Praktiski
Mājas

Kur Latvijā atjauno daudzdzīvokļu mājas, kas samazina rēķinus0


Renovētā māja Daugavpilī, Kandavas ielā 4. Pēc veiktajiem energoefektivitātes pasākumiem mājas dzīvokļiem paaugstinājušās cenas.
Renovētā māja Daugavpilī, Kandavas ielā 4. Pēc veiktajiem energoefektivitātes pasākumiem mājas dzīvokļiem paaugstinājušās cenas.
Foto – Andris Grīnbergs

14. aprīlī apritēja desmit gadi, kopš ir pieejams Eiropas Savienības struktūrfondu atbalsts energoefektivitātes pasākumu īstenošanai daudzdzīvokļu ēkās.

Kāpēc Eiropa ir tik dāsna?

Jau 2006. gadā Eiropas Komisija nāca klajā ar pirmo paziņojumu “Energoefektivitātes rīcības plāns. Potenciāla izmantošana”, kurā akcentēja, ka ES aizvien svarīgāka kļūst enerģijas nelietderīga patēriņa samazināšana. Par efektīvu līdzekli ilgtspējīgas energoapgādes nodrošināšanai, siltumnīcefekta gāzu emisiju mazināšanai, energoapgādes drošības uzlabošanai un enerģijas importa izmaksu samazināšanai tika atzīti tieši energoefektivitātes pasākumi.

ES plāna mērķis bija līdz 2020. gadam samazināt primārās enerģijas gada patēriņu par 20%. Taču vēlākas aplēses liecināja, ka ES sasniegs tikai pusi no mērķa, tādēļ Eiropas Komisija energoefektivitātes jautājumus izvirzīja par prioritāriem un 2011. gadā izstrādāja jaunu Energoefektivitātes plānu. Arī šobrīd ES atbalsta principu “energoefektivitāte pirmajā vietā” un pašlaik tiek apspriests turpmākās politikas satvars laikposmam pēc 2030. gada.

“Mājokļu pieejamības jautājums ir viena no Ekonomikas ministrijas darbības prioritātēm šim gadam,” uzsver ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

“Jau šobrīd aktīvi strādājam pie atbalsta programmas īres namu celtniecībai, turpinās “Altum” īstenotā mājokļu garantiju programma, kuras ietvaros ģimenes ar bērniem un jaunie speciālisti var saņemt atbalstu mājokļa iegādei.

Vienlaikus Latvijai ir būtiski sakārtot jau esošo dzīvojamo fondu, radīt ilgtspējīgu vidi cilvēkam un uzņēmējdarbības attīstībai. Apzināmies ēku atjaunošanas un energoefektivitātes paaugstināšanas nozīmīgumu arī ES kopējo enerģētikas un klimata mērķu sasniegšanā.

Desmit gadu laikā, kopš Latvijas iedzīvotājiem ir pieejams ES fondu līdzfinansējums energoefektivitātes pasākumu īstenošanai savās ēkās, kopumā ir atjaunotas vairāk nekā 800 daudzdzīvokļu ēkas, tajās samazinot siltumenerģijas patēriņu vidēji par 45%; vairāki simti projekti vēl īstenošanas procesā.”

Uzvarēs attapīgākie

Latvijā lielākā daļa dzīvojamo ēku ir celtas pirms kara, kā arī laika periodā no 1961. – 1979. gadam (“Hruščova mājas”, 464., 467., 103., 104. un 602. sērijas ēkas) atbilstoši tā laika normatīviem, un šobrīd daļa ēku ir būtiski novecojušas.

Pateicoties ES fondu atbalstam energoefektivitātes paaugstināšanai, iespējams samazināt apkures izdevumus,

palielināt komforta līmeni, samazināt ēkas remontam nepieciešamos izdevumus, kā arī palielināt nekustamā īpašuma vērtību u. c. Veicot ēkas atjaunošanu, tiek pagarināts ēkas dzīves ilgums.

Pamatprasība veiksmīgai projekta īstenošanai ir vienkārša – ēkai pēc atjaunošanas siltumenerģijas patēriņam jābūt ne lielākam par 90 kWh/m2 gadā. Racionāli atjaunojot māju, šo lielumu parasti ir viegli panākt. Savukārt kredīta atdošanu atvieglo apkures maksājumu samazinājums.

Šajā ziņā daudzām mājām šobrīd tā ir vienreizēja iespēja, jo, padomjlaikos celtās energoietilpīgās mājas atjaunojot, var uzreiz daudz ietaupīt uz apkuri. Daudzdzīvokļu māju atjaunošanas programmas galvenais mērķis ir paaugstināt daudzdzīvokļu māju energoefektivitāti, nodrošinot ilgāku mūžu dzīvojamam fondam un energoresursu efektīvāku izmantošanu.

“Atskatoties uz projekta darbības gadu desmitu, jāatzīmē, ka tā bijusi veiksmīga un šajā periodā Latvijā atjaunotas 802 ēkas,” stāsta Iveta Muceniece, Ekonomikas ministrijas Enerģētikas finanšu instrumentu nodaļas vadītāja.

Iveta Muceniece
Foto: Andris Ozoliņš

“Iepriekšējā ES fondu plānošanas periodā, laika posmā no 2009. gada līdz 2015. gadam ES fondu atbalsts pieauga līdz pat 81,3 miljonam EUR, kas ļāva atjaunot 741 ēku. Ēkās vidēji sasniegtais enerģijas ietaupījums bija 45%, kas kopumā nodrošina 112 914 MWh/ gadā. Tas nozīmē, ka iedzīvotāju izdevumi par siltumenerģiju ir samazinājušies gandrīz uz pusi, nemaz nerunājot par dzīvokļu vērtības pieaugumu un ēku daudz pievilcīgāko izskatu.”

Domino efekts

“Kad pirmo reizi tika izstrādāti nosacījumi ES fondu finansējuma piešķiršanai daudzdzīvokļu ēku atjaunošanai, programmas sākumā iedzīvotāji bija vēl kūtri. Namu pārvaldniekiem, biedrībām un projektu vadītājiem bija daudz laika un pūļu jāveltī, lai pārliecinātu iedzīvotājus par nama atjaunošanas nepieciešamību. Tagad jau bieži ir tā, ka paši ēku īpašnieki meklē iespējas iegūt atbalstu ēkas atjaunošanai. Iestājies domino efekts, kad viens labais piemērs pavelk aiz sevis nākamos un iedvesmo arvien vairāk māju iedzīvotājus renovēt un sakārtot savu māju,” atzīmē Iveta Muceniece.

Latvijas situācija māju atjaunošanai ir unikāli labvēlīga – mēs esam vienīgie Baltijas valstu vidū, kas var saņemt 50% ES fondu līdzfinansējumu, viņa piebilst. To ES institūcijās izcīnīja Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Finanšu nozares asociāciju, namu pārvaldniekiem un citiem procesā iesaistītajiem.

Labākā prakse konkursā

Vissvarīgākā mājas atjaunošanas procesā ir dzīvokļu īpašnieku spēja vienoties un iniciatīva. Pietiek ar vienu uzņēmīgu mājas iedzīvotāju, lai viss notiktu. Daudz kas māju atjaunošanā ir atkarīgs arī no pašvaldības. Dažas pašvaldības finansiāli atbalsta māju atjaunošanas dokumentācijas izstrādi, piešķir kādu finansiālu atbalstu projekta īstenošanai vai piemēro nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi, piezīmē Muceniece.

Labākie praktiskie piemēri ir izcilākie padomdevēji. Lai veicinātu pieredzes apmaiņu un labo praksi ēku energoefektivitātes jomā, īstenojot energoefektīvu ēku būvniecību, atjaunošanu un rekonstrukciju, kā arī veicinot sabiedrības izpratni par ēku siltumnoturību, ik gadu Latvijā notiek konkurss “Energoefektīvākā ēka Latvijā”. Šogad līdz 17. maijam žūrija gaida pieteikumus konkursam.

“Energoefektīvākā ēka Latvijā 2019”

Pieteikumus konkursam var iesniegt piecās kategorijās: “Energoefektīvākā atjaunotā daudzdzīvokļu ēka”, “Energoefektīvākā daudzdzīvokļu ēka – jaunbūve”, “Energoefektīvākā publiskā ēka”, “Energoefektīvākā vienģimenes ēka” un “Energoefektīvākā ražošanas ēka”.

ES fondu plānošanas periodā līdz 2020. gadam ir pieejami 166 miljoni eiro, un jau ir iesniegti 508 daudzdzīvokļu ēku renovācijas projekti. No tiem 61 ēkai jau ir pabeigti renovācijas darbi, 95 ēkas atrodas būvniecības procesā un 352 projekti ir izstrādes un saskaņošanas stadijā.

ES fondu naudas varētu pietikt apmēram 200 projektiem. Kopējais pieprasītais ES fondu finansējums šajās 508 ēkās ir 84,5 miljoni eiro.

Pieteikumus konkursam “Energoefektīvākā ēka Latvijā 2018” var iesniegt līdz 2019. gada 17. maijam, nosūtot tos elektroniski pa e-pastu “[email protected]”.

Konkursa noslēgums un balvu pasniegšanas ceremonija – 2019. gada 20. jūnijā.

Konkursa nolikums publicēts konkursa tīmekļa vietnē “www.energoefektivakaeka.lv”.

Papildu informāciju par konkursu var saņemt Ekonomikas ministrijā (kontaktpersona: Inese Bērziņa, “[email protected]”, tālr. 67013240).

LA.lv