Praktiski
Dārzs

Skaists zaļš zāliens nerodas pats no sevis: padomi tā ierīkošanā0

Foto: Dean Clarke/SHUTTERSTOCK

Labiekārtojot teritoriju pie mājas, reizēm jāizlemj starp puķu dobi, skujeņu vai rododendru audzi un zālienu. Steidzīgajā laikmetā, kad vairākums cilvēku sūdzas par laika trūkumu, pēdējais šķiet laba izvēle, kaut gan zāliena ierīkošana tikai pirmajā brīdī šķiet viegls uzdevums, kas aprobežojas ar sēklu iegādi un to izkaisīšanu vēlamajā platībā.

Skaists zaļš zāliens nerodas pats no sevis. Protams, tā ierīkošanu var pasūtīt kādā uzņēmumā, kas nodarbojas ar teritoriju labiekārtošanu, taču ieguldījumi atmaksāsies lielākoties tad, ja platība ir liela un jāpārvieto lielāki zemes daudzumi. Nelielu zālienu lētāk būs ierīkot pašu spēkiem.

Zālienu veidi

Zālienu iedalījums ir visai plašs. Sēklu maisījumu sastāvā atkarībā no lietojuma veida dažādās attiecībās ir stīgojošā sarkanā auzene, sarkanā auzene, ganību airene, pļavas skarene, aitu auzene, niedru auzene. Maisījumu cena – aptuveni 7 eiro par kilogramu. Arī izsējas normas atkarīgas no zāliena noslodzes un augšanas apstākļiem. Nedaudz vispārinot, speciālisti izdala četrus zāliena veidus.

Dekoratīvais zāliens. Tas paredzēts privātmāju nelielu teritoriju apzaļumošanai, kur nav paredzēta intensīva pārvietošanās, sporta spēles.

Parka zāliens. To izmanto parkos un plašās teritorijās, kur nav nepieciešama ļoti augsta zāliena kvalitāte.

Sporta zāliens. Sporta zāliens spēj izturēt intensīvu noslodzi, tāpēc to iesaka izvēlēties ne tikai sporta laukumos, bet arī aktīvās atpūtas zonā pie privātmājām, citām ēkām.

Ceļmalu un lielu teritoriju zāliens. Tas ir zāliens ar zemām kopšanas prasībām, labi nostiprina augsni un veido biezu velēnu.

Vai viss ierakts?

Pirms ķeras pie zāliena ierīkošanas, rūpīgi jāapsver, vai ierīkotas visas nepieciešamās komunikācijas: ūdensvads, kanalizācija, elektrība, telekomunikācijas. Tajā skaitā pietiekamā dziļumā jāierok dārza apgaismošanai paredzētie kabeļi, laistīšanas un lietusūdens novadīšanas sistēma.

Kā nākamo izlīdzina augsni, izlasot no tās akmeņus, celtniecības gružus, saknes. Ja zemē ir celmi, daļēji ierakta koksne, tā jāizvelk. Pretējā gadījumā šajā vietā ar laiku sāks augt nevēlamas sēnes.

Virs izlīdzinātās grunts uzber auglīgās zemes kārtu. Speciālisti iesaka, ka auglīgās zemes kārtai ar smilts vai mālsmilts sastāvu jābūt aptuveni 20 centimetru. Tajā jābūt pietiekami daudz barības vielām. Vietās, kur paredzēta lielāka slodze, vēlams, lai augsne būtu mālaināka. Ja izraudzītā augsne ir skāba, tā jākaļķo.

Vecā velēna jānoņem

Situācijās, kad teritorijā ir nekvalitatīvs zāliens, vispirms jānoņem vecā velēna 2–3 cm kārtā. To var paveikt ar lāpstu vai speciālu šim mērķim domātu ierīci – moto­bloku. Kad velēna noņemta, augsni aptuveni lāpstas dziļumā uzirdina. Šo darbu viegli paveikt ar frēzi. Ja augsne ļoti mālaina un smaga, to ielabo ar smiltīm un kūdru, uzlabojot arī augsnes drenējošās īpašības.

Nav nepieciešams izveidot absolūti horizontālu virsmu, taču teritorijai jābūt bez bedrītēm un pauguriņiem, augsnē nedrīkst palikt lielāki nesadalīti zemes pikuči. Kad tas izdarīts, jāizlemj, ko iesākt ar nezālēm, kas sāks augt tūlīt pēc zemes uzirdināšanas. Viens no risinājumiem – pagaidīt, līdz nezāles sazels, un tad apstrādāt ar atbilstīgiem herbicīdiem, pēc tam atliks augsnes virskārtu vēlreiz uzirdināt un pielīdzināt.

Nākamais solis – grunts pievelšana ar zāliena veltni. Skaists zāliens ātri tiks sabojāts, ja tajā paliks gājēja pēdu vai zālespļāvēja riteņu nospiedumi.

Beidzot var ķerties pie sēšanas. Izsējas norma ir 20–40 g/m2. Vienlaikus izkaisa zālienam paredzētos minerālmēslus. Jau pirmais lietus to ieskalos augsnē.

Kad zāliens izaudzis aptuveni 10 cm garumā, to nopļauj, pirmajā reizē – aptuveni divus centimetrus. Intensīvi lietot jauno zālienu varēs tikai pēc gada, kad tas būs pietiekami saaudzis un iesakņojies.

UZZIŅA

• Lai zāliens izdotos kvalitatīvs, zemi ieteicams sagatavot pavasarī, bet zāliena sēšanu atlikt uz vasaras beigām vai rudens sākumu. Tā pietiks laika izaudzēt un apkarot nezāles. Zemei nav jāpaliek visu vasaru melnai – tajā var iesēt eļļas rutku, sinepes, auzas, citu zaļmēslojumu, ko pirms zāliena sēšanas nopļauj un iestrādā augsnē. Šāds process būtiski uzlabos zemes struktūru. Laiks jāsaplāno tā, lai līdz aukstajam periodam zāliens paspētu sadīgt un iesakņoties.

• Sēšanai var izmantot speciālas zāliena sējmašīnas, kas ļauj regulēt izsējas normu. Tautas metode – izgatavot sējmašīnu no metāla konservu kārbas vai plastmasas pudeles, izdurot tajā nelielas atveres. Pēc iesēšanas sēklas ierušina ar grābekli 1–1,5 cm dziļi. Tad zemi vēlreiz pieveļ.

• Nedrīkst aizmirst par laistīšanu – tam izmanto smidzinātāju, lai spēcīgas strūklas neizskalotu virsmu. Kvalitatīvas sēklas uzdīgst aptuveni pēc nedēļas. Nevajag uztraukties, ja sējums šķiet nevienmērīgs, – dažādu šķirņu sēklas dīgst atšķirīgā ātrumā.

LA.lv