Augļu dārzs, Dārzs

Smiltsērkšķiem karsti! Kā tos pareizi laistīt un sagatavot ražas novākšanai

Foto-Fotolia

Smiltsērkšķu audzētājiem šis ir labs ražas gads, jo laika apstākļi bija labvēlīgi ziedēšanai, arī ogas aizmetās labi. Diemžēl vietās, kur lietus nebija lijis un krūmi netika laistīti, ogas izauga sīkas, mazvērtīgas, tās satur maz sulas. Latvijas Smiltsērkšķu audzētāju apvienības vadītājs Andrejs Brūvelis atzīst, ka liela daļa audzētāju joprojām paļaujas uz veiksmi: lielos, ražojošos smiltsērkšķu krūmus vasarā laista reti kurš. Šovasar Latgalē, kur nokrišņu bija vairāk, situācija smiltsērkšķu stādījumos ir labāka, toties Ziemeļkurzemē un Vidzemē, kur dārzus skāris spēcīgs sausums, ogas nesasniedza normālu lielumu, līdz ar to arī ātrāk nogatavojās (jau augusta sākumā).

Lai smiltsērkšķi justos labi, tie jālaista līdz pat augusta beigām, t.i., kamēr vien turpina augt virszemes daļas. Šajā laikā augsne visu laiku jāuztur mitra sakņu zonā. Laistāmā ūdens daudzums atkarīgs no krūmu vecuma. Maziem, 1–3 gadus veciem krūmiņiem sakņu sistēma ir sekla, tādēļ jālaista biežāk, katrā reizē patērējot piecus litrus viengadīgam vai astoņus litrus – divgadīgam stādam. Pieaugušos krūmus laista reti, bet pamatīgi, rēķinot 30 litru ūdens katram augam. Šogad ražojošie krūmi bija jāsāk liet jau no maija beigām, kad ziemas mitruma rezerves bija beigušās (kopumā šogad līdz šim lielie ražojošie krūmi bija jālaista vismaz četras reizes).

!!! Sargājiet iestādītos krūmiņus no sausuma un nezālēm, īpaši pirmajā gadā pēc iestādīšanas. Apdobei vismaz 50 cm diametrā jābūt izravētai, irdenai un mitrai.

Labvēlīgos apstākļos (pietiekamā mitrumā) agrajām smiltsērkšķu šķirnēm ogas vākšanas gatavību parasti sasniedz ap 20. augustu, taču šogad tas notiek trīs nedēļas ātrāk.

Ogas var plūkt ar rokām, taču pēc ievietošanas saldētavā, tās sasalst blāķī (labāk, ja ogas ir birstošā veidā). Savukārt ar zariem  saldētas ogas ir ļoti kvalitatīvas, jo sasalst netraumētas.

Jāatceras, ka smiltsērkšķi ražu veido uz iepriekšējā gada dzinumiem, tādēļ, rūpējoties par nākamā gada ražu, jāpanāk jauno dzinumu augšana. Novācot ražu ar visiem zariem, nedrīkst nogriezt vairāk par pusi no visa krūma (pārāk stipri apgriezti krūmi var iznīkt). Šādi tiek vienlaikus veikta vainaga veidošana, zaru retināšana, t.i., novācot ražu, nogriež mazsvarīgos, noēnotos, neperspektīvos, aizlauztos zarus, kuru galos jaunie pieaugumi ir īsi, ar dzeltējošām lapām. Jāizvairās izgriezt spēcīgus un veselīgus vainagzarus (no tām ogas ir jānoplūc ar rokām).

!!! Smiltsērkšķiem ir jāatstāj pietiekami daudz lapu, jo tās līdz pat oktobra vidum ir zaļas, palīdz briedināt dzinumus un augiem sagatavoties ziemai.

Lai sausums neizraisītu katastrofālas sekas, ražojošā smiltsērkšķu komercstādījumā vēlams nodrošināt apūdeņošanu. Laistīšanas sistēmas ir ļoti dažādas, to cena atkarīga no automatizācijas pakāpes. Andrejs Brūvelis savā saimniecībā Tukuma novadā izmanto vienkāršu laistīšanas sistēmu, kas izmaksā aptuveni 1500 eiro uz hektāru. Šajā laistīšanas sistēmā ietilpst cauruļvadi, krāni, šļūtenes un sūknis. Ūdeni smiltsērkšķiem pievada caur maģistrālām, zemē ieraktām 50 vai 63 mm caurulēm, no kurām virs zemes izvadīti krāni uz 32 mm caurulēm. Krūmus laista ar rokām caur 19 mm dārza šļūtenēm, kuras pārvieto no viena krāna uz otru. Sistēmas priekšrocības – lētums ierīkošanā, apkopē, tostarp uzturēšanā, nav maza diametra atveres, kas parasti ātri aizsērē. Trūkums – nepieciešami darbinieki, kas laista. Laistīšanas izmaksas ir salīdzinoši zemas – divi cilvēki astoņās stundās var kārtīgi apliet 1 ha, tam patērējot 15 l benzīna, ja laista ar iekšdedzes dzinēja sūkni. Līdz trim ha vēl ir iespējams sarunāt palīgus, taču lielākās plantācijās tas ir problemātiski.

Pievienot komentāru