Praktiski
Dārzs

Smaragdzaļš paklājs: 7 mīti un patiesība par mauriņu un tā kopšanu0

Foto – Sandra Ruska

Pavasarī daudziem rodas jautājums, kā tikt pie skaista mauriņa pagalmā. Īstiem lauciniekiem ir grūti samierināties, ka zālīte sētsvidū jākopj tāpat kā zemeņu vai puķu dobes, bet smaragdzaļo paklāju, kāds redzams žurnālos, gribas!

Ar ko sākt, kas no kaimiņos saklausītā ir patiesība un kas – mīts, skaidro speciālisti.

Mauriņa ierīkošana sākas ar melnzemes uzvešanu? Jā un nē

Skaista mauriņa ierīkošanai visos dārzos nederēs viena patiesība un rīcības plāns, skaidro dārzniece Maruta Kaminska. Taisnība jau būtu, ka labāk uzaicināt speciālistus, taču rocība nereti to neļauj. Tad jāķeras vien pašam klāt, rīkojoties secīgi.

Zāliens sākas ar augsnes sagatavošanu. Visvairāk jāielabo trūcīgas smilts augsnes un pagalmi, kur izlīdzināti būvgruži. Šādā gadījumā vēlams pamatkārtai izlīdzināt mālainas augsnes slāni, kas vajadzīgs, lai labums neaizplūst. Tam virsū ber vismaz 20 cm biezu auglīgas melnzemes slāni. Dažkārt zem tā mēdz klāt speciālu ģeotekstilu, cerot tādējādi arī izolēt kurmjus. Taču prakse liecina, ka rezultāts nav visai labs. Paklāja poras mēdz aizsūbēt, mauriņā krājas liekais mitrums.

Ja augsne ir auglīgs māls, tumša smilts vai vecs sakņu dārzs, papildus ielabot ar melnzemi nevajag, pārliecinājusies Maruta Kaminska. Ir dzirdēts ieteikums mauriņam paredzēto vietu iepriekš no zāles atbrīvot, lietojot herbicīdus, piemēram, Raundapu. Dārzniece ir pārliecināta zaļo ideju piekritēja un šādu variantu pieļauj, ja apkopjamo vietu tiešām pārņēmušas daudzgadīgās nezāles. Parasti pietiek, ja mauriņam paredzēto vietu uzfrēzē un nogrābj nezāles.

Augsnes ielabošanai vienmēr noder gan komposts, gan melnzeme, taču bez tiem nereti var iztikt. Var lietot arī sapropeli, bet ar mēru, iefrēzējot kā organisko vielu. Sapropeļa ražošanas uzņēmuma vadošais speciālists Aivars Poļakovs uzsver, ka viena no sapropeļa priekšrocībām – tajā nav nezāļu sēklu. Turklāt šīs nogulas darbojas augsnē piecus gadus, tātad vajadzēs mazāk papildmēslojuma. Sapropeli var samaisīt ar augsni attiecībā 1 : 10 vai izkaisīt uz augsnes un ierušināt ar grābekli.

Dažkārt sapropeli lieto kā melnzemes aizvietotāju un zāliena sēklas sēj tikai tajā. Tad gan nekas labs nav gaidāms – augsnes virspuse noblietējas un saplaisā kā tuksnesī.

Zāliena mēslojumam var netērēties? Nē

Dažkārt īstiem lauciniekiem ir grūti samierināties ar domu, ka arī mauriņš jāmēslo, bet tas ir jādara, skaidro Maruta Kaminska. Gatavojot augsni, lieto kompleksos mēslojumus, vēlams ar ilgstošu iedarbības laiku.

Ja mauriņš jau ir, tagad tam derētu papildporcija spēkam. Visdrošākā izvēle ir speciāli zālienam paredzēts mēslojums. Labākais laiks – tieši pirms lietus. Sausā, saulainā laikā mēslot nedrīkst. Pavasarī var izmantot arī komplekso pavasara mēslojumu, ko ber apkārt vairākumam dārza augu.

Augsnes ielabošainai pirms sēšanas der, piemēram, zilais kompleksais mēslojums Yara mila, jo var redzēt, cik daudz uzkaisīts uz augsnes, lai nepārdozētu. Ja ir mājlopi un virca, to atšķaida ar ūdeni un lieto mēslošanai. Tas būs lētāk, bet nostrādāšanās pamatīga.

Lai sēklas vienmērīgāk sadīgtu un cers veidotos kuplāks, Aivars Poļakovs iesaka augu augšanas veicinātāju Eliksīrs, kas iegūts no kūdras. Tējkaroti koncentrāta ielej 10 litros ūdens un mauriņu pirmoreiz aplaista pēc iesēšanas, otrreiz – pēc divām nedēļām, kad sēklas dīgsti sākuši attīstīties.

Kad ir laiks, tad pļauj? Nē

Ja veido mauriņu, jāgatavojas regulārai pļaušanai, piekodina Maruta Kaminska. Ar pāris reizēm mēnesī būs par maz. Minimums – reizi nedēļā, ja laiks pļaušanai atliek tikai brīvdienās. Taču, lai zāliens tiešām būtu skaists, jāpļauj reizi 3–4 dienās. Dārzniece iesaka saņemties un šogad pamēģināt tik bieži, vismaz parādes daļā. Efekts būs.

