Praktiski
Mājas

Skaista niedru cepure vecajai klētiņai. Senču senās ēkas atjauno ar projektu naudu 16

Pie jauna niedru jumta nesen tikusi arī senā, 1913. gadā celtā klēts, kas vasaras sezonā tiek izīrēta viesiem. Foto-Vivanta Volkova

19. – 22. jūlijā Papes Ķoņu ciemā varēja skatīties un pat piedalīties vēsturiskā niedru jumta atjaunošanā. Kā to darīt “Klibo” zvejnieksētas pagraba ēkai, demonstrēja Māris Muitenieks, kurš saimnieko tepat līdzās – “Mikjāņos”, kas tāpat kā citas 11 vietējās piekrastes sētas ir kultūrvēsturisks apskates objekts.

Māris Muitenieks Rucavas novadā kļuvis par pamanāmu un aktīvu cilvēku dažādās jomās. Vasaras sākumā Rucavas novada domes deputāti apstiprināja skici, pēc kuras tagad veidos novada karogu: augšdaļa ir zila, apakša – zelta krāsā, bet stūrī atrodas novada ģerbonis. Konkursā ar savu skici uzvarēja Māris, kurš to esot veidojis kopā ar dēlu Martinu – viņi nevar sagaidīt, kad “Mikjāņu” sētā plīvos Rucavas novada karogs. Nākotnē blakus Latvijas un Rucavas novada karogiem Muitenieku ģimene vēlas redzēt arī Papes karogu, tikai tas jāuztaisa.

Māris ir Papes tūrisma informācijas punkta vadītājs un apsaimnieko “Mikjāņu” sētu, kur kādreiz dzīvojuši viņa vecvecāki Miķelis un Austra. Pirms desmit gadiem Māris uzrakstījis pirmo projektu, lai varētu lielajam vecajam šķūnim (celts 1932. – 1933. gadā, tagad te redzama ekspozīcija par Papes ciemu vēsturi, dažādi zvejas, darba rīki un sadzīves priekšmeti) uzlikt jaunu niedru jumtu – vispirms vienai pusei, pēc pāris gadiem arī otram ēkas galam. Deviņu gadu laikā dažādu projektu ietvaros nu jau ir salaboti un atjaunoti niedru jumti “Mikjāņu” sētas visām četrām vēsturiskajām ēkām. Tāpat, ar Lauku atbalsta dienesta palīdzību piesaistot LEADER projektam finansējumu no Eiropas lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), izdevies veikt saimniecības ēkas kultūrvēsturisko būvkonstrukciju saglabāšanu.

Mārim rūp autentiskā vēsturiskā vide un vietējā apbūve, kas Papes Ķoņu ciemā ir unikāla – ne velti šī teritorija noteikta par valsts nozīmes arhitektūras pieminekli. Lai nodrošinātu vēsturisko ēku (celtas 19. gs. un 20. gs. sākumā) atjaunošanu un uzturēšanu atbilstoši to kultūras pieminekļu statusam, izmantojot tradicionālos materiālus un būvpaņēmienus, pirms trim gadiem izveidots Kuršu iniciatīvu fonds, kura vadītājs ir Māris. Pirms pusotras nedēļas viņš rādīja, kā vienā no kultūrvēsturiskajām sētām “Klibie” senajam pagrabam atjaunot niedru jumtu (šo projektu atbalstīja Valsts kultūrkapitāla fonds un Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde), pagājušogad pie jaunas niedru cepures tikusi pati “Klibo” māja. Niedru likšanas paņēmienus Māris apguvis pašmācības ceļā un no vietējā vecmeistara Jonasa Mockusa. “Mikjāņu” saimnieks rāda sētā sakrautās koku maikstis gņuteles jeb gņutas – ar tievām kārtīm pēc senās metodes piespiež niedru kūlīšus.

Tā kā blakus esošais Papes ezers vienmēr bijis bagāts ar niedrēm, saprotams, ka vietējās ēkas tika apjumtas ar spīlām (tā niedres sauc rucavnieki un papenieki). Tagad, raugoties uz Papes Ķoņu ciemu kā īpaši aizsargājamu teritoriju, likums paredz striktas apbūves prasības. Noteikumos norādīts, ka pat jaunceļamām ēkām jābūt ar Baltijas jūras piekrastei raksturīgu jumta formu un seguma materiālu, par atļautajiem minot koka skaidas, koka šķindeļus, niedres, dēļu klājumu. Niedru ieguve ezerā, kā zināms, pēdējos gados ir komercializējusies – šāds segums nelielai ēkai izmaksā samērā dārgi, tāpēc māju īpašnieki lielākoties izvēlas citus, lētākus materiālus. Tomēr Māris iedrošina, ka Kuršu iniciatīvu fonds var mēģināt palīdzēt ar finansējuma piesaisti, rakstot projektus.

Skatos, cik skaista niedru cepure tikko uzlikta vecajai klētiņai – jumta korē vēl plīvo kuplās niedru vārpas. Māris teic, ka šī 1913. gadā celtā būve ir atvesta no citas netālas vietas, kur “Mikjāņi” atradušies pirms šīs sētas izveides. Viņš kolorītajā klētiņā piedāvā nakšņošanu atpūtniekiem.

“Mikjāņu” saimnieki vasaras sezonā tūristiem un interesentiem stāsta par ciema vēsturi, zvejnieku–zemnieku sētām, niedru jumtiem, tautas celtniecības un pašreizējās apbūves īpatnībām. Rosīgajā zvejnieksētā ir rīkoti dažādi pasākumi, semināri, vasaras skoliņas. Tiesa, aktīvākas izdarības nereti sadusmo kaimiņos dzīvojošo lietuvieti, kurš bija cerējis uz klusu atpūtu pie jūras savā jaunuzceltajā smalkajā mājā. Bet ir arī lietuvieši, kas iegādājušies vecās ciema sētas un nāk pie Māra pēc padoma, ko iesākt ar brūkošajām ēkām.

Galerijas nosaukums
LA.lv