Praktiski
Dārzs

Kā pa ziemu iznīdēt kaitēkļus siltumnīcā?1

Foto: Photowind/SHUTTERSTOCK

Siltumnīcā mēdz ieviesties dažādi kaitēkļi, tostarp baltās mušiņas. Kā ieziemot siltumnīcu, un kā sagatavot to nākamajam gadam, lai kaitēkļi izzustu?

Atstāj vaļā, lai kaitēkļi izsalst

“Lai ierobežotu kaitēkļus, pēc ražas novākšanas visas augu atliekas kopā ar auklām jāizvāc no siltumnīcas, konstrukcijas un segums rūpīgi jānomazgā. Tam var izmantot 40–70% etanolu vai 5–10% ūdeņraža pārskābi, ko var iegādāties pie ķīmijas piegādātājiem kā juridiska persona vai aptiekā.

Ar abiem līdzekļiem segumu mazgā, to vienkārši noslaukot. Taču var izlīdzēties arī ar ziepjūdeni, ko pagatavo, sarīvējot trešdaļu veļas ziepju gabala un izšķīdinot spainī silta ūdens. Pēc tam segumu noskalo ar ūdeni,” stāsta LLU Augsnes un augu zinātņu institūta pētniece Ieva Erdberga.

Augsni siltumnīcā uzrok, to apvēršot. Ideāli, ja katru rudeni var ielabot augsni, pamatmēslojumā iestrādājot kūtsmēslu kompostu (gadu nostāvējušus cūku, liellopu vai putnu mēslus, sajauktus ar augu kompostu) vai vismaz augu kompostu, zaļmēslojumu.

Nav nepieciešams organisko mēslojumu iestrādāt visā siltumnīcas platībā, jo tā tas tiks izmantots nelietderīgi. To dara vietā, kur pavasarī paredzēts stādīt tomātus: izrok 1–2 lāpstu platumā un pusotras lāpstas dziļumā grāvīti, kurā iepilda kūtsmēslus.

Ja kūtsmēslu vietā paredzēts izmantot salmus, lai tie sadalītos, neradot slāpekļa deficītu augiem, tie pirms aprakšanas jāapkaisa ar kādu no slāpekli saturošiem minerālmēsliem, piemēram, urīnvielu, amonija nitrātu, der arī virca.

Virsū uzber augsni un nedaudz pieblietē ar grābekli, jo nākamajā vasarā, salmiem sadaloties un augsnei sēžoties, var tikt aprautas augu saknes. Tāpat var apdedzināt augu saknes, ja slāpekļa deva gadījusies par spēcīgu, kā arī augsne var uzkarsēt, ja ieklāto salmu kārta ir ļoti bieza.

Iestrādātie materiāli augiem būs pieejami otrajā trešajā gadā. Ziemā siltumnīcu atstāj atvērtu, lai nerastos kondensāts un nebojātu koka konstrukcijas, kā arī tiktu izsaldēti kaitēkļi.

 

Vai vajag mainīt augsni

“Audzējot zem seguma gadu no gada vienus un tos pašus kultūraugus, audzētāji nereti veco augsni sakņu zonas dziļumā norok un vietā iestrādā jaunu. Lai saimniekotu ilgtspējīgi, tā nevajadzētu darīt,” klāsta pētniece.

Augi spēj uzņemt barības vielas tikai jonu veidā. Tas nozīmē – iestrādājot augsnē organiskās vielas, vispirms jānotiek mikrobioloģiskajiem procesiem (pūšanai, rūgšanai).

Ja siltumnīcā norok veco augsni un vietā uzved kūdras substrātu, līdz ar augsnē esošajiem kaitīgajiem mikroorganismiem, nezāļu sēklām un kukaiņiem tiek aizvākta arī visa labvēlīgā augsnes mikrovide, kas nodrošina augsnes ilgtspējību.

Kūdra ir bioloģiski tīra (ļoti ieteicama dēstu audzēšanai), taču kā organiskais mēslojums iedarbojas tikai pēc 3–5 gadiem (tik ilgā laikā mikroorganismu darbības rezultātā organiskās vielas tiek sašķeltas līdz jonu formai, ko var uzņemt augi).

