Praktiski
Mājas mīluļi

Spītīgais, bet mīlīgais ponijs. Kā kopt un lolot mazo ģimenes draugu 16


Ponija Džonija mugurā Velgas meita Nikola.
Ponija Džonija mugurā Velgas meita Nikola.
Foto: Jūlija Macepuro, no Velgas Marčenkovas krājuma

Poniji cilvēku mājvietā vairs nav nekāds retums. Un kāds tur brīnums? Animācijas filmas “Mazulis ponijs” ietekmē ne viens vien mazais ķipars tādu draugu vēlas redzēt līdzās sev arī reālajā dzīvē. “Mēmeles Jāšanas sporta skolas” valdes priekšsēdētāja un jāšanas sporta trenere Velga Marčenkova gan brīdina – ponija uzturēšana nav tas vieglākais darbs.

Velga pati ar jāšanas sportu ir saistīta jau kopš bērnības, kad vectēvs no fermas ņēmis zirgu kartupeļu vagošanai un Velgai atļāvis ar to jāt. Aizraušanās bijusi tik liela, ka drīz meitene pati sākusi meklēt iespējas nopietnākiem treniņiem: “Toreiz dzīvoju Kuldīgā un atradu vietu, kur audzē zirgus. Vecākus nostādīju fakta priekšā – te būs atļauja, kura jums jāparaksta, lai varu sākt trenēties! Un tā tas viss sākās.” Velgas pirmais jājamzirgs bija tieši ponijs, vārdā Fredis: “Nešpetns raksturs viņam bija – kā tik viņš ar mums, bērniem, neapgājās. Ieskrējās, strauji apstājās un nolieca galvu lejā – es, protams, nokritu zemē. Poniju sports tajā laikā vēl nebija attīstījies, un es ātri vien tiku pie lielāka zirga, taču par Fredi man palikušas vismīļākās atmiņas – mēs abi bijām dzimuši vienā gadā, un pēdējo reizi tikāmies, kad ponijam bija 25 gadi, tagad gan Fredis ganās aizsaules pļavās.”

Zirgi Velgai tuvumā bijuši visos dzīves posmos – gan bērnībā, gan skolas laikā, gan arī universitātes periodā, un tad, kad piedzimusi meitiņa Nikola, Velga savu sapni par zirgiem izstāstījusi meitas krusttēvam, kurš teicis – sāc darboties! “Man vienmēr ir paticis trenēt savus draugus, mācīt, kā pareizi apieties ar zirgiem, un tagad tā nu ir sanācis, ka mans ikdienas darbs ir saistīts ar jātnieku apmācību. Es atradu vecu stalli, kurā dzīvnieki nebija dzīvojuši vairākus gadus, taču mans sapnis bija tik liels, ka es neko citu apkārt vairs neredzēju. SIA “Mālnieki” mūs atbalstīja, nopērkot pirmos zirgus – Gingerinu un poniju Lagosu. Pēc neilga laika Kuldīgā tika iegādāta ponija ķēvīte Korida ar kumeliņu Kursu. Korida nodzīvoja 21 gadu. Tā arī sākās mūsu poniju ēra, un šobrīd poniju komandu veido Kursa, Jota, Kuršē un Džonijs. Tikai viens no ponijiem, Kuršē, ir šķirnes ponijs – Žemaitijas šķirnes pārstāvis. Poniju augumi ir ļoti dažādi – no 97 līdz pat 148 cm.”

Poniji no lielajiem zirgiem atšķiras ne tikai ar dažādajiem augumiem – tie ir arī spītīgāki par lielajiem zirgiem: “Vairums poniju pret cilvēkiem ir draudzīgi, taču pirms uz ponija sēdinām bērnu, pārliecināmies, ka ar to ir jājuši pieredzējuši jātnieki, citādi poniji jaunos jātniekus apceļ, dara nešpetnas lietas. Bet kopumā jāšana ar poniju ir labākais veids, kā mazam bērnam apgūt jāšanas pamatus. Mums mazākais audzēknis ir bijis trīs gadus vecs bērniņš, un tādu es negribētu likt uz lielā zirga. Jājot ar ponijiem, bērni tāpat iegūst vajadzīgo cīņas sparu un zināšanas, kas kalpos kā bonuss tālākā nākotnē.”

Tiem, kuri iecerējuši poniju padarīt par ģimenes mīluli, Velga iesaka vairākkārt izsvērt visus plusus un mīnusus, pārdomāt, vai tas ir ģimenei vajadzīgs: “Pirms izvēles noteikti iesaku painteresēties par to kopšanu pie cilvēkiem, kuriem ir pieredze darbā ar ponijiem. Plusi ir tādi, ka poniji apēd daudz mazāk nekā lielie zirgi, viņi aizņem daudz mazāk vietas. Poniji ēd zāli, sienu, burkānus, speciālo barību, vitamīnus, spēkbarību, ar ko nevajadzētu aizrauties. Ponija kopšana daudz neatšķiras no lielā zirga kopšanas – jānodrošina piemērota barība, kustības katru dienu, nagu apkope, veterinārā aprūpe, regulāri jāveic asinsanalīzes, jānodrošina vakcinācijas, kas gan nav obligātas, bet noteikti iesaku zirgus vakcinēt pret stingumkrampjiem – šo slimību ārstēt nav iespējams, tās sekas vienmēr ir dzīvnieka nāve. Jāņem vērā, ka liekais svars ponijam var kļūt par iemeslu dažādām veselības problēmām. Ponijs noteikti nav mājdzīvnieks, ar kuru var spēlēties, – ar viņu ir jādarbojas, jāapmāca, un tas tomēr nav kaķis vai suns.”

Galerijas nosaukums

UZZIŅA

• Poniju augstums svārstās no 97 līdz 148 cm

• Lieliski piemēroti izjādei bērniem

• Ar poniju bērni var jāt līdz 16 gadu vecumam

• Poniji var dzīvot ārā 24/7, tikai jānodrošina pajumte sliktos laikapstākļos

• Poniji ēd sienu, zāli, burkānus, speciālo barību, spēkbarību

• Poniji ir spītīgāki nekā lielie zirgi

• Poniju cenas ~1000 – 3000 EUR, atkarībā no apmācības līmeņa

• Vairāk piemēroti sportam, ne mājās turēšanai

LA.lv