Praktiski
Mājas mīluļi

Smaidīgais baltais kamoliņš – samojeds. Lieliski piemērots ģimenēm ar bērniem0

Foto no Sintas Skurbas krājuma

Smaidīgais karaliskā kažoka īpašnieks samojeds prasa daudz rūpju un uzmanības, bet tas nenozīmē, ka suns kļūst par apgrūtinājumu – saimniekam vienkārši jāizvērtē, vai viņš uzticamajam mīlulim spēs veltīt nepieciešamo mīlestību. Aikko saimniece Sinta Skurba to spēj, un, kā joko viņa pati – sešus mēnešus vecais samojeds Aikko esot kā viņas pirmais bērns.

Jāgatavo ēst, jāved pastaigās, uz skolu, jāizklaidē, jāiepriecina ar mantiņām. Suns noteikti nav apgrūtinājums, bet dažas ikdienas lietas ierobežo gan. Ja vēlies kur izbraukt, ir jāmeklē kāds, kurš spēs parūpēties, bet es Aikko lielākoties ņemu līdzi visur – mēs pat esam bijuši uz hokeja spēli, apskatījuši dažādas pilsētas un kafejnīcas. Dzīve ar suni paliek dinamiskāka, visu laiku esi kustībā.” Sinta stāsta, ka dzīvi bez suņiem iedomāties nespēj. Uzaugusi kopā ar angļu kokerspanielu un kollija/vilka jaukteni, kuri viņai iemācījuši, ko nozīmē rūpes par suņiem. Sinta apgalvo, ka lielā mīlestība pret suņiem skaidrojama ar to, ka viņa ir dzimusi Suņa gadā, tieši tāpēc arī šis, Suņa gads, bijis īstais brīdis mājās aicināt jaunu mīluli: “Aikko šobrīd ir tikai seši mēneši. Viņa vārds japāņu valodā nozīmē “mīlēts bērns”. Bija pagājis gads, kopš iepriekšējais ģimenes mīlulis aizgājis uz citiem medību laukiem, un mājās dzīvojās tikai kaķis. Tā kā esmu īsts suņu cilvēks, jaunais ģimenes draugs tika plānots rūpīgi. Biju jau noskatījusi citu suņu šķirni – Velsas springerspanielu un pieteikusies kucēnam, taču konkrētais metiens neizdevās. Tomēr neatteicos no sapņa par savu suni. Atcerējos, ka pirms kādiem trim gadiem, braucot vilcienā, biju redzējusi puisi ar samojedu un uzreiz sapratu, ka tieši tāds suns ir tīrākais sapnis un ka pēc gadiem desmit man arī tāds būs. Samijs pie manis tomēr nonāca ātrāk.”

Samojedi ir īsti ģimenes suņi. Lieliski piemēroti ģimenēm ar bērniem: “Man bija ļoti svarīgi, lai suns būtu viegli apmācāms un mīlētu bērnus. Nozīmīgs bija arī veselības jautājums – šī ir ļoti veselīga šķirne. Samojeds ir vismīļākais suns, ar kādu man nācies saskarties. Viņš ir smaidīgs, vienmēr priecīgs. Ir reizes, kad samojedi ir spītīgi un neklausīs uz vārda, bet kopumā ir ļoti draudzīgi. Mēs viņu ģimenē saucam par aukli – ja viņš dzirdēs, ka tuvumā raud bērns, uzreiz skries klāt un gribēs nomierināt. Arī pret citiem suņiem izturas draudzīgi, ir lojāls. Pat pret kaķi Aikko ir ļoti akurāts un vēlas draudzēties, savukārt kaķis gan īpaši lielu interesi neizrāda, un Aikko par to nedaudz skumst. Tieši es esmu suņa galvenā saimniece, un viņš to zina – respektē un klausa. Viņš mani visu laiku pieskata, bet ir ļoti priecīgs arī tad, kad pie mums ciemojas citi ģimenes locekļi un draugi. Samojedus izmanto ārstēšanas terapijā, līdzīgi kā reitterapijā ar zirgiem. Tas vien, manuprāt, liecina, ka šī ir ļoti inteliģenta un īpaša šķirne.” Samojedi esot viegli apmācāmi tieši savas inteliģences un nosvērtības dēļ: “Aikko vēl ir tikai kucēns, un saprotams, ka arī viņš dara blēņas. Piemēram, zog zeķes un cimdus, un to viņš dara ar lielu lepnumu. Bet kopumā viņš ir ļoti mierīgs. Savu samojedu apmācu jau no divu mēnešu vecuma, taču uz izstādēm gan nedosimies. Apmācu Aikko, lai viņš saprastu, ko drīkst un ko nedrīkst darīt. Apmācības vēlams veikt līdz gada vecumam, un tas ir vajadzīgs ne tikai sunim, bet arī saimniekam, lai saprastu, kā strādāt un komunicēt ar suni. Un vēl viena lieta, par kuru visi brīnās, – sniegbaltais kažoks. Balto kažoku ir tik viegli sasmērēt, un cilvēki man vienmēr prasa, vai mazgāju suni katru dienu, bet nē – viņa kažokam ir tāda īpatnība, ka tas pats lieliski iztīrās.”

Jārēķinās ar to, ka skaistais samojeds prasa īpašu uzmanību, un saimniekam, lai darītu suni patiešām laimīgu un saglabātu viņa labo veselību, būs jāveic daudz: “Suns regulāri jāķemmē, citādi spalva savelsies un radīsies problēmas. Jānodrošina sportiskās aktivitātes, ir daudz jāstaigā. Uzskatu, ka suns ārā jāved vismaz trīs reizes dienā pa stundai. Lai gan samijs labāk jutīsies mājā ar dārziņu, viņš var dzīvot arī dzīvoklī, ja saimnieks nodrošina vēlamo fizisko slodzi. Mans Aikko ir svaigēdājs. Es neuzticos zooveikalos nopērkamajai barībai. Savu suni baroju ar paštaisītu mājas ēdienu, kurā galvenokārt ietilpst gaļa – vismaz 70%, un pārējais ir graudaugi (rīsi, griķi, makaroni, mieži, kvieši), kā arī dārzeņi. Laikietilpīgs process, bet tas ir tā vērts. Rūpes par šo suni noteikti būs lielākas nekā par maza auguma suni, bet ticu, ka samojeds nekad neliks vilties.”

Galerijas nosaukums

Uzziņa

Vidējais mūža ilgums 12–13 gadi

Sver apmēram 20–30 kg

Suņa skausta augstums ir apmēram 60 cm, kuces – apmēram 53 cm

Jāķemmē vismaz 1x dienā

Jānodrošina liela fiziska slodze

Piemēroti ģimenēm ar bērniem

Lieliski sadzīvo arī ar citiem dzīvniekiem

Klausīgi un viegli apmācāmi

LA.lv