Praktiski
Mājas

Šķidrais stikls – vai nepelnīti aizmirsts? Tā priekšrocības un trūkumi0

Foto: Rosshelen/Shutterstock

Savulaik šķidrais stikls bija viena no populārākajām, ja ne vienīgā piedeva, ko izmantoja celtniecībā, lai palielinātu virsmu mitrumnoturību, veidojot hidroizolācijas slāni, sekmētu betona sastingšanu, gruntētu virsmas. Pieaugot pieejamo materiālu klāstam, šķidrais stikls vairs nav tik pieprasīts, lai gan tas ir visai lēts materiāls (1,5 kilogrami šīs vielas nopērkami, sākot no 1,50 eiro) ar salīdzinoši plašu lietojumu.

Nātrija vai kālija silikāts

Šķidrais stikls ir sārmainas dabas nātrija vai kālija silikātu šķīdums ūdenī. Visbiežāk šīs vielas tiek lietotas atsevišķi, taču ir gadījumi, kad izmanto abu vielu maisījumus. Interesanti, ka tā ir tā pati viela, ko savulaik plaši izmantoja papīra līmēšanai, pirms sākās līmes zīmuļu laikmets.

Šķidrais stikls, kas izgatavots no nātrija silikāta, ir noturīgs skābā vidē, un ar to apstrādātā virsma ir matēta, savukārt šķidrajam stiklam, kas izgatavots no kālija silikāta, piemīt labas pielipšanas īpašības. Vienlaikus tas ir antiseptisks līdzeklis. Tāpēc, piemēram, uz betona, kuram tas pievienots vai kurš apstrādāts ar šo līdzekli, neveidojas sēnīšu kolonijas, uz tā nemēdz augt sūna vai ķērpji. Tas, piemēram, noder, betonējot pamatus mitrākās vietās.

Šķidrais stikls ir puscaurspīdīgs šķidrums ar nedaudz iedzeltenu nokrāsu, kurā ir mikroskopiski kristāli, kas pēc uzklāšanas uz vir­smas palielinās. Tieši šā iemesla dēļ šķidrais stikls labi iesūcas virsmā un pēc kristalizācijas aizdara poras dažādos materiālos. Piemēram, betons tādējādi iegūst hidroizolējošas īpašības. Šķidrais stikls ir ekoloģisks materiāls, tāpēc lietojams gan ārpus telpām, gan iekštelpās.

Priekšrocības:

+ materiālam ir ūdeni atgrūdošas īpašības, tāpēc hidroizolācijai to izmanto visbiežāk;

+ piemīt antiseptiskas īpašības;

+ apstrādātās virsmas iegūst antistatiskas īpašības un neuzkrāj statisko elektrību;

+ lielisks cietinātājs betonam, kā arī veido cietāku virsmu jau iepriekš uzklātam betonam;

+ inerts pret ķīmisku vielu iedarbību, tāpēc apstrādātās virsmas agresīvā vidē kalpos ilgāk;

+ noturīgs augstās un zemās temperatūrās;

+ augsta iesūkšanās spēja porainos un irstošos materiālos;

+ salīdzinoši zema cena.

Trūkumi:

– nav savienojams ar organiskajām vielām un tās saturošiem materiāliem;

– apstrādātās virsmas kalpošanas laiks – tikai pieci gadi. Pēc šā perioda silikātu kārtiņa sāk noārdīties. Kalpošanas laiku var pagarināt, virsmu nokrāsojot;

– ar to nevar apstrādāt no māla ķieģeļiem mūrētas virsmas;

– tālāka virsmas apstrāde iespējama vien ar silikātu bāzes krāsu vai apmetumu.

Lietojums

Atšķaidītu šķidro stilu izmanto kā virsmu gruntējošu sastāvu, betona virsmas sagatavojot krāsošanai. Materiālu arī lieto kā piedevu mūrjavai, ierīkojot pamatus, veidojot gatavu šuvju hidroizolāciju. Ar šķidro stiklu veido hidroizolāciju komunikāciju akām, baseiniem, pagrabiem un garāžām. Tas noderēs arī kā piedeva celiņu un pamatu apmales betonam.

Tiek uzskatīts, ka betonam ar šķidrā stikla piedevu vairs nav nepieciešama cita hidroizolācija. Tomēr, gatavojot betonu pamatiem, šo vielu tomēr neizmanto. Apstrādājot betonēto virsmu, tai jābūt sausai. No mitras vir­smas silikāta kārtiņa var atslāņoties. Dziļākai betona apstrādei uzklāj trīs kārtas, katrai no tām ļaujot nožūt 30 minūtes.

Ir arī citas jomas, kur var izmantot šķidro stiklu. Tas pasargā metālu no korozijas, ar to var pielīmēt polivinilhlorīda plāksnes, uz betona arī linoleju. Koksni tas pasargās no mitruma un ultravioleto staru iedarbības, kaitēkļiem. Tieši šā iemesla dēļ ar šķidro stiklu kā antiseptisku līdzekli var apstrādāt tikko zāģētu zaru vietas kokiem.

PADOMI

• Ja ar šķidro stiklu plānots apstrādāt betonētu grīdu, to atšķaida ar ūdeni. Vienai daļai stikla piejauc divas daļas ūdens. Viena kvadrātmetra apstrādei būs vajadzīgi 250–300 g šķīduma.

• Pievienojot šķidro stiklu smilts–cementa maisījumam, tā īpašības atkarīgas no izmantotā daudzuma. Ja šķidrais stikls būs 2% no kopējās masas, mūrjava sāks strauji sacietēt pēc 40 minūtēm kopš iejaukšanas, pilnībā izžūs 24 stundās. Bet, ja tie ir 10%, – java sāks sastingt jau pēc piecām minūtēm, pilnībā izžūs pēc četrām stundām. Iejaucot ar cementu attiecībā 1:1, sastingšana sāksies pēc 1–2 minūtēm. Šo īpašību var izmantot, ja jānovērš tecēšana, piemēram, komunikāciju akā radušās plaisas dēļ.

• Grīdu hidroizolācijas kārtas veidošanai cementu ar šķidro stiklu jauc attiecībā 10:1. Ugunsdroša maisījuma veidošanai ņem 1 daļu cementa, 3 daļas smilšu un 0,2 daļas šķidrā stikla. Komunikāciju akas hidroizolācijai cementu, smiltis un šķidro stiklu lieto attiecīgi 1:1:1. Ar ūdeni to atšķaida līdz krējuma konsistencei.

• Betona pamatos tukšumu aizpildīšanai attiecības (cements, smiltis, šķidrais stikls) ir 3:1:1.

• Gatavojot ūdensnoturīgu maisījumu fasādes nostiprināšanai, ņem 0,5 daļas šķidrā stikla, 1 daļu cementa un 2,5 daļas smilšu.

• Gatavojot maisījumus, vispirms šķidro stiklu izšķīdina ūdenī. Atsevišķi sajauc smiltis ar cementu un tikai tad tām pievieno šķidrā stikla šķīdumu. Ja maisījums iestrādei šķiet par biezu, pievieno ūdeni, par šķidru – mazliet cementa.

• Sacietēšana sākas salīdzinoši ātri, tāpēc maisījums jāgatavo nelielām porcijām, lai to var paspēt izstrādāt.

• Strādājot ar šķidro stiklu, vēlams izmantot apģērbu, kuru nebūs žēl izmest, jo izmazgāt to no auduma nav iespējams.

Konsultējis SIA KMT Projekts valdes loceklis Māris Stiprais

LA.lv