Līdzīgi ir, izmantojot augsnes bagātināšanai zivju miltus, – tie noārdās līdz augiem uzņemamai formai tikai pēc 5–10 gadiem.

Ja nepieciešama augsnes kaļķošana, to veic rudenī, izmantojot kaļķakmens vai dolomīta miltus. Tomātiem vēlamais pH līmenis sakņu zonā ir no 5,5 līdz 6,5.

 

Visefektīvākā – biometode

“Iznīcināt pilnībā siltumnīcu baltblusiņu ar insekticīdiem vai mehāniskiem līdzekļiem nav iespējams. Visefektīvāk šos kaitēkļus var apkarot veģetācijas periodā ar biometodi, izlaižot, piemēram, enkarsijas. Šie līdzekļi ir dārgāki nekā ķīmiskie preparāti, tāpēc audzētājam vajadzētu iepriekš izvērtēt, vai to lietošana būs ekonomiski pamatota.

Ja šogad siltumnīcā parādījusies baltblusiņa, tas nozīmē, ka tā būs arī nākamajā sezonā. Teorētiski baltblusiņas iet bojā, ja gaisa temperatūra nokrītas zem 0 ºC, taču praktiski tās tāpat kā laputis noslēpjas garāžās, verandās vai citās vietās un izdzīvo. Tāpēc enkarsijas jālieto katru gadu,” skaidro pētniece.

Enkarsijas attīstības cikls atkarībā no gaisa temperatūras ir 25–31 diena – aptuveni par nedēļu ilgāks nekā baltblusiņai (23–35 dienas). Lai nodrošinātu efektīvu enkarsiju darbību, tās jāizvieto siltumnīcā, līdzko tiek pamanīti pirmie baltblusiņu īpatņi (parasti jūnija beigās, jūlijā).

Lietderīgais daudzums ir piecas enkarsijas uz kvadrātmetru. Enkarsiju tirgo invadētu baltblusiņu kāpuru formā, no kuriem aptuveni pēc nedēļas izšķiļas jaunās enkarsijas, kas jau tālāk invadē un pārtikā izmanto siltumnīcā esošos baltblusiņu kāpurus.

Saistītie raksti

Invadētie kāpuri ir uzlīmēti uz kartona gabaliņiem, tos vienmērīgi izkar visā siltumnīcā, izvairoties no tiešiem saules stariem, jo enkarsijas attīstībai nav vēlama temperatūra virs 30 grādiem.

Ja baltblusiņas parādījušās tikai vasaras beigās un tā nav komercplatība, tad ekonomiski izdevīgāk ir tikai iztīrīt siltumnīcu, izvācot augu atliekas un atstājot siltumnīcu atvērtu, lai tā ziemā izsaltu.

LA.lv
PR
Praktiski.lv
Praktiski
Runājiet ar savu mājdzīvnieku!
1 diena
RR
Rebeka Rogale
Praktiski
12 idejas neparastam durvju vainagam
1 diena
PR
Praktiski.lv
Praktiski
5 lietas, kuras noteikti nevajadzētu glabāt vannasistabā
1 diena

Lasītākie raksti

Par svarīgo

LA
LA.LV
Latvijā
FOTO, VIDEO: Atvadās no akadēmiķa Jāņa Stradiņa 1
16 stundas
LA
LA.LV
Sports
Porziņģim nesanāk īsti iesvīst “Mavericks” graujošā uzvarā
7 stundas
AL
Anda Līce
Latvijā
Anda Līce: Mati ceļas stāvus, uzzinot, ka emigrējuši jau esot 600 tūkstoši… 6
13 stundas
LE
LETA
Ekonomika
Latvija un Igaunija plāno vēja parku Rīgas jūras līcī 1
9 stundas
LE
LETA
Dabā
Svētdien Latvijā būs gaišāks laiks: jaunākā prognoze
17 stundas