Praktiski
Manas tiesības

Skolotāji atkal runā par streiku. Vai tiešām katrs drīkst brīvi streikot? Kam Latvijā tas ir aizliegts? 16

Foto – Shutterstock

Mans mazbērns šogad sāka mācīties 1. klasē. Dzirdēju, ka skolotāji, iespējams, atkal streikošot, tāpēc, lūdzu, pastāstiet par streikiem. Vai tad katrs, kurš ir neapmierināts ar darba algu, var tā brīvi streikot? Kam Latvijā ir aizliegts streikot? Vai bērns jāved uz skolu, ja skolotāji streiko? VELGA JEGOROVA MĀRUPĒ

Streiks kā protesta akcija

Darbinieku tiesības uz streiku Latvijā garantē Satversmes 108. pants, Streiku likums, kā arī Eiropas Sociālās hartas 6. pants (Latvija pievienojās hartai 2001. gada 6. decembrī).

Streiks ir darbinieku protesta akcija pret darba devēju par labākiem darba apstākļiem un nodarbinātības nosacījumiem, it īpaši par algas paaugstināšanu, kura laikā uzņēmuma, nozares darbinieki vai darbinieku grupa brīvprātīgi pilnībā vai daļēji pārtrauc strādāt, lai panāktu prasību izpildi. Streiks ir galējs līdzeklis, kas izmantojams darbinieku cīņā par savām prasībām, ja sarunas ar darba devēju ir nonākušas strupceļā un nav iespējams citādi atrisināt domstarpības.

Kas var pieteikt streiku

Streiku likumā teikts, ka lēmumu par streika pieteikšanu var pieņemt arodbiedrība vai darbinieki. Arodbiedrība šādu lēmumu pieņem biedru kopsapulcē, kurā piedalās vairāk nekā puse arodbiedrības biedru, bet darbinieki – kopsapulcē, kurā piedalās vismaz puse uzņēmuma darbinieku. Ja kopsapulci nav iespējams sasaukt lielā biedru skaita vai darba organizācijas īpatnību dēļ, lēmumu pieņem arodbiedrības biedru pilnvaroto pārstāvju sapulcē. Līdzīgi notiek arī darbinieku kopā sanākšanas reizē.

Lēmumu pieņem ar balsu vairākumu. Taču arodbiedrība vai tās pilnvarotie pārstāvji lēmumu par streika pieteikšanu var pieņemt arī to uzņēmuma darbinieku vārdā, kuri nav konkrētās arodbiedrības biedri, ja viņi ir pilnvarojuši arodbiedrību vai pilnvarotos pārstāvjus.

Ko dara komiteja

Arodbiedrība vai darbinieki (vai to pilnvarotie pārstāvji), lemjot par streika pieteikšanu, izveido komiteju, kas vadīs streiku un pārstāvēs viņu intereses sarunās ar darba devēju. Sarunu mērķis ir panākt vienošanos un izbeigt streiku.

Komiteja ne vēlāk kā septiņas dienas pirms streika uzsākšanas darba devējam, Valsts darba inspekcijai un Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sekretāram iesniedz rakstisku streika pieteikumu, norādot streika uzsākšanas datumu, laiku un vietu, iemeslus, streikotāju prasības un skaitu, streika komitejas sastāvu un vadītāju.

Pieteikumam pievieno sapulces (kopsapulces) lēmumu par streika pieteikšanu un protokolu par balsu skaitu, ar kādu pieņemts šāds lēmums.

Streikojošo darbinieku tiesības un pienākumi

Streika ierosināšana, pieteikšana un piedalīšanās streikā likumā noteiktajā kārtībā nav uzskatāma par darba līguma un darba tiesību pārkāpumu, tāpēc nevar būt iemesls darbinieku atlaišanai. Darbiniekiem, kuri piedalās streikā, jāsaglabā darbavieta, un viņus par to nevar disciplināri sodīt. Laiku, kurā darbinieks piedalās streikā, pēc viņa pieprasījuma neieskaita uz noteiktu laiku noslēgtā darba līguma termiņā, kā arī darba līguma uzteikuma termiņā.

Streika laikā viņi nesaņem darba samaksu, un darba devējs par viņiem neveic sociālās apdrošināšanas iemaksas, ja vien strīda puses nav vienojušās citādi. Darbiniekiem, kuri nepiedalās streikā un turpina strādāt, ir saistoši visi darba līguma un koplīguma noteikumi, un viņi saņem darba samaksu atbilstīgi šiem dokumentiem.

Darbiniekiem streika laikā ir tiesības organizēt sapulces, gājienus un piketus likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” noteiktajā kārtībā.

Streiks var izrādīties arī nelikumīgs

Streiku vai streika pieteikumu par nelikumīgu var atzīt tikai tiesa, ja:

• ir pārkāpts Streiku likums;

• streiks pieteikts jau noslēgta darba koplīguma darbības termiņa laikā, lai mainītu šā koplīguma noteikumus, tādējādi pārkāpjot tajā paredzēto koplīguma grozīšanas kārtību;

• tas ir solidaritātes streiks (tā pamatā ir nevis kolektīvais interešu strīds, bet gan solidarizēšanās ar cita uzņēmuma, nozares darbinieku arodbiedrības vai darbinieku prasībām, lai panāktu izvirzīto prasību izpildi), kas nav saistīts ar ģenerālvienošanās (par tarifiem, darba un citām sociālās aizsardzības garantijām) nenoslēgšanu vai neizpildi;

• streiks ierosināts, lai paustu politiskas prasības, atbalstu vai protestu;

• tas attiecas uz jautājumiem, par kuriem puses jau vienojušās streika sarunās.

