā, augsnē var iestrādāt komplekso pilnmēslojumu.

Burkānus sēj vietās, kur iepriekš auguši augi, kam raža bijusi virszemē. Sēj centimetru atstatus sēkliņu no sēkliņas. Andris Mangulis burkānus sēj ar sējmašīnu 3 cm platās dubultrindiņās ar piecu centimetru attālumu. Burkāns pacietīs arī biezāku iesēšanu, taču tad vajadzēs retināt.

!!! Jo ciešāk burkāni iesēti, jo tie būs sīkāki.

Burkāni dīgst 7–14 dienas atkarībā no laika apstākļiem. Vislabāk pagūt iesēt brīdī, kamēr augsnē saglabājies mitrums no ziemas. Nelielās platībās burkānu sējai izvilkto vagu var bagātīgi salaistīt, tad iesēj sēklas un vadziņu aizrušina ar sauso augsni. Pēc tam vairs nelaista, citādi augsnes virskārtā izveidojas garoza, kas neļauj sēklai izdīgt. Ja gadījies pamatīgs lietus, kas sablietējis vēl neuzdīgušo burkānu dobi, ar lapu grābekli mazliet pairdina augsnes virskārtu, lai neizveidojas garoza. Lai būtu jēga no laistīšanas, jālej 20–30 litru ūdens uz kvadrātmetru.

Lai mitrums neiztvaikotu, sējumus var apsegt ar melno agrotīklu (der gan austais, gan mīkstais). Tas pasargās augsni no izžūšanas un mazinās nezāļu augšanu. Dobi pat var noklāt ar kartona loksnēm.

Segumu nedrīkst turēt ilgāk par septiņām dienām, lai burkāni neizstīdz.

Baltais agrotīkls nederēs, jo zem tā strauji sazaļos nezāles.

Svarīga ir burkānu ravēšana. To nedrīkst izdarīt ne pārāk agri, ne nokavēt. Burkāni ilgi dīgst, un nezāles parasti sasparojas pirmās. Ja burkānu rindiņas ir iezīmētas, vajadzētu iziet ar kapli vismaz rindstarpas un dobju malas, lai paliek neskarta tikai šaurā vadziņa, kurā dīgst burkāniņi.

Lai varētu noteikt burkānu rindiņas, starp tām var iesēt griķus, kas, strauji sadīgstot, iezīmēs vagu rakstu. Vēlāk griķus izkaplē, neskarot burkānus.

Atvasēs burkānus ravē, kad ir redzamas otrās lapiņas. Šaurajā nezāļu joslā tie jūtas labi. Nezāles tos pat pasargā no saules cepināšanas, turklāt nenoēno. Ja burkānus izravē pārāk agri, daļa no tiem var iet bojā, nodegt saulē.

Ja burkāniem veidojas bārkstainas saknes un bietes nepadodas glītas, var būt vainojams mangāna trūkums augsnē. Viens no veidiem, kā to labot, – apliet augsni pavasarī ar kālija permanganāta šķīdumu. To var uzliet arī uz pašiem augiem (vājas koncentrācijas!).

Kad burkāni izravēti un sākuši ņipri augt, ieteicams dobi mulčēt. Tādējādi tiks saglabāts augsnes mitrums un irdenums, mulča arī neļaus augt nezālēm. Kā mulča der gan salmi, gan lapas un kūdra. Labs ir arī komposts, taču tam jābūt pareizi sagatavotam, bez nezāļu sēklām.

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Gatavojas ķirbju stādīšanai

Ķirbju audzētāja Valentīna Cuznetova Limbažu novadā veido īpašas dobes ķirbjaugiem.

Dobes krauj 1,2–1,5 m augstas, apaļas, ap 2 m diametrā. Saimniecībā tādas jāsagatavo vairāk par simtu!

Pamatkārtā ap 0,5 m augstumā liek sienu, salmus, smalkus žagariņus, augu atliekas (tomātus ne!) pēc principa – jo biezāk, jo labāk. Pēc tam visam pārber 1–1,5 spaiņus vistu mēslu un salaista. Kā nākamo augsnes slāni uzber kūdru, kurā iestrādā ap 3 l pelnu, un visu kārtīgi salaista. Augsnes un kūdras slānim jābūt ap 0,5 m biezam. Kaudzes sastāvu var variēt, lietojot to, kas kuram pie­ejams, piemēram, pievienojot komposta kārtu (ne virspusē, lai nedīgst nezāles), nopļauto zāli.

Dobi noteikti vajadzētu nobeigt ar kūdras slāni, jo tas pasargās no mitruma iztvaikošanas un nezāļu augšanas.

Paaugstinātās dobēs augi jūtas ļoti labi, un kopšana ir daudz vieglāka, salīdzinot ar audzēšanu vienkāršās dobēs.

Maija beigās, kad lielais salnu risks būs garām, katrā šādā dobē stāda 4–5 stādus.

Šādas dobes piemērotas ķirbjiem, kabačiem, arbūziem, melonēm. Laika apstāk­ļi šovasar solās būt labi (pēc saimnieces novērojumiem) un šiem augiem labvēlīgi.

