Praktiski
Dārzs

Steidzamie dārza darbi maija nogalē: sēj pupiņas, sargā augļu kokus, uzmana skujeņus 0

Foto-Fotolia

Pupiņām starts!

Bagātīgais ziedēšanas trakums augļu dārzā tuvojas beigām. Ko šonedēļ dara un citiem iesaka zinoši dārznieki savās saimniecībās?

Šonedēļ ir īstais laiks sēt pupiņas – iesaka augu kolekcionāre Erta Birzniece no Limbažu puses. Viņas saimniecībā pārbaudīts ap 120 pupu un pupiņu šķirņu, aug arī citi pākšaugi.

Pupu un zirņu sēklas pirms sēšanas dārzniece nediedzē, jo, nonākot augsnē, jutīgais asniņš var iet bojā (sapūt vai sakalst). Pupas un zirņus var sēt sausus vai iemērkt ūdenī neilgu laiku, lai sēklas piebriest, – vakarā iemērc, no rīta sēj.

Mērcēšana vēlama cūku pupām, garajām un lielajām turku pupām, pelēkajiem zirņiem.

Pārējās sēklas dārzniece sēj tāpat – izvelk vadziņu un to pamatīgi pielej ar ūdeni. Vadziņā vēlams iestrādāt bioloģisko preparātu Nitragīns.

!!! Sēklas ieber, nevis katru iebaksta dubļos.

“Nekādu īpašu kopšanu pupiņas neprasa, tāpēc tās var audzēt arī sliņķi un iesācēji dārza darbos,” joko dārzniece. Sausumā pupas jālaista un vajadzības gadījumā arī jāravē. Kad lapas būs sakuplojušas, nezāles tiks nomāktas, un augsnē labi saglabāsies mitrums.

Pupām jāiztiek ar to mēslojumu, kas ir augsnē. Erta Birzniece saimnieko ar zaļām metodēm un zemes ielabošanai gatavo zāļu vircu. Ar to pirms dobju sagatavošanas salaista augsni. Noder arī sadalījušies kūtsmēsli no bioloģiskajām zemnieku saimniecībām.

Zāles vircu gatavo šādi: pieliek pilnu trauku ar dažādām zālēm un nezālēm. Cik ietilpst, tik pielej ūdeni. Kad virca kādu nedēļu rūgusi un sāk spēcīgi smaržot, tā ir gatava lietošanai.

Zāles vircu lieto proporcijā 1 l koncentrāta uz 10 l ūdens.

Pupām patīk sauss laiks. Tādā vēsumā un mitrumā kā pērnvasar daudzas neienācās, sviesta pupiņas pat sapuva.

Tiem, kuri vēlas kaut ko neparastāku, audzētāja iesaka izmēģināt turku zirņus. Tie ir gardi, derēs humosa un citu ēdienu gatavošanai. Latvijas apstākļos aug labi, audzē tāpat kā citus pākšaugus. Sēklas var iegādāties no vietējiem kolekcionāriem vai bioloģisko produktu veikalos, kā arī atvest, piemēram, no Izraēlas.

Sargā augļu kokus

Tikko noziedējušo augļu koku mazie augļaizmetnīši patlaban ir visjutīgākajā attīstības stadijā, skaidro augļkope Inese Drudze no Pūres.

Augļkope šonedēļ gatavojas potēšanai, jo pārāk lielajā karstumā maija sākumā cilvēkiem un augiem bija par grūtu. Patlaban koki ir lieliski piemēroti potēšanai. Ja iepriekš ir sagatavoti potzari, tos izmērcē un ķeras pie darba. Šajā laikā liela koka vainagā var iepotēt jaunas šķirnes.

Kad ziedi pilnībā noziedējuši un bites pa tiem vairs nelido, var apsmidzināt ar kādu sistēmas iedarbības insekticīdu, piemēram, Aktara. Taču to dara tikai tad, ja ir savairojušies kaitēkļi un tiešām ir pārliecība, ka to vajag, teiksim, pērn bijuši lieli postījumi.

Cīņa ar ziedu smecernieku šogad ir nokavēta. Ja tas ir augļu dārzā, tad savu darbiņu jau paveicis.

Ābeles jāmiglo, ja uz mazā ābolīša aizmetņa pamanāmas it kā dūruma pēdas. Tas nozīmē, ka sarosījusies pīlādžu tīklkode.

!!! Bez īpašas pārliecības par kaitēkļu invāziju nekādu ķīmiju mazdārziņā lietot nevajadzētu.

Šajā laikā bumbierēm derētu palīdzība pret izplatīto kaiti – bumbieru–kadiķu rūsu. Piemērota ir apstrāde ar līdzekļiem Efektors vai Topāzs.

