Daiļdārzs, Dārzs

Skaistās hortenzijas noziedējušas. Kā tās kopt rudenī

Foto - Sandra Ruska

“Manas skaistās liellapu hortenzijas podos jau noziedējušas, ziedi kļuvuši brūngani. Ko ar šīm puķēm darīt tālāk? Vai ziedus drīkst nogriezt arī dārza hortenzijām?”
 ZELTĪTE OGRĒ

Apgriež un ienes telpā


Liellapu hortenzijas vasaras beigās un rudenī pārtrauc mēslot. Galvenais – augsni podā nedrīkst iekaltēt, skaidro stādaudzētavas “Sakstagals” saimniece Zaiga Graudiņa. Viņa savus augus jau novietojusi pie ziemošanas vietas – plēves siltumnīcas, kur tās paliks līdz salam. Salnas augam nav bīstamas, pat palīdzēs atbrīvoties no lapām, kas ziemošanas vietā nav vēlamas, jo bojāsies, pelēs. Rudenī noziedējušos krūmiņus apgriež, atstājot vien 5–6 cm no zemes. Tad jaunie dzinumi pavasarī augs stingri, ziedkopas būs lielas. Veidosies kompakts, līdz metru augsts krūms. Var audzēt arī lielus hortenziju krūmus, apgriežot tikai vecos ziedus un atmirušos dzinumu galus, taču tiem vajadzēs milzīgus podus un vietu pārziemošanai.

Sākoties aukstam laikam, Zaiga Graudiņa augus nes siltumnīcā un piesedz. Pārziemināt var arī garāžā vai citā vēsā telpā, kur temperatūra nenoslīd zem -5 °C. Pagrabos novietoto podu augsnē ziemā labāk saglabājas mitrums, bet citās vietās ik pa laikam jāapskata, vai sakņu kamols nav sauss.

Martā, kad sāk apkurināt siltumnīcu, mo­dina arī hortenzijas. Tad tās skaisti uzziedēs vasaras vidū, kad dārza hortenzijas vēl nezied. Ja nav iespējams pasteidzināt, hortenzijas pavasarī, kad temperatūra stabili turas plusos, iznes dārzā. Tās gan uzziedēs vēlāk. Jebkurā gadījumā jāsargā no pavasara salnām! Modinot un steidzinot augus dažādos laikos, var panākt garāku hortenziju ziedēšanas periodu.

No vecām rada jaunas


Nogriezto liellapu hortenziju zarus var sadalīt spraudeņos un apsakņot, lai gan rudens tam nav labākais laiks. Šim nolūkam izmanto irdenu kūdras un smilts (var pievienot perlītu) substrātu. Ber kastītē un sprauž spraudenīšus. Virs kastes liek no stieples pagatavotu tuneli un kasti ievieto plēves maisā. Tur mēreni siltā vietā istabā. Sargā no tiešiem saules stariem. Mitruma ir gana, ja uz plēves veidojas kondensāts. Segumu ik dienu vajadzētu mazliet pavērt, pavēdināt, iepūst elpu, kas augiem patīk, un atkal aiztaisīt ciet. Kad substrāts pasauss, to apsmidzina. Pēc pāris mēnešiem var gaidīt pirmās dzīvības pazīmes, pumpuru briešanu un plaukšanu. Taču augus nesteidzina, gaida pavasari, kad varēs izstādīt podos. Ja neizdosies, nebūs liels zaudējums.

Dārza hortenzijas apsakņo līdzīgi – pavasarī, kad veido vainagu. Rudenī augiem neko nedara. Savukārt griezt vai negriezt noziedējušos ziedus – tas ir gaumes jautājums.

Ārā drīkst, istabā – ne


Liellapu hortenzijas var ziemot ārā, taču tad puķes ziedēs sliktāk vai vispār nemaz (atkarībā no ziemas). Dažos dārzos saimnieki pamanījušies liellapu hortenzijas pieliekt kā augststumbra rozes vai speciāli iepakot, pēc sala iestāšanās uzberot sausu kūdru, lapas, nobiras uz meža taciņas. Lai ūdens nelīst virsū, uzliek jumtiņu, piemēram, šīfera plāksni. Nedrīkst blīvi ietīt plēvē! Mazākiem iepakotajiem augiem var uzlikt tukšus, lielus plastmasas puķu podus. Ziemināšana, piesedzot ārā, labi izdodas kaimiņvalstī Lietuvā, kur skaisti ziedošu rozā hortenziju krūmi aug katrā dārzā. Viņi piesegšanai izmanto lielus egļu zarus. Tātad labās dārzu vietās arī Latvijā tā varētu darīt.

Augam nepatiks, ja, vēloties, lai izzied visi ziedi, to nesīs istabā un mēģinās ziemināt kā telpaugu. Istabas sausajā un siltajā gaisā hortenzija apjuks, un rezultāts būs slikts.

Pievienot komentāru