Ja plānots iegūt sēklas, ķirbjiem tuvumā nevajadzētu stādīt kabačus, kas ir traki uz kaimiņu apputeksnēšanu un ķirbju šķirņu maitāšanu.

Ja pašu audzētu stādu vēl nav, var iesēt ķirbjus un kabačus, kas būs paredzēti tikai tūlītējam patēriņam, jo raža nepagūs pienācīgi nobriest. Sevišķi svarīgi tas ir greznajiem, lielajiem ķirbjiem. Stāda izaugšanai vajag vismaz mēnesi. Valentīna Cuznetova audzē ķirbjus arī izstādei, tādēļ tiem jābūt labi nobriedušiem. Sēklas stādiem sēj aprīļa vidū, vēlākais aprīļa beigās.

Ja dārza saimnieks attapies tikai tagad, tad ziemas glabāšanai paredzētajiem ķirbjiem stādi jāpērk.

Taču vēl var pagūt iesēt dažus maza izmēra ķirbīšus, piemēram, ‘Uchiki Kuri‚‘Justinka‘, ‘Potimarron‘.

Ja ķirbjus vai kabačus sēj tagad, tad var neaudzēt stādus podiņā, bet sēt tieši augsnē, kaudzē. Virs katras sēkliņas uzliek puslitra stikla burciņu, kas radīs siltumu un saglabās mikroklimatu. Kad stāds paaudzies, burciņu var aizvietot ar lielu plastmasas burku (5 l tilpums), kam nogriezta apakšmala. Šādos apstākļos stādi augs straujāk.

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Rozes – mēslo, mēslo, mēslo…

Rožkope Daila Trubiņa Tukuma pusē savā plašajā rožu dārzā uzmana, lai rozes straujā attīstības fāzē būtu labi pabarotas.

Tieši barības trūkums visbiežāk ir tas, kāpēc rozes skaisti nezied un slimo. Kaitēkļi vārgos augus apciemo pirmos.

Barošana sākas jau ar stādīšanas bedres sagatavošanu – tajā ber satrūdējušus kūtsmēslus, kompostu, ilgstošas iedarbības minerālmēslus, ielabotu kūdras substrātu un citus labumus pēc principa – jo treknāk, jo labāk.

Sevišķs rožu kārums ir zirgu mēsli.

Jāuzmanās ar kūtsmēslu iegādi, jo labus nopirkt ir grūti. Ar tiem dārzā var ievest arī zemesvēžus un maijvaboļu kāpurus. Tādēļ kā labu alternatīvu rožkope iesaka veikalos nopērkamo granulēto mēslojumu. Tas ir bioloģisks produkts, kas saglabā visas kūtsmēslu īpašības, ērti lietojams, un ar to nevar ievazāt kaitēkļus. Der gan iestrādei stādīšanas bedrēs, gan apbērt grāvīšos ap augošajām rozēm, gan raudzekļu gatavošanai.

Zaļi saimniekojot, rozēm tagad lej vircu – gan lopu, gan nezāļu. Ja lieto minerālmēslus, tad dod komplekso mēslojumu, kurā pēc iespējas vairāk slāpekļa, piemēram, universālo pavasara mēslojumu. Labi ir arī rozēm paredzētie, taču tie ir dārgāki. Daila Trubiņa rozes mēslo jau otro reizi.

Pirmā barošanas reize bija, kad rozes sāka mosties no ziemas miega un raisīt dzinumus. Tad vislabāk dot pēc iespējas vairāk slāpekļa, piemēram, amonija nitrātu.

Vispareizāk mēslojumu rozēm dot, izšķīdinātu ūdenī. Piemēram, uz 10 l ūdens ņem 1 ēdamkaroti mēslojuma (porcija vienam krūmam). Tad efekts un iedarbība ir garantēti. Ieteikums izkaisīt mēslojumu pirms lietus īsti neder, jo nereti gaidītais lietus neuznāk un mēslojums izkūp gaisā. Savukārt sausā laikā augsnē ierušinātais mēslojums var ilgstoši neizšķīst.

Apskata rožu dzinumus un nogriež visas daļas, kurās manāmi slimību bojājumi, brūnumi. Ja kāda roze nosalusi līdz zemei, to vēl nesteidz izrakt, jo augs var saņemties un pat maija beigās tam parādīties dzīvība.

Sakoptās dobes mulčē. Aptuveni 5 cm biezā kārtā uzber šķeldu, vidējas frakcijas mizu mulču vai kūdru. Tas pasargās augsni no mitruma iztvaikošanas un nezāļu augšanas. Turklāt izskatās glītāk – sevišķi kūdra – nekā dārza augsne.

Agrāk rožkope dārzā zem mulčas klājusi ģeotekstilu, bet nu secinājusi, ka var iztikt bez tā. Daudzgadīgo nezāļu sakneņiem labi sastrādātā dobē nevajadzētu būt, bet viengadīgās iesējas arī mulčā un jāravē tik un tā.

LA.lv