Karstais laiks dārzu ir pasteidzinājis par pāris nedēļām, un jaunie dzinumi ir sevišķi jutīgi pret aukstumu. Tāpēc šogad postīgas var būt salnas, kas maijam ir gluži parasta parādība. Ja temperatūra nenoslīd zem mīnus diviem grādiem, jaunā raža varbūt necietīs, taču lielāks aukstums to iznīcinās. Tas nekas, ka ogas krūmos un augļi kokos jau ir redzami, stiprā salnā tie apsals un nobirs. Ja gaidāmas salnas, šogad tiešām vērts sevišķi papūlēties un zem kokiem pakvēpināt lapu kaudzes vai laikus iegādāties dūmu sveces.

Vēl var turpināt stādīt augļu dārzus.

Jaunie kociņi jālaista.

Dārzā kokiem agri sākušas augt atvasītes. Tagad ir īstais brīdis apstaigāt kokus un liekos, maigos dzinumus viegli izlauzt vai nobraucīt ar roku. Vēlāk katrs būs jāgriež ar dārza šķērēm vai zāģi. Galvenais, lai neveidojas pušķi galotnēs. Piemēram, ja ir trīs dzinumi galotnē, atstāj vienu. Aprauj meženīšus, kas parādījušies zem potes vietas.

Skujeņus saudzē

Foto - Shutterstock

Kad izauguši jaunie dzinumi, nevajag pārstādīt ne skujeņus, ne lapaiņus, brīdina stādaudzētājs Jānis Auziņš no Tukuma. Sevišķi jāuzmanās, arī stādot augus no podiem.

Šonedēļ par vienu no galvenajiem darbiem stādaudzētājs uzskata zāles pļaušanu. Skujeņu kompozīcijas labi izskatās uz glīti kopta mauriņa fona, turklāt mazos stādiņus strauji augošā zāle var nomākt.

Skujeņus vajag arī pabarot. Jānis Auziņš savai plašajai kolekcijai lieto kompleksos pavasara minerālmēslus (NPK 10–10–20). Ja augu nav daudz, labāk izvēlēties tieši skujeņiem paredzētos, kas gan ir dārgāki par universālajiem.

Mēslojumu ierušina augsnes virskārtā vai vismaz uzlej ūdeni, jo zem kupliem augiem lietus var nenonākt, tur vienmēr ir sauss.

Dobju reorganizāciju un augu pārstādīšanu tagad labāk atlikt. Pat ja tie pēc pārvietošanas bojā neaizies, tad vienalga stipri cietīs. Skuju kokiem visi jaunie dzinumi nolieksies uz leju. Izņēmums izturības ziņā ir tūjas, bet arī tām ir savs ciešanu mērs, it sevišķi karstā laikā.

Turpina stādīt augus (vēlams vakarā un vēsākā dienā), kas aug podos. Tos pēc iestādīšanas bagātīgi laista.

Skujeņu stādīšanai paredzētajā augsnē Jānis Auziņš iefrēzē purva kūdru (nekaļķotu). Papildu barības vielas nodrošina ar minerālmēsliem. Kūtsmēslus varētu lietot (tā to darīja agrāk), taču, ja augsnei pievieno no lielfermām ņemtos, skujeņi nonīkst. Turklāt kūtsmēslos ir daudz nezāļu sēklu.

Augiem šoku izraisa laistīšana karstā laikā ar aukstu ūdeni. Vēlams ūdens no dīķa vai traukos mazliet sasilis ūdens.

!!! Skujeņiem nedrīkst karstā laikā slapināt dzinumus, jo tie var sākt dzeltēt. Tā dažkārt gadās tūju dzīvžogiem dārzos, kur ierīkota mauriņa automātiskā laistīšana.

Mitruma saglabāšanai vēlama mulča (tā arī nedaudz mazina nezāļu augšanu). Piemērota gan mizu mulča, gan kūdras kārtiņa. Tā sevišķi vajadzīga plašos skuju koku un krūmu stādījumos, kur ar lejkannu ūdeni nepienesīsi.

Sevišķi grūti klājas augiem melnajos plastmasas podos. Vēl neiestādītos vajag ierakt augsnē vai noēnot. Dažkārt augus stāda lielos podos un novieto uz terasēm, taču augiem tas ir liels pārbaudījums. Melnā krāsa pievelk saules starus, pods uzkarst. Pie trauka sāna esošās saknes saules pusē pēc laistīšanas gluži vai apvārās. Augsne tajos arī strauji izkalst.

Melnajiem podiem apkārt var likt gaišu materiālu vai tos ievietot lielākos, piemēram, māla, podos.

Ja melnajā plastmasas podā ir kadiķi, tos nedrīkst pārlaistīt, jo šiem augiem saknes var ātri izsust.

Apskata, vai priežu dzinumiem nav uzmetušies tārpi. Stādaudzētājs pret tiem cīnās ar Deci. Ja tas nav pie­ejams, specializētos dārzkopības veikalos konsultanti ieteiks citu līdzekli.

LA.lv