Darba devējam pieteikums par streika pieteikuma atzīšanu par nelikumīgu jāiesniedz tiesā četru dienu laikā no pieteikšanas dienas. Ja tas ir iesniegts līdz pieteikumā norādītajam streika uzsākšanas datumam, streiku nedrīkst uzsākt līdz brīdim, kad stājas spēkā tiesas spriedums. Ja tiesa atzinusi streika pieteikumu par nelikumīgu, to uzsākt aizliegts. Par nelikumīgu atzīts streiks nekavējoties jāpārtrauc.

Kam aizliegts streikot?

Streikot ir aizliegts tiesnešiem, prokuroriem, policijas darbiniekiem, ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienestu darbiniekiem, robežsargiem, valsts drošības ie­stāžu darbiniekiem, ieslodzījuma vietu uzraugiem un personām, kas dienē Nacionālajos bruņotajos spēkos.

Sabiedrībai nepieciešamajos dienestos un uzņēmumos, kuru darbību pārtraukšana radītu draudus valsts drošībai, visas sabiedrības, kādas iedzīvotāju grupas vai atsevišķu indivīdu drošībai, veselībai vai dzīvībai, jānodrošina, lai streika laikā darbs minimālā apjomā tiktu turpināts. Tas attiecas, piemēram, uz ārstniecības un medicīniskās palīdzības, sabiedriskā transporta, elektroenerģijas un gāzes ražošanas un piegādes, sakaru, atkritumu un notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas dienestu.

Ja nepieciešams, ne vēlāk kā trīs dienas pirms streika uzsākšanas darba devējs un streika komiteja rakstiski vienojas, kuri streika dalībnieki veiks minimālos uzdevumus streika laikā.

Ja streiko pedagogi

To, vai izglītības iestāde strādās streika dienā, izlemj tās vadītājs. Tātad skolas direktoram vai pirmsskolas iestādes vadītājam jāpieņem lēmums par darba organizāciju streika laikā un jāinformē visas iesaistītās puses (skolēni, viņu vecāki, darbinieki, pašvaldība) par izglītības iestādes darbību streika laikā. To var paziņot dažādi, piemēram, sistēmā “E-klase”, sociālajos tīklos, izliekot paziņojumu pie izglītības iestādes. Mācību iestādes vadītājam jāieceļ persona, pie kuras izglītojamie un viņu vecāki var vērsties ar papildjautājumiem par darbību streika laikā.

Streika dienā skolas var būt gan slēgtas, gan tajās var notikt minimālas darbības (tās var būt atvērtas un skolēniem pieejamas, bet mācības nenotiek). Ja streikā piedalās visi pedagogi, izglītības iestāde nestrādā un var arī skolēnus neuzņemt. Streikojošie darbinieki drīkst atrasties darbavietā, bet ir tiesīgi nepildīt amata aprakstā noteiktos pienākumus, tostarp ir tiesīgi nenodrošināt skolēniem saturīgu laika pavadīšanu, nelabot izglītojamo pārbaudes darbus, netikties ar vecākiem.

Savukārt, ja streikā piedalās tikai daļa pedagogu, izglītības iestādē jāorganizē atbilstīgs mācību process. Bērni, kuri streika laikā atrodas skolā vai bērnudārzā, ir jānodarbina, jāgādā par viņu drošību un ēdināšanu. Izglītības kvalitātes valsts dienesta ieskatā skola nav tiesīga pieņemt lēmumu par mācību stundu atstrādāšanu un/vai izglītojamo slodzes palielināšanu, taču praksē līdz šim gan novērots pretējais.

UZZIŅA 

• 1994. gadā notika skolotāju streiks, kuru valdībai kompromisa ceļā ar grūtībām izdevās atrisināt.

• 1999. gada 16. novembrī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība organizēja brīdinājuma streiku, kurā piedalījās gandrīz 53 000 darbinieku no 1550 izglītības iestādēm. Valdība atteicās noslēgt vienošanos ar arodbiedrību par pedagogu prasību apmierināšanu, tāpēc 1. decembrī streikoja nepilni 48 000 darbinieku no 1534 izglītības iestādēm. Rezultātā tomēr tika panākta algas paaugstināšana.

• 2015. gada 27. novembrī notika Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības organizēts vienas dienas brīdinājuma streiks, kurā piedalījās 911 izglītības iestādes, apvienojot gandrīz 25 000 pedagogu un zinātnes darbinieku.

Nacionālā trīspusējās sadarbības padome ir institūcija, kurā kā sociālie partneri darbojas Ministru kabineta, Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības deleģētie pārstāvji.

SVARĪGI

• Piedalīšanās streikā ir brīvprātīga. Darbiniekus nedrīkst piespiest vai neatļaut viņiem piedalīties streikā.

• Arodbiedrībai vai darbiniekiem streika laikā ir aizliegts izvirzīt darba devējam prasības, kas nav norādītas streika pieteikumā.

• Streika laikā darba devējs nedrīkst streikojošo vietā pieņemt jaunus darbiniekus, lai novērstu vai apturētu streiku vai izvairītos no streikojošo darbinieku prasību izpildes.

• Darbiniekus, kuri nepiedalās streikā un turpina strādāt, nedrīkst piespiest uzņemties streikojošo kolēģu pienākumus.

• Aizliegts bloķēt uzņēmumu, kurā notiek streiks, kā arī aizsprostot tā ieejas un caurbrauktuves.

• Streika norisi uzrauga Valsts darba inspekcija.

KONSULTĒJUSI JURISTE KRISTĪNE KRĒSLIŅA

LA.lv