Ģimene, Manas tiesības

Šķiram laulību, bet nevaram vienoties par bērnu. Ko nosaka likums, ja vecāki nevar vienoties?

Foto-Shutterstock

Šķiram laulību, bet nekādi nevaram vienoties par bērnu. Sieva prasa noteikt viņai atsevišķu aizgādību par dēlu. Kādos gadījumos tiesa var to piespriest, un kādas tam ir sekas? Vai atsevišķas aizgādības noteikšanai pietiek tikai ar to, ka mēs ar sievu nespējam ne par ko vienoties? Viņa kategoriski atsakās no visiem maniem priekšlikumiem par bērna audzināšanu. LEONS MĀRUPES NOVADĀ

Bez konkrēta uzskaitījuma

Likumā nav atrodamas norādes, kuros gadījumos, neatņemot aizgādības tiesības, otram vecākam var liegt aizgādību atbilstīgi Civillikuma 178. pantam. Šī norma nosaka, ka vecāku kopīga aizgādība izbeidzas, kad, pamatojoties uz vecāku vienošanos vai tiesas nolēmumu, tiek nodibināta viena vecāka atsevišķa aizgādība.

Konkrētā gadījumā risinājums jāatrod tiesai, jo nav iespējams izsmeļoši uzskaitīt visas situācijas, kad bērna interešu aizsardzībai ir nodibināma viena vecāka atsevišķa aizgādība, neatņemot otram vecākam aizgādības tiesības.

Nepilngadīgā intereses pirmajā vietā

Izšķirot vecāku strīdu par aizgādības tiesībām, jāņem vērā Civillikuma 178.1 panta otrajā daļā imperatīvi (kategoriski) noteiktais par bērna interešu ievērošanu un viedokļa noskaidrošanu, ja vien viņš pats spēj to formulēt. Turklāt jāņem vērā, ka saskaņā ar Bērnu tiesību konvencijas 3. panta pirmo daļu visās darbībās attiecībā uz nepilngadīgajiem (neatkarīgi no tā, vai šīs darbības veic valsts vai privātas iestādes, kas nodarbojas ar sociālās labklājības jautājumiem, tiesas, administratīvās vai likumdevējas iestādes) primāri jāievēro bērna intereses.

Konvencijas 12. pantā teikts, ka dalībvalstīm jānodrošina, lai ikvienam bērnam, kurš spēj formulēt savu viedokli, būtu tiesības brīvi to paust visos jautājumos, kas viņu skar, turklāt šim viedoklim jāpievērš pienācīga uzmanība atbilstīgi vecumam un brieduma pakāpei.

Domstarpības starp vecākiem

Arī būtiskas domstarpības par bērna audzināšanu, vecāku nespēja vienoties par skolas izvēli un bērna dalību dažādos interešu pulciņos, brīvā laika un skolēnu brīvlaika izmantošanas veidu apdraud bērna normālu attīstību. Tātad viena vecāka atsevišķas aizgādības nodibināšanas iemesls varētu būt nepamatots kategoriskums, izvirzīto pretenziju pamatojuma trūkums, šķēršļu likšana kopīgu lēmumu pieņemšanai un nevēlēšanās to darīt, kā arī agresivitāte jeb sevišķi aktīva destruktīva rīcība.

Atsevišķas aizgādības jautājums varētu tikt vērtēts arī tad, ja viens no vecākiem kopā ar bērnu dzīvo ārzemēs un kopīgu lēmumu pieņemšana ir apgrūtināta otra vecāka un bērna atsvešināšanās, komunikācijas grūtību vai citu iemeslu dēļ. Nodibinot viena vecāka atsevišķu aizgādību, neatņemot aizgādības tiesības otram vecākam, jākonstatē, vai kādas situācijas vai vecāka rīcība, kas nav tieši vērsta pret bērna interesēm, kavē, apgrūtina vai liedz pieņemt bērna attīstībai svarīgus lēmumus.

Rīcība nav obligāti jāsaista ar vecāka ļaunprātīgu rīcību. Bērna intereses var būt apdraudētas arī vecāku savstarpējo domstarpību un konfliktu, radušās dzīves situācijas dēļ u.tml. Tāpēc tiesa var atzīt, ka abu vecāku kopīgā aizgādība jāizbeidz, lai nepieļautu, ka starp viņiem pastāvošās konfliktsituācijas un komunicēšanas neprasme kaitē bērna attīstībai.

Attiecības un pienākumi saglabājas

Civillikuma 178. panta ceturtajā daļā paredzētās atsevišķas aizgādības nodibināšanas gadījumā otram vecākam paliek tiesības uzturēt personiskas attiecības ar bērnu, saņemt ziņas par viņu, it īpaši par veselību, sekmēm mācībās, interesēm, sadzīves ap­stākļiem un attīstību.

Civillikuma 178.1 panta pirmajā daļā teikts, ka tam vecākam, kura atsevišķā aizgādībā bērns atrodas, ir visas no aizgādības izrietošās tiesības un pienākumi. Otram vecākam šādas tiesības un pienākumi saglabājas ierobežotā apjomā. Viņam paliek, piemēram, saskarsmes tiesības. Ja bērns uzturas pie šā vecāka pa nakti, pavada ar viņu ilgāku laika posmu svētkos vai skolēnu brīvdienās, viņa pienākums ir nodrošināt bērnu ar pārtiku, nodarboties ar viņa audzināšanu, viņu uzraudzīt un gādāt par drošību.

KONSULTĒJUSI JURISTE KRISTĪNE KRĒSLIŅA

1 komentārs

  1. Tas viss varbūt darbojas civilizētā valstī, bet ne Latvijā.
    Pieredze! Bērni gribēja dzīvot pie manis, tēva, viņi bija spējīgi pamatot savu lēmumu, bet nevienu tas neinteresēja, ne bāriņtiesu, ne tiesu, ne apgabaltiesu, ne augstāko…, jo Latvijā, ja māte nav , apsolūti, nodzērusies, tad bērniem jāpaliek pie mātes + bāriņtiesas lēmumu var nopirtkt bet atbildības nav nevienam.
    Lēmums – bērniem jādzīvo pie mātes, mātei nav jānodrošina iespēja tikties ar tēvu, rezultāts – bērns paliek uz otru gadu, sekmes kļūst arvien sliktākas, regulāra klaiņoša…. Kļūdas neviens nav pieļāvis, pārsūdzība ir bezjēdzīga.

Pievienot komentāru