Jo agrāk sāk pļaut, jo labāk? Nē

Pēc mauriņa sadīgšanas nevajag pārāk steigties ar pļaušanu, jo zāle dīgst nevienmērīgi. Maruta Kaminska pie pļaujamā ķeras brīdī, kad zāle pastiepusies 8–10 cm gara un galotnes mazliet noliekušās. Pirmoreiz nenopļauj pavisam zemu, bet noregulē apmēram 5–6 cm augstai pļaušanai.

Vai sporta zāliens ir pats labākais? Jā un nē

Tie, kas neko nezina par mauriņa ierīkošanu, nereti veikalos meklē vienkāršas zāliena sēklas, taču universālu sēklu nav. Savukārt citi, uzzinājuši par sēklu dažādību, grib sporta zālienu cerībā, ka tas būs sevišķi izturīgs. Pret nomīdīšanu – jā, bet tikai tad, ja zālienu pienācīgi kops, skaidro mauriņu speciālists Andris Tukris. Sporta zāliens piemērots saulainām vietām, bet daļēji ēnainām un ēnainām vietām jāizvēlas citi sēklu maisījumi. Vēl šāds zāliens bieži jāpļauj (ik pēc 3–4 dienām), turklāt zelmeni katrreiz der saīsināt par centimetru. Ja pļaus retāk, zāle saveldrēsies un cerētā efekta nebūs.

Piedāvājumā ir  sevišķi izturīgs sēklu maisījums futbola laukumiem. Arī tie jākopj tikpat labi kā sporta zālieni. Papildmēslojumu dod aptuveni reizi mēnesī (20–30 g/m²).

Veikalos ir nopērkami dažādu sēklu maisījumi, kas izstrādāti tieši konkrētai vietai un vajadzībai. Ja mauriņu ierīko speciālists, viņš izvēlēsies savu pārbaudīto, to, ko uzskata par labāko. Ja sēj pats, jāpaļaujas uz pārdevēja konsultāciju un rakstīto uz paciņas. Piemēram, atšķirīgas sēklas jāpērk ēnainai, saulainai, smilšanai vietai, vēl svarīgi tas, cik intensīvi pa zālienu staigās. Ja tomēr grūti izvēlēties, var zvanīt firmām, kas piedāvā sēklas.

Ieteicams iegādāties vairāk sēklu, nekā vajadzīgs pēc aprēķiniem, jo amatierim ar izsēju tik gludi neveik­sies, arī laukums var būt neprecīzi aprēķināts. Un vēl sēklas nedrīkst sēt pārāk biezi, pēc principa – dubults neplīst. Nedaudz sēklu der arī saglabāt, jo dažviet sējums būs jāpielabo.

Bez lieliem naudas ieguldījumiem pie mauriņa netikt? Nē

Glītu un lauku videi piemērotu mauriņu var izveidot pavisam vienkārši – sākot cītīgi pļaut vismaz reizi nedēļā. Maruta Kaminska iesaka, ka šāds zāliens derētu, ja ap māju ir plaša teritorija, augļu dārzs, jo ne vienmēr ir lietderīgi visu kultivēt, apsēt. Otrs nosacījums – ja kopjamais gabals ir daudzmaz līdzens, bet nelielas bedrītes var piebērt, kurmja rakumus nolīdzināt. Protams, tas nebūs parādes mauriņš, bet kopumā izskatīsies itin glīts, arī izturīgas zāliena sugas ieviesīsies pašas. Šāds mauriņš labāk būs pielāgojies dažādiem klimatiskajiem pārsteigumiem.

Saistītie raksti

Mauriņu speciālists Jānis Kleins ir pārliecināts, ka laukos nav vērts tērēties dārgāko sēklu iegādei, kuras paredzētas profesionāļiem. Gana labas būs vidējas kvalitātes sēklas, kas maksā aptuveni 4–4,5 eiro kilogramā.

Puķes mauriņā iederas? Jā un nē

Populārākais ziedētājs mauriņos ir āboliņš. Jānis Kleins uzskata, ka laukos, kur lielākas platības, tas iederas labi, bet āboliņu var arī uzsēt atsevišķās vietās skaistumam. Daudziem nepatīk, ka āboliņa ziedos zum bites, kuras var iedzelt bērniem. Vēl jāņem vērā, ka āboliņš sacero un neļauj izdzīvot citām sugām, klasiskajai mauriņa zālei. Turklāt āboliņš nedrīkst pāraugt, jo veido blīvu masu. Jaukas ir mārpuķītes, jo tās neveido lielu masu, lai gan arī izēd pamatsugas. Par to, vai būt vai nebūt puķēm mauriņā, ir atšķirīgi viedokļi, daudzi tās cītīgi nīdē, ravē, ir novērojis Jānis Kleins. Viņaprāt, zālienā skaisti izskatās arī kāds pienenes zieds. Izdevīgāk ir ar tiem samierināties, jo pieneņu sēklas no kaimiņiem atlidos tik un tā.

LA.lv