Praktiski
Rokdarbi

Sievišķīgs aksesuārs grāmatas izskatā. Darinām klačsomiņu 0


Izskatās kā grāmata, bet nav grāmata. Klačsomiņai jābūt tik lielai, lai varētu ielikt telefonu, lūpukrāsu, ķemmi, atslēgas un naudu.
Izskatās kā grāmata, bet nav grāmata. Klačsomiņai jābūt tik lielai, lai varētu ielikt telefonu, lūpukrāsu, ķemmi, atslēgas un naudu.
Foto – Anda Krauze

Ejot uz teātri, operu vai svinīgu pasākumu, iespējams no rokām neizlaist savu iemīļoto grāmatu. Kā tā? – varbūt kāda būs neizpratnē. Pavisam vienkārši – klačsomiņa tiek darināta grāmatas veidolā, un to rotā iemīļotās grāmatas vāka zīmējums. Nu jau vairākus gadus šādus elegantus un ļoti sievišķīgus aksesuārus darina rīdzinieks Mihails Civčinskis.

Kartons un audums

Klačsomiņas grāmatas veidolā pirms gadiem septiņiem astoņiem esot sākusi meistarot franču māksliniece Olimpija Letana, zina teikt Mihails. “Tiklīdz tās sāka tirgot, tātad nonāca publiskajā telpā, uzradās cilvēki, kas pārķēra šo ideju un arī sāka darināt klačsomiņas–grāmatas.”

Arī viņam iepatikusies šī ideja, jo jau iepriekš bija strādājis ar kartonu (pamatmateriāls, no kā top šīs somiņas), izgatavojis dažādu izmēru dekoratīvas kastes ar daudzām atvilktnītēm vai nodalījumiem rotaslietu, kosmētikas, šūšanas piederumu un citu priekšmetu uzglabāšanai.

“Somiņas karkass pilnībā taisīts no kartona. Tā faktūrai un krāsai nav nozīmes, bet biezumam gan. Kartons nedrīkst būt ļoti biezs, jo lokot lūzīs, un arī pārāk plāns ne, jo tādā gadījumā klačsomiņa ātri zaudēs formu,” skaidro Mihails. “Karkasam izmantoju 3 mm biezu kartonu, bet atsevišķām detaļām somas iekšpusē nedaudz plānāku kartonu, lai tehniski precīzi un skaisti varētu apvilkt audumu.”

Vienas somiņas izgatavošanai viņš patērē aptuveni 40 x 70 cm kartona. To iegādājas papīra izstrādājumu veikalā Baltijas papīrs, savukārt audumu kartona apvilkšanai – vairākos audumu veikalos. “Audumu izvēloties, vados pēc principa – patīk vai ne, jo nepastāv nekādi noteikumi vai ierobežojumi,” stāsta Mihails. “Klačsomiņas ārējai apdarei pārsvarā izmantoju kokvilnu un linu, retāk samtu. Tā rīkojos tāpēc, ka uz kokvilnas, bet īpaši lina ir viegli zīmēt ar akrila krāsām, jo ir laba krāsas saķere. Vēl viens svarīgs faktors par labu linam – šo audumu ražo plašā krāsu gammā, turklāt tam ir augsta nodilumizturība.”

Meistars uzsver – jo kvalitatīvāks audums, jo klačsomiņa ilgāk saglabā nevainojamu izskatu. “Iekšējai apdarei izmantoju kokvilnu, jo šis materiāls ir pietiekami blīvs un izturīgs. Somiņā tiek likti dažādi nelieli priekšmeti: atslēgas, lūpukrāsa, ķemme un citi, kas, beržoties gar audumu, var tam mazliet kaitēt, piemēram, aizķert kādu diedziņu un izvilkt cilpiņu, tad svarīgi, lai audums būtu noturīgs pret šādu iedarbību. Iekšējai apdarei esmu lietojis zīdu, kas somiņas iekšpusē izskatās ļoti skaisti, taču ir nepraktisks tieši minētā iemesla dēļ.”

Somiņas vidusdaļa atgādina taisnstūra formas kastīti. Mihails šo detaļu aplīmē ar kokvilnas audumu, kam ir dekoratīvs pārklājums zelta vai sudraba krāsā. Aizdarei izmanto magnētspiedpogas no metāla, bet rotāšanai – krāsainu pušķi. Tas somiņu padara ne vien sievišķīgāku, bet arī kalpo kā liecība, ka padusē nav pasista grāmata, bet tai līdzīgs aksesuārs.

Prasa pacietību un uzmanību

Viena klačsomiņa top no pusotras līdz divām nedēļām. Tiek daudz līmēts, tāpēc jānogaida, kamēr līme nožūst, un tad var turpināt darbu, skaidro Mihails. Ja vēl nolemj grāmatas vāka zīmējumu izšūt uz auduma, darinājuma tapšanas laiks paildzinās. “Klačsomiņa sastāv no septiņām detaļām. Vispirms uztaisu kastīti, kas ir šā aksesuāra pamatelements. Balstoties uz tās izmēriem, aprēķinu, cik lieli vāki jeb karkass vajadzīgs, cik lielām jābūt pārlaidēm pār kastītes malām, lai somiņa izskatītos glīti.”

Mihails šo kastīti parasti veido 19 x 14 cm lielu. Kad tā gatava, kartonu, kas veidos somiņas karkasu, aplīmē ar audumu, uz kura jau ir uzzīmēta grāmatas vāka bilde. “Pie zīmējuma tieku tā: no interneta izprintēju grāmatas vāka attēlu un tad caur koppapīru zīmējuma kontūras pārceļu uz auduma. Tad, izmantojot akrila krāsas, ar smalku otiņu zīmē uz auduma. To parasti dara mana sieva Solvita, kas ir māksliniece. Lai zīmējums būtu noturīgāks, to pārklāj ar akrila laku.”

Pēc tam karkasu pielīmē kastītei. Mihails secinājis, ka šim nolūkam vislabāk der PVA D1 līme. To nedrīkst uzklāt pārāk biezā kārtā, jo kartons var samirkt un deformēties. “Tad seko iekšējā apdare – no kartona veidoju rāmīti, kas notur vāku, arī darbojas kā somiņas vērtne un neļauj somiņas saturam izkrist. Pēc tam iekšpusi iztapsēju ar audumu, uzšuju kabatiņu.”

Nākamais solis – pielīmē grāmatas muguriņu un dekoratīvo pušķīti.

Neierobežotas iespējas

Uz klačsomiņas var uzzīmēt ne tikai iemīļotās grāmatas vāka zīmējumu, bet arī pārcelt gleznas vai plakāta fragmentu, rokgrupas diska vāka atveidu. Kā rotājošu elementu var izmantot pērlīšu izšuvumu, mežģīnes vai tamborējumu. “Sieviešu vēlmes ir ārkārtīgi plašas. Uz klačsomiņas esmu pārcēlis gan Gustavas Klimta zīmējumus, gan Ļeva Tolstoja romāna Karš un miers vāka noformējumu, gan filmas Breakfast at Tiffany’s plakāta zīmējumu.”

Mihaila darinātās klačsomiņas priecē sievietes Latvijā un Krievijā, pēc tām ir pieprasījums arī citviet, piemēram, kāda Amerikas latviete meistaram pasūtījusi vairākas klačsomiņas ar latvju zīmēm. “Viņai tās tik ļoti patīk, ka lieto arī ikdienā,” atklāj sievišķīgo aksesuāru darinātājs.

Mihails neslēpj sveci zem pūra un rīko meistarklases, lai interesentiem nodotu savas zināšanas par klačsomiņas darināšanu.

Galerijas nosaukums
